Netieši saistīts ar valsts politiku

2008. gada 25. aprīlis 16:39

872

Daukstu pagasta padomes deputāts Guntis Blūms, lai gan ir pelnītā atpūtā, aktīvi seko ne tikai pagasta attīstībai, jo pats vairākus gadus bijis tā padomes priekšsēdētājs, bet arī visām politiskajām norisēm Latvijā. "Es pēc dabas esmu optimists, tāpēc neuzskatu, ka valstī viss ir tik slikti, kā daudzi domā," saka G.Blūms.

- Kā vērtējat politisko partiju spēles? - Visas partijas sākotnēji tika veidotas kā biznesa projekti. Katrai bija īpašnieks, kas maksāja, bet tas, kas maksā, vienmēr pasūta mūziku. Šodien no šiem partiju oligarhiem pamazām atbrīvojas. Uzskatu, ka daudzos gadījumos partijām nebija vajadzīgās pieredzes. Pazīstu daudzu partiju pārstāvjus. Viņi ir gudri cilvēki, bet, tiklīdz sāk runāt tā, kā to prasa partija, lai sasniegtu mērķi, sāk līdzināties muļķiem. Tāpēc dažkārt simpātiskāki ir Saskaņas centra ļaudis, jo viņi runā tā, kā ir. Opozīcijā esot, vienmēr var brīvāk izteikties.

Par nekrietnu rīcību uzskatu resursu dalīšanu pēc partiju piederības. Tā ir vistiešākā vēlētāju uzpirkšana, visaugstākā korupcijas pakāpe. Resursi jādala pēc lietderības un vajadzības.

Arī Ministru prezidents patiešām izskatās norūpējies, savā ziņā varbūt ir arī aktieris, jo politiķim ir tādam jābūt, bet domāju, ka par blēdi Ivaru Godmani gan nevar saukt.

Ja es varētu, tad noteikti mainītu vēlēšanu sistēmu valstī. Katram deputātam jāatbild par saviem solījumiem, bet šodien viņš dara to, ko liek viņa partija. Ja ir tā, kam tad vajadzīgi šie deputāti?

Nekad neesmu domājis, ka varētu iesaistīties lielajā politikā, lai gan, iesaistoties vēlēšanās, parakstoties un tamlīdzīgi, esmu saistīts ar politiku.

Taisnība Alfrēdam Čepānim, kurš teica, ka vecam cilvēkam ir jāzina sava vieta. Tad nu to ievēroju.

- Vai valsts budžets tiek izlietots pārdomāti?

- Ar budžeta naudu visi vairāk rīkojas kā laupītāji, nevis kā saimnieki. Katrs gatavs darīt visu neiespējamo, lai izplēstu lielāko daļu, nerēķinoties ar to, ka tiek iztērēti miljoni. Vajag rīkoties kā saimniekiem, iepriekš rūpīgi izsverot, kas ir svarīgāks - koncertzāle zem ūdens vai algu palielinājums.

Mēs visu mēdzam iztērēt vienā lietā, lai pēc tam gaustos, ka citam nekas nav atlicis. Nauda jāizlieto taupīgi un racionāli. Diezin vai šobrīd ir vajadzīgs būvēt simtiem miljonu vērtu Gaismas pili? Vai svarīgāka par visu bija dzelzceļa tilta izgaismošana Rīgā, kur tikai viena lampa maksā apmēram 800 latu? Vai ir vajadzīgs izlietot divus miljonus latu Rīgas kanāla apgaismošanai?

- Ko domājat par parakstu vākšanas kampaņām?

- Es arī parakstījos par Saeimas atlaišanu, lai gan uzskatu, ka Saeimu noteikti neatlaidīs, arī haoss valstī neradīsies, bet varas vīriem šī kampaņa kaut nedaudz, tomēr paliks "asti zem bluķa". Viņi būs spiesti rēķināties ar tautu, ka tai ir savs vārds, nostāja un pilsoniskā pašapziņa.

Valsts attieksme pret pensionāriem, manuprāt, ir visnekrietnākā. Daudzi cilvēki dzīvo pusbadā, nevar iegādāties medikamentus. Tiesa, daļa vainas jāuzņemas arī pašiem pensionāriem. 550 tūkstoši pensijas vecuma cilvēku ir liels spēks, lai izbalsotu Saeimu. Bet tā nenotiek, tāpēc nav ko sūdzēties.

Cilvēki, kas tagad ir pensijā, savulaik pārdzīvoja pēckara grūtības, gandrīz par velti strādāja kolhozā, veidoja ietaupījumus, ko ekonomiskās situācijas maiņas rezultātā pazaudēja, pirmspensijas vecumā viņiem bija grūtības atrast darbu... Un tagad viņiem nekaunas norādīt, ka ir jākrāj nauda nākotnes attīstībai. Pēc 10, 20 gadiem viņu iekrājumiem vairs nebūs vērtības.

Daudzi pensionāri atsakās parakstīties par izmaiņām pensiju likumā, nu tad lai vēlāk paši nežēlojas. Man kā pensionāram nav spiedīga situācija, bet parakstījos principa pēc.

- Kā vērtējat valsts ekonomiku šobrīd?

- Uzskatu, ka Latvijā ekonomika svārstās līdzīgi kā visā pasaulē. Tajā ir kāpumi un kritumi. Domāju, nekas briesmīgs nebūs. Atcerieties laiku, kad Ivars Godmanis pirmo reizi bija pie varas! Kāds tad valsts ekonomikā bija sabrukums, bet mēs taču to pārdzīvojām.

Mani daudz vairāk uztrauc situācija laukos, jo ministri to neizprot un nerēķinās ar lauku ļaudīm. Baidos, ka lauki paliks tukši. Viensētās līdzīgi kā Dānijā dzīvos tikai aktīvi strādājoši zemnieki. Galvenais, saglabāt iedzīvotājus mazajos lauku ciematos, kur ir visa infrastruktūra. Neapdzīvotas teritorijas neattīstās.

Viens piemērs - Gulbene, kas ir saistīta ar laucinieku apkalpošanu. Tās ir administratīvās iestādes, izglītība, tirdzniecība un cits, bet kas notiks, ja laukos nebūs iedzīvotāju? Kam būs vajadzīgas šīs iestādes? Laukos, kur nav ārstu prakses, noteikti jāsaglabā feldšerpunkti, jo tie ir vajadzīgi īpaši vecajiem ļaudīm. Šodien pie ģimenes ārsta rindā jāpierakstās nedēļu iepriekš, bet ja šo punktu nebūs? Tad rinda pie ārsta būs vēl garāka. Jau tagad cilvēki saka, ka feldšeris ir otrais pēc Dieva.

Pirms vēlēšanām Ainārs Šlesers teica, ka visas mazās pasta nodaļas saglabās, bet kas notika? Ja tā turpināsim visu likvidēt, jaunie vēl vairāk dosies projām no laukiem un ne jau darbā uz Gulbeni.

(Vairāk lasiet 26.aprīļa "Dzirkstelē")

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Netieši saistīts ar valsts politiku

Kategorijas