Inspektori cīnās ar maluzvejniekiem

2008. gada 24. aprīlis 18:09

1871

Sākoties siltākam laikam, makšķernieki daudz vairāk laika vēlas pavadīt pie dabas krūts, diemžēl aktīvāki šajā laikā parasti kļūst arī maluzvejnieki, tādēļ vairāk darba ir arī Valsts vides dienesta Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes inspektoriem.

Valsts vides dienesta Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes Madonas kontroles sektora inspektors Gunārs Kļaviņš, kas kontrolē daļā Gulbenes rajona ezeru (Kalnī, Lazdagā, Stāmerienas, Pogas, Ludza, Ušura, Augulienas, Sudala ezerā, Sprīvulī, Pintelī, Opulītī un citos), kā arī Tirzas un Gaujas upē, kas atrodas Gulbenes rajonā, stāsta, ka maluzvejnieku ir kļuvis krietni mazāk, jo sodi ir kļuvuši daudz bargāki.

"Rūpnieciskās zvejas pārkāpumus šomēnes neesam konstatējuši, makšķerēšanas noteikumu pārkāpumus gan. Esam konstatējuši makšķerēšanu bez makšķernieka kartes, ir arī aizturēti makšķernieki, kas ķer zivis, kas ir mazākas par pieļaujamo izmēru," stāsta G.Kļaviņš.

Viņš spriež, ka pārkāpumu varbūt pagaidām arī nav tik daudz, jo laiks vēl nav pietiekami silts.

"Aukstums visu kavē, zivis vēl nekustas, tādēļ arī maluzvejnieki vēl ir klusi. Saulainajā maijā droši vien pārkāpumu būs vairāk, taču domāju, ka to nebūs tik daudz kā citos gados," spriež inspektors.

Aiztur tīklu licējus

Valsts vides dienesta Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes Madonas kontroles sektora vadītājs Jānis Zeltiņš, kas arī dodas kontrolēt Gulbenes rajona ūdenskrātuvēs notiekošo, atklāja, ka, piemēram, svētdienas rītā Siladzirnavu ezerā tika aizturēti trīs maluzvejnieki, kas ar tīkliem mēģināja iegūt zivis aizlieguma laikā.

"Šīs personas ir aizturētas, uzrakstīti administratīvo pārkāpumu protokoli, viņiem būs jāierodas uz lietas izskatīšanu. Minimālais sods, kas viņiem par to draud, ir 200 latu. Viņiem arī nāksies atlīdzināt zaudējumus bioloģiskajiem resursiem - viena līdaka maksā 60 latus, līnis - 15 latus. Arī Rankas HES ūdenskrātuves teritorijā aizturējām pārkāpējus - personas bez makšķerēšanas kartēm, viņi tika sodīti ar naudas sodu 20 lati katram," stāsta J.Zeltiņš.

Viņš norāda, ka pārkāpumu tiešām ir mazāk, jo sodi ir bargāki, tomēr joprojām ir cilvēki, kas makšķerējot nepadomā, ka var tikt sodīti.

Neatsaucas uz anonīmiem zvaniem

"Protams, jāsaprot, ka visus pārkāpējus mēs arī nevaram notvert. Nevaram būt pie visām ūdenskrātuvēm vienlaikus. Kamēr vienā kaut kas notiek, tikmēr otrajā un trešajā varbūt notiek divreiz vairāk. Ir arī gadījies tā, ka kāds cilvēks pazvana un nosauc ezeru, kur liek tīklus, bet savu vārdu nevēlas nosaukt. Mēs viņam noticam, aizbraucam, bet - nekā, taču varbūt tajā pašā laikā šis pats cilvēks liek tīklus kādā citā ezerā. Tieši tādēļ pēdējā laikā mēs uz anonīmiem izsaukumiem nebraucam, jo tā var iznākt lieka degvielas un arī cilvēku resursu tērēšana," saka J.Zeltiņš.

Ziņojot par gadījumiem, kad tiek novēroti makšķerēšanas pārkāpumi, viņš aicina cilvēkus tomēr nosaukt savu vārdu, uzvārdu un dzīvesvietu.

Sodi kļuvuši bargāki

Janvārī stājās spēkā grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas nosaka, ka sodi maluzvejniekiem būs daudz bargāki.

Grozījumi paredz, ka par makšķerēšanas noteikumu vai licencētās makšķerēšanas noteikumu pārkāpšanu uzliek naudas sodu no divdesmit līdz piecsimt latiem, konfiscējot pārkāpuma izdarīšanas rīkus un pārkāpuma priekšmetus, tajā skaitā pārkāpuma rezultātā iegūtās zivis, kā arī peldošos līdzekļus ar aprīkojumu vai bez konfiskācijas.

Par zvejas noteikumu pārkāpšanu uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt līdz piecsimt latiem, konfiscējot pārkāpuma izdarīšanas rīkus un pārkāpuma priekšmetus, tajā skaitā pārkāpuma rezultātā iegūtās zivis, kā arī peldošos līdzekļus ar aprīkojumu vai bez konfiskācijas, un atņem zvejas tiesības uz laiku līdz vienam gadam, bet juridiskajām personām - no divsimt līdz trīstūkstoš latiem, konfiscējot pārkāpuma izdarīšanas rīkus un pārkāpuma priekšmetus, tajā skaitā pārkāpuma rezultātā iegūtās zivis, kā arī peldošos līdzekļus ar aprīkojumu vai bez konfiskācijas, un atņem zvejas tiesības uz laiku līdz trim gadiem.

Uzziņai

Makšķerēšanas noteikumi paredz, ka visās ūdenstilpēs aizliegts iegūt:

* nēģus - visu gadu;

* lašus un taimiņus jūras piekrastes ūdeņos, kā arī Buļļupē, Sausajā Daugavā un Daugavā posmā no ietekas jūrā līdz Rīgas HES - no 1.oktobra līdz 15.novembrim; pārējos iekšējos ūdeņos - visu gadu, izņemot licencētās makšķerēšanas nolikumos norādītajās vietās un laikos;

* līdakas - no 16.marta līdz 30.aprīlim;

* zandartus - no 16.aprīļa līdz 31.maijam;

* alatas - no 16.marta līdz 15.maijam;

* sīgas, strauta foreles un repšus (ripusus) - no 1.oktobra līdz 30.novembrim;

* vēžus (platspīļu un šaurspīļu) - no 1.oktobra līdz 30.jūnijam, kā arī vēžu mātītes ar redzamiem ikriem - visu gadu.

No 16.marta līdz 30.aprīlim aizliegta makšķerēšana ar spiningu un makšķerēšana, izmantojot ēsmas zivtiņu.

No 16.aprīļa līdz 31.maijam aizliegta jebkura veida makšķerēšana no laivām un citiem peldošiem transportlīdzekļiem visās ūdenstilpēs, izņemot makšķerēšanu jūras piekrastes ūdeņos un licencētās makšķerēšanas nolikumos norādītajās vietās; kanālos un caurtecēs, kas savieno ezerus ar upēm, ezerus un upes ar Baltijas jūru vai ar Rīgas jūras līci, kā arī savieno ezerus savstarpēji.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Inspektori cīnās ar maluzvejniekiem

Kategorijas