Dzirkstele.lv ARHĪVS

Zvērsaimniecībā sācies ražas laiks

Malda Ilgaža

2008. gada 24. aprīlis 08:00

2029
Zvērsaimniecībā sācies ražas laiks

SIA "Gulbenes zvērsaimniecībā" šobrīd ir ražas laiks, jo intensīvi dzimst sudrablapsu un polārlapsu mazuļi, tāpēc nākotne saistās ar attīstību. Par to liecina ieceres: ādu attaukošanas ceha ierīkošana, kur tiks uzstādītas modernas iekārtas, dzīvnieku būru atjaunošana, vaislas dzīvnieku atjaunošana un vēl daudz kas cits.

"Pagājušā gada nogalē lapsu ādas apstrādei vēl vedām uz Madonu, bet ceram, ka jau šogad visas ar ādām saistītās operācijas veiksim saimniecībā uz vietas. Tiek izstrādāti projekti, tiklīdz tie gūs atbalstu un tiks saņemti līdzekļi no Eiropas struktūrfondiem, viss sāksies. Attaukošanas cehā strādās ne tikai pašu darbinieki, bet arī cilvēki no Krāslavas, kur līdzīgā zvērsaimniecībā audzē ūdeles. Abas zvērsaimniecības ir apvienotas, lai gan atrodas katra savā rajonā, jo abās iegūst vienādu produkciju - kažokādas," stāsta SIA "Gulbenes zvērsaimniecība" administratīvais direktors Vitālijs Deksnis.

 

Tas ir arī ekonomiski izdevīgāk un drošāk, ka izsolē nonāk tieši Gulbenes zvērsaimniecībā iegūtās lapsu ādas. Saimniecības īpašnieks jau trešo gadu ir Jānis Ņukša no Rīgas.

 

Atvieglos barošanu

Šobrīd būros mitinās kopā 2476 dzīvnieki - 718 polārlapsas un 1758 sudrablapsas.

 

"Pagājušajā gadā tirgū bija pieprasītas galvenokārt sudrablapsas, citugad - polārlapsas, tāpēc nevienlīdzīgā dzīvnieku proporcija izlīdzinās," stāsta direktors.

 

Savulaik būros mitinājušies vairāk nekā 20 tūkstoši lapsu. Lai ar iespējami mazāku strādnieku skaitu paveiktu vairāk, iecerēts modernizēt arī barības izdali, jo tas šobrīd ir fiziski smags darbs. Par dzīvniekiem gādā desmit kopēji - galvenokārt sievietes.

 

"Strādnieces ir sava darba patriotes, uz kurām var paļauties, ka viss būs kārtībā," kolektīvu raksturo V.Deksnis.

 

Divas reizes dienā dzīvniekiem barību pieved ar ķerrām, nes arī spaiņos. Viena lapsa dienā apēd apmēram puskilogramu barības, bet kopumā dienā izbaro 1,5 tonnas barības. Savulaik izēdinātas 6 tonnas.

 

V.Deksnis stāsta, ka salīdzinoši dārgāki kļuvuši graudi un milti, nedaudz arī zivis, ko iepērk Somijā un Igaunijā, kā arī subprodukti. Tiesa, produkcija salīdzinoši esot ievērojami kvalitatīvāka.