Dzirkstele.lv ARHĪVS

Aina Poiša: “Man ir svarīgi labi justies un būt vajadzīgai cilvēkiem.”

Inita Savicka

2008. gada 19. aprīlis 08:00

2759
Aina Poiša: “Man ir svarīgi labi justies un būt vajadzīgai cilvēkiem.”

Dzīvespriecīga, šarmanta, smaidīga, optimistiska un enerģiska. Tā pirmajā mirklī var raksturot psihoterapeiti Ainu Poišu, kura pagājušajā nedēļā ciemojās Gulbenē, lai tiktos ar bibliotekāriem. Savukārt "Dzirkstele", izmantojot izdevību, uzaicināja viņu uz sarunu.

- Kā paiet jūsu ikdiena?

- Es iesaistos dažādos projektos, piemēram, "Trešais tēva dēls". Šā projekta gaitā bibliotekāriem arī notika seminārs "Kā būt laimīgam pārmaiņu laikā?".

 

Atmiņā palicis arī projekts, kas bija domāts ģimenes ārstiem, jo vesela paaudze dakteru ir beigusi augstskolu bez psiholoģijas zināšanām. Tas bija ļoti labi, ka man piedāvāja tādu iespēju pabraukt pa Latviju un dot ārstiem kaut ko iedvesmai, jo ne jau visiem ir jāmācās psiholoģijas fakultātē, lai saprastu, ko nozīmē veidot mijiedarbīgas attiecības ar pacientu.

 

Ārsti jau nav vainīgi pie tā, ko nezina, bet viņiem ir iespēja atvērt vaļā "kanālu" un uzzināt kaut ko jaunu. Viņi jau uzskata, ka ir gudrīši, tāpēc staigā "metru virs zemes" un saka, ka viņiem vairs neko nevajag. Tas ir pazemojoši cilvēkiem, kas nāk pie ārsta kā klienti.

 

Kad cilvēks ir slims, viņš ir atkarīgās attiecībās ar ārstu, un ārsts bieži vien pacientam spiež virsū savu slikto garastāvokli un nespēju veltīt pietiekamu uzmanību, kā arī iedziļināšanos pacienta problēmās.

 

Bez dalības projektos strādāju par psihoterapeiti. Visvairāk pie manis vēršas cilvēki, lai risinātu krīzes ģimenēs. Nāk pāri, jo nevar, piemēram, vienoties par kopēju vērtību sistēmu, nemāk risināt konfliktus, tāpēc ir speciālists, kurš palīdz atrast pareizās garšvielas ēdienam, lai abiem garšotu. Ēdiens šajā nozīmē ir laulība, attiecības, kopdzīve. Ja pie attiecībām nepiestrādā, tad tām ir tendence bojāties, nevis uzlaboties. Aiziet pie psihoterapeita - tā ir spēka pazīme.

 

- Kāds bija laiks, kad piedalījāties "Ainas" šovā?

- Tas bija intensīvs laika posms. Protams, es nenožēloju, ka pieņēmu šo izaicinājumu. Man bija arī sava izpratne par to, kā es raidījumu gribētu organizēt, bet tad sapratu, ka tā ir vesela sistēma un es nevaru to visu sistēmu ietekmēt. Man bija atvēlēta tikai viena konkrēta funkcija, un tas man palika par šauru. Mani kā personību tas ierobežoja.

 

Otrs aspekts - Latvija ir pārāk maza, un latvieši ir bikli. Viņi baidās, kādas būs sekas pēc tam, kad būšu par savu problēmu izstāstījis svešiem cilvēkiem. Šausmīgi daudz aizspriedumu galvā. Viņi nemāk saskatīt pozitīvo. Es mēģināju viņus iedrošināt, proti, ka jūs varat sevi parādīt Latvijas līmenī, ka jums nav nekas slēpjams, ka esat tikai cilvēki ar savām stiprajām un vājajām puses, ka jums ir grūtības un kā jūs tiekat ar tām galā. Apkārtējie cilvēki daudz labāk mācās no citu dzīves pieredzēm nekā no gudrām grāmatām.

 

Treškārt, izsīka arī resursi, sāka atkārtoties tēmas. Kad redzu, ka vieni un tie paši cilvēki piedalās visos televīzijas kanālos, tad tas man šķita kā nabadzības apliecinājums. Skatītājam visu laiku bija vajadzīgs kaut kas jauns. Tēma jau pārsvarā bija viena un tā pati - sieviešu un vīriešu attiecības, jo tās ir mūžīgas, bet atrast kaut kādu tādu šķautni, lai nebūtu skatītājam jāsaka, ka tikko jau par to runājām, bija grūti.

 

- Kādi ir jūsu labā izskata noslēpumi?

 

- Visu laiku mēģinu sevī kultivēt sajūtu, ka ne tik daudz domāju, kā es izskatos, bet man ir svarīgi labi justies, būt vajadzīgai cilvēkiem. Ja ir prieks par to, ko tu dari, tad tas viss atspoguļojas izskatā. Ja pazūd prieks, tad tas atkal parādās izskatā.

 

Protams, ir tādas reizes, kad arī man pazūd prieks, tad es paskatos spogulī un domāju - šī vecā sieviete, kas raugās pretī, man ļoti nepatīk. Kaut kā ir jāsaņemas. Cilvēkam pašam sevi ir jānoskaņo. Tas ir darbs ar sevi.

 

Sievietes, neļaujieties, ka kosmētikas bizness ar jums manipulē! Jāpiestrādā pie savas iekšējās sajūtas. Tas daudz vairāk attaisnojas un mazāk naudas patērē. Ir cilvēki, kuri ir draņķi un ļauni, bet nevajag likt uz viņiem akcentu, jāmeklē forši cilvēki, kuri uzlādē.

 

(Vairāk lasiet 19.aprīļa "Dzirkstelē")