Dzirkstele.lv ARHĪVS

Ceļu remontiem finansējums palielinās, bet naudas joprojām trūkst

Evita Brokāne

2008. gada 21. aprīlis 08:00

681
Ceļu remontiem finansējums palielinās, bet naudas joprojām trūkst

Ceļu uzturētāji pamazām sākuši lāpīt bedres, taču cilvēku neapmierinātība ar ceļiem joprojām tikai palielinās, vēl vairāk - daudzi uzskata, ka situācija ir kritiska, jo brauc, uz kuru pusi braukdams no Gulbenes, uz visām pusēm ceļi ir briesmīgi.

Ņemot vērā lasītāju viedokli, lūdzām Satiksmes ministrijai paskaidrot, cik daudz un kāda nauda tiek novirzīta ceļiem.

Satiksmes ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Tija Ezeriņa informē, ka šogad autoceļiem tiek novirzīts valsts budžeta finansējums 70 procentu apmērā no iekasētā akcīzes nodokļa, turklāt šī daļa katru gadu palielinās par pieciem procentiem. Savukārt ieņēmumi no transportlīdzekļu ikgadējās nodevas simtprocentīgi tiek ieskaitīti valsts pamatbudžeta valsts autoceļu fonda programmai. Tiesa, kopējais ceļu remonta deficīts ir 4,26 miljardi latu.

Valsts ceļiem - 70, pašvaldību - 30 procenti

T.Ezeriņa skaidro, ka valsts autoceļu programmai izlieto 70 procentus no valsts pamatbudžeta valsts autoceļu fonda programmai piešķirtajiem līdzekļiem, savukārt mērķdotācijai pašvaldībām - 30 procentus.

Šogad tieši valsts autoceļu ikdienas uzturēšanai paredzētie līdzekļi ir 64,6 miljoni latu, Gulbenes rajonam paredzētā summa ir 1,5 miljoni latu.

Iepriekš rakstot par Gulbenes rajonam piešķirtajiem līdzekļiem, VAS "Latvijas valsts ceļi" Vidzemes reģiona Gulbenes nodaļas vadītājs Laimonis Aumeisters stāstīja, ka plānotās ikdienas uzturēšanas darbu izmaksas šāgada pirmajā ceturksnī bija 313 000 latu, bet vasaras sezonā (1.aprīlis - 30.septembris) - 445 240lati. Tie ir 758 240 lati un līdzekļi, kas vēl tiks iztērēti atlikušajos trīs mēnešos, kopā tie būs apmēram miljons lati. Rodas jautājums, kur paliek vēl pusmiljons?

L.Aumeisters skaidro, ka ir paredzēti līdzekļi ikdienas uzturēšanai, kā arī speciālām programmām grants ceļu sakārtošanai, melnā seguma sakārtošanai un citiem darbiem, kur nepieciešams rīkot konkursus.

T.Ezeriņa atklāj, ka atsevišķi ceļu sakārtošanas projekti tiek finansēti arī no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda (KF) un Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) līdzekļiem.

Grib palielināt finansējumu

Cilvēkus interesē arī, kā izvēlas, kurus ceļus labot pirmos un kāpēc pārsvarā tiek remontēti ceļi ap Rīgu. T.Ezeriņa skaidro, ka viens princips ceļu remontu plānošanā ir ekonomiskā lietderība, kas tiek piemērota valsts galveno autoceļu sakārtošanas programmai. Visintensīvāk tiek noslogoti Pierīgas ceļi (no 9 līdz 41 tūkstotim automašīnu diennaktī), tādēļ tie arī visātrāk bojājas, protams, tie arī vairāk tiek remontēti. Savukārt remonts 1. un 2.šķiras autoceļu tīklā tiek plānots, pamatojoties uz sabalansētas attīstības un ekonomiskās lietderības principu. Šajā gadījumā naudas līdzekļi tiek sadalīti reģionāli atbilstoši VAS „Latvijas valsts ceļi" izstrādātajiem kritērijiem.

Satiksmes ministrs Ainārs Šlesers solījis, ka nākamgad finansējums 2.šķiras ceļiem palielināsies gandrīz trīs reizes. Ministrs plāno iesniegt valdībai arī projektu par degvielas akcīzes nodokļa novirzīšanu Valsts autoceļu fondam 100 procentu apmērā. To paredzēts sasniegt laikā no 2011. līdz 2014.gadam.

Fakti

Pērn Satiksmes ministrijas valsts pamatbudžeta valsts autoceļu fonda programmai saņemtie līdzekļi bija 194 325 950 lati, no kuriem 58 207 785 lati tika novirzīti mērķdotācijām pašvaldību autoceļiem (ielām), bet 136 118 165 lati - valsts autoceļu pārvaldīšanai, uzturēšanai un atjaunošanai. Šogad autoceļu finansējums ir pieaudzis par 21,8 procentiem un sasniedzis 236,7 miljonus latu, no kuriem 165,8 miljoni latu paredzēti valsts autoceļu pārvaldīšanai, uzturēšanai un atjaunošanai, bet 70,9 miljoni latu - kā mērķdotācija pašvaldību autoceļiem (ielām). Gulbenes rajonam mērķdotācijās autoceļiem šogad ir paredzēti aptuveni 958 tūkstoši latu.

Valsts autoceļu ikdienas uzturēšanai paredzētie līdzekļi Gulbenes rajonā šogad ir 1,5 miljoni latu:


* ceļu uzturēšanai, ko nodrošina VAS "Latvijas Autoceļu uzturētājs" paredzēti 1,035 miljoni latu,


* asfalta seguma uzturēšanai - 0,122 miljoni latu,


* horizontālā marķējuma uzturēšanai - 0,200 miljoni latu,


* grants ceļu uzturēšanai - 0,162 miljoni latu.

Pašreiz Satiksmes ministrijas budžetā jau apstiprinātajiem ceļu infrastruktūras projektiem paredzēti 37 miljoni latu. Kopumā periodā no 2007. līdz 2013.gadam no Kohēzijas fonda paredzēts piesaistīt 237,2 miljonus latu. Savukārt no Eiropas Reģionālā attīstības fonda šajā laikā paredzēts piesaistīt 208,8 miljonus latu valsts 1.šķiras autoceļu sakārtošanai, tranzītielu sakārtošanai pilsētu teritorijās, kā arī satiksmes drošības uzlabošanai apdzīvotās vietās un Rīgā.