Pēc vimbām lūkojoties

2008. gada 15. aprīlis 12:29

6935

Laikam jau katrs sevi cienošs makšķernieks gandrīz vai par pienākumu uzskata katru pavasari vismaz pāris reižu aizbraukt uz vimbu - šo "sudraba bultu" - copi. Daudziem gan šķērslis ir veicamie attālumi, jo, kā zināms, uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmas tās nopietnākās upes, kur mājo vimbas.

Bija laiks, kad arī Daugavā vimbas ieceļoja no jūras un, protams, arī daudzas palika uz vietas. Tagad, kopš uzcelts Rīgas HES, no vimbām nav "ne smakas". Palikušas vien deģenerējušās vimbiņas, kas svarā nepārsniedz 100g.

Kurp doties?
Iecienītākās vietas ir Venta, Salaca, Lielupe, Mūsa un Mēmele. Mēmelē un Mūsā vimbas gan ieceļo tikai nārsta laikā pavasarī, lai pēc tam atkal dotos atpakaļ uz Lielupi, un tas daudzums, kas paliek šajās mazajās upēs, ir tiešām niecīgs.

Zināms, ka katram makšķerniekam ir savas, jau gadiem pārbaudītas vietas, tāpēc vien pieminēšu, ka jau vismaz 30 gadu pats braucu uz Ventu. Šī upe pati par sevi ir ļoti interesanta - gan no makšķerēšanas viedokļa, gan no krasta līnijas.

Ļoti nepatīkamas tā saucamās "kolhozu" vietas, kur "copmaņi" stāv viens pie otra kā tirgoņi tirgus placī.

Kā izvēlēties vietu?

Pavasarī viss ir ļoti vienkārši. Kaut kur lasīts, ka vimbas pavasarī, "kāpjot" no jūras, iepeld upēs un dodas uz augšu atsevišķos baros. Turklāt darot to "zigzag" kustībā - no viena krasta uz otru. Grūti pateikt, kā tur ar tiem peldēšanas virzieniem un vai vispār kāds šajos brūnajos palu ūdeņos spējīgs novērtēt vimbu bara kustības virzienu, bet šādas tādas atziņas pa šiem gadiem gūtas.

Vieta un inventārs
Novērots, ka vienā un tajā pašā vietā cope var būt un var nebūt, bet atliek paiet pāris metru uz augšu vai leju, un viss notiek. Sevišķi tas izjūtams, makšķerējot ar gruntsmakšķeri. Parasti vienā vietā ilgāk par pusstundu "necopēju", un, ja cope nav bijusi, pārnesu un pārmetu grunteni par 10 metriem nostāk. Tā - līdz atrodu pirmo kārtīgo copi, jo bieži vien vimbai izlikto ēsmu iekāro kāds sapaliņš vai raudiņa.

Pēdējos gados gruntsmakšķeres pavadiņām sienu palielas plastmasas mormiškas un lieku salīdzinoši prāvu krevetes gabalu. Visas šīs "uzpariktes" rezultātā mazās zivtiņas liek ēsmai mieru, un visbiežāk patīkamās gruntsmakšķeres zvaniņa skaņas liecina par vimbas copi.

Tā kā piederu tā saucamajiem sporta makšķerniekiem, cenšos izmantot pēc iespējas tievākas pavadiņas un noteikti izmantoju uztveramo tīkliņu. Esmu ievērojis, ka vimbām, pievilktām pie krasta, ir tāds kā pēdējais izmisīgais skrējiens pakrastes joslā, kas ļoti bieži beidzas ar zivs atbrīvošanos no āķa. Šādām vimbu izdarībām jābūt gataviem.

Svina grimulis pavasara palu ūdeņu laikā ir aptuveni 150g smags un vēlams ar cauru vidu. Galīgi neder ierastā karotes forma, jo straume to vienkārši nonesīs pie krasta līnijas. Nu jau pāris gadu atļauts uz makšķerēm lietot trīs pavadiņas. Vai tas nepieciešams ierasto divu vietā, lai katrs lemj pats. Taču izbrīnu rada viena otra makšķernieka domu gājiens, ka trešo pavadiņu neesot jēga siet, jo tāpat ēsma karāsies kaut kur augstu no grunts.

Patiesībā viss ir ļoti vienkārši. Ja makšķerkāta garums ir, piemēram, 3,90m, pilnīgi pietiek vietas divām pavadiņām ar 30 - 40cm garumu un vienai augšējai, kam garums būs aptuveni 80cm. Ar tādu pavadiņu var aizsniegt grunti bez problēmām.

Pa šiem gadiem ir vēl kāda atziņa par vimbu copi. Ļoti bieži gadījies, ka nakts „cope" ir daudz rezultatīvāka nekā dienas. Sevišķi tas attiecas uz pirmajām stundām pēc tumsas iestāšanās. Kamēr ūdens duļķains, tikmēr ieteiktu lietot plastmasas mormiškas. Tas gan vairāk attiecas uz vietām, kur ir straume, jo tad šādai formai būs spēle, kas neapšaubāmi piesaistīs zivju uzmanību.

Ēsmas un iebarošana
Kas attiecas uz iebarošanu, vimbām būtībā tas nav nepieciešams. Šī zivju suga pavasaros strauji migrē un tā īsti aizkavēties "iebarotā" vietā netaisās. Turklāt to uzturēšanās vietas parasti ir straume, kur barību ļoti ātri aizskalo. Protams, var izmantot mālus, var domāt par smagas zemes pielietošanu, taču nācies konstatēt, ka tā īsti neviena piedāvātā barība šo zivi nespēj noturēt uz vietas.

Ja runājam par ēsmām, vimbām piedāvā plašu sortimentu. Mušu kāpuri, motilis, krevetes, naktstārpi un sliekas. Ja jūtams, ka upē ir daudz mazo zivju, ēsma jāizvēlas lielāka pēc apjoma. Ja vimbas ir "uz ēšanas takas", dod viņām visu ko vēlies, cope tāpat notiks. Šķiet, pēdējos gados lielāka priekšroka ir krevetēm. Turklāt, lai cik dīvaina neliktos kombinācija, ēsma kopā ar mušu kāpuriem vimbām šķiet neatvairāma.

Vēl tikai jāatceras, ka pieļaujamais vimbas izmērs ir 30cm, bet vienas dienas norma - 5 gabalas. Tas gan neattiecas uz Ventas licencētām zonām, kur vienas dienas norma ir 7 gabalas.

Visiem - ne asakas un tiekamies pie ūdeņiem!

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Pēc vimbām lūkojoties

Kategorijas