Dzirkstele.lv ARHĪVS

Igauņu ekstrasenss: “Cilvēkam jādzīvo saskaņā ar varas vertikāli!”

Diāna Odumiņa

2008. gada 13. aprīlis 08:00

2754
Igauņu ekstrasenss: “Cilvēkam jādzīvo saskaņā ar varas vertikāli!”

Izlasot Vitālija Lavrušas reklāmu, katrs jūtas intriģētas vai sasmīdināts, viss atkarīgs no ticēšanas maģiskajam un dzīves uztveres no optimista vai pesimista pozīcijām. Spriediet paši! V.Lavruša, kā sludina pats, esot Igaunijas galvenais ekstrasenss, maģisko zinātņu kandidāts (tātad burvis) hipnougunspsihoterapeits. Turklāt viņš pieņem un ārstē pacientus ar visām iespējamajām saslimšanām. Un arī tas vēl nav viss. Viņš spēj to, ko daudzi citi dziednieki, un arī to, ko citi nespēj, proti, - palielināt krūtis! Lai iepazītos ar V.Lavrušu, "Dzirkstele" aicināja viņu uz sarunu.

- Jūsu mājas ir Igaunijā?

 

Jā, es dzīvoju Tallinā. Taču pēc tautības esmu ukrainis, esmu Ukrainas dēls.

 

- Jūs piedāvājat universālu pakalpojumu, ārstējot dažādas kaites. Varot pat palielināt sievietei krūtis?

 

- Es esmu viens tāds. Vienīgais! Esmu Vitālijs Lavruša. Pie manis ārstējas izcilas personības, izcili sabiedriskie darbinieki un vienkārši ļaudis. Es nevienu nešķiroju. Lepojos ar to, ka man izdodas izārstēt pacientiem pat audzējus. Viens mans pacients pēc izārstēšanas pateicībā man uzdāvināja auto. Par ārstēšanu. Kur vēl jūs kaut ko tādu esat dzirdējuši?

 

- Kāpēc cilvēki slimo, ir nelaimīgi, kāpēc viņiem mēdz būt neveiksmīgas, nepiepildītas dzīves, sapņi?

 

- Cilvēki necienīgi izturas pret pašsaprotamām lietām, kas mūsu senčiem bija labi saprotamas. Svarīgs moments ir audzināšana, bērnu nosargāšana. Līdz gadam zīdaini nedrīkst citiem nemaz rādīt. Neredz - miers. Redz, uzreiz saka: "Ak, cik jauks!" Bet tā ir enerģija! Kā tagad dara? Bērns ratos, un māte stūrē tos. Bet mātei jātur bērns pie sevis, pie sirds, tad bērnu sargā mātes biolauks. Nedara tā? Nav ko brīnīties, ka meitai tiek enerģētiski bloķēts mugurkauls, rezultātā pieaugot viņai būs mazas krūtis. Zēniem slikti attīstās dzimumorgāni. Tieši tapēc nedrīkst rādīt savu mazuli citiem. Nedrīkst bērnu svešos cilvēkos izlaist no rokām.

 

Nedrīkst arī lielīties ar sievām, vīriem. Ir labs vīrs, laba sieva, ir labi? Lielāties? Būs sliktāk! Mīl jūs, lielāties? Tad drīz nemīlēs! Tieši par tik, cik lielījies, par tik arī nemīlēs. Runāt par ģimenes lietām drīkst un var tikai ar savējiem. Ar svešiem ne. Apskaust otru - tas ir cilvēka dabā. Vienmēr liksies, ka otram ir labāka mašīna, ka sieva skaistāka, gudrāks vīrs, ka kaimiņam viss mājās ir gludāks, koptāks, resnāks un tā tālāk.

Kad es saskaros ar šādu attieksmi, tad saku: "Mainīsimies!" Ai, ne, negrib. Nespēj atzīt, ka tā ir tikai skaudība un vairāk nekas. Nav iespējams dzīvot svešu dzīvi. Ir iespējams tikai skaust otram. Parasti turīgie skauž vidējam slānim. Kā likums.

 

- Cilvēki pie jums atnāk ar ielaistām problēmām?

 

- Daudzi nesaprot, nenovērtē, ka ar tableti neko nevar izārstēt. Ir slimības ķermenī un ir prātā - diabēts, epilepsija, šizofrēnija, depresija. Medicīna to noliedz. Cilvēkam jāielāgo - vajadzīgs enerģētisks līdzsvars ar Visumu, ar Dievu. Kā var nesaprast šīs pieaugušam cilvēkam elementārās lietas!

 

Reiz pie manis uz seansu atnāca kāda ārste. Saka: "Jums te reklāmā tā sarakstīts?!


Esmu ārste terapeite ar 17 gadu stāžu." Esmu laipns. Saku - labi. Patīk pastrīdēties. Aicinu: "Sēdieties! Jūs ārste?" Viņa atbild: "Jā!" Jautāju, kam kalpo trauki virtuvē? Viņa saka: "Satura glabāšanai." Prasu viņai: "Bet kas tādā gadījumā ir cilvēks?" Viņa savelk pieri: "Nu ziniet..." Saku: "Zinu. Sakiet, ārste, kas tas ir - cilvēks?" Viņa atkal velk savu: "Nu ziniet..."

 

Es uzdevu vienkāršāku jautājumu, kas tas ir - cilvēka ķermenis? Ziniet... Tad sacīju ārstei: "Es zinu, bet jūs zināt? Nē! Tad kāpēc jūs tur lienat? Atslēdznieks zina, ko virpo, griež, kāpēc to dara. Bet jūs šļircējat, griežat, dodat tableti. Katram ārstam ir sava kapsēta. Mūsu medicīna ir sasniegusi augstumus, bet tā ir mazefektīva."

 

- Jūs esat pieprasīts?

- Pie manis Igaunijā klienti stāv rindā. Pieņemu klientus arī vairākās Latvijas pilsētās. Manā seansā pacients atrodas starpstāvoklī starp miegu un nomodu. Tad atjaunojas organisms. Brīnumi - ārstniecisks stāvoklis! Es lūdzu Dievu par pacientu. Kā jūtas mani pacienti pēc seansa? Tā ir lidojuma sajūta. Viņi jūtas lieliski, viegli, tas ir bezsvara stāvoklis.

 

Mans seanss... Es strādāju ar Dieva vārdu. Esmu pareizticīgais. Kam kalpo reliģija? Tā ir kā cilvēka dzīves ceļa regulētājāja. Ceļa regulētāji uz ielas kalpo cilvēkam. Tāpat ir ar reliģiju. Ja dzīvojam saskaņā ar to, organismā nemitīgi izstrādājas zāles. Grēku nožēlā, lūgšanās, tās izstrādā organisms.

 

- Vai cilvēks var arī pats sev palīdzēt?

- Protams! Cilvēks lūdzas: "Dievs, žēlo mani, grēcinieku!" Un nostrādā vertikāle. Cilvēkam jādzīvo saskaņā ar varas vertikāli. Jaunākais klausa vecākajam, sieva - vīram. Kārtība ģimenē, kārtība valstī, kārtība dabā, jo cilvēks dzīvo pēc Dieva likumiem. Reliģija ir dzīves pamatā, bez reliģijas cilvēks saīsina sev dzīvi, dzīvo ar trešdaļu sava potenciāla. Ja cilvēks vada auto, ignorējot noteikumus, notiks avārija. Ar viņa likteni, ar dzīvi ir tieši tāpat.

 

Japāņi saka - no cilvēka mēles pil medus un inde vienlaikus. Kā sunim. Suns laiza rētu, un tā sadzīst. Siekala ir ārstnieciska. Kā uz astes uzkāpsi sunim, tā - hop! Un suņa siekala jau ir indīga. Mazs cilvēkbērns nokrīt, sasitas, savaino rociņu, mamma vai vecmamma nobučo to vietu, saka: "Dievs, izdari tā, lai mana siekala ir dziednieciska!" Notiek. Bērnam būs labi. Bioķīmiskā līmenī reaģē cilvēks.

 

Laikam lielākais pāridarījums ir tad, ja neprotam atvainoties otram. Tad nodarījums netiek aizmirsts. Piekrītat?

 

Šis vārds ir - lūdzu! Tam piemīt milzīgs spēks. Padomājiet tikai! Mēs zinām šo vārdu. Tas ir garīgs vārds ar milzu spēku.

 

Vajag tikai vērsies pie Dieva, viņš palīdz tajā paša sekundē, esi savienojies ar Visumu. Kad draud briesmas, tu lūdz: Dievs, palīdzi! Lūdz, lai Dievs norāda robežu, un ļaunais netiek pie manis. Netiek arī.

 

(Vairāk lasiet 12.aprīļa "Dzirkstelē")