Lieldienu zaķi mīt "Zvirgzdiņos"
Trusis tāds pats Lieldienu zaķis vien ir, kas reizi gadā dēj olas, tā domā Daukstu pagasta bioloģiskās zemnieku saimniecības "Zvirgzdiņi" ļaudis, tāpēc pagalmā ir gan šūpoles, gan noteiktas vietas, kur Lieldienu rītā olas meklējamas. Šajās mājās to vajadzētu būt īpaši daudz, jo saimniecības ēkā tur mīt desmitiem dažādu šķirņu trušu.
"Zvirgzdiņu" saimniece Skaidrīte Bačuka Lieldienu zaķi kā ļoti kārtīgu dzīvnieku, jo viņš savu mājokli sadala pa zonām - vienā guļ, otrā ēd, trešajā kārto dabiskās vajadzības. Arī kažoks vienmēr esot tīrs. Sevis sakopšana līdzinoties īpašam rituālam, kad ar abām priekškājām īpaši tiekot berzts purniņš. Tomēr trusis esot arī bezkaunīgs.
"Tā izpaužas tādējādi, ka viņš noniecina mūsu pašu biloģiskajos tīrumos audzētos graudus, bet izvēlas speciālo trušu barību. Graudiem nav nekādas vainas, bet trusis vispirms izēd speciālo barību, kas pirkta par dārgu naudu, bet graudus, kas nākuši par brīvu, izrauš no trauka laukā," pukojas Skaidrīte.
Trusis ir arī ziņkārīgs dzīvnieks. Atliekot būra stūrī kaut ko nolikt, tūlīt tas tiekot aplūkots.
Īsts nakts dzīvnieks
Kāds gan brīnums, ja bērni, Lieldienu rītā pamostoties, ierauga, ka zaķis jau paspējis "sadēt olas", jo truši būtībā ir nakts dzīvnieki.
"Neesmu nakti pavadījusi pie trušu būriem, bet lasīju, ka trusis diennaktī pie barības trauka pieiet 80 reizes. Tā ir tiesa, ka truši visvairāk ēd vakaros un naktī, jo vakaros saliekam būros sienu, bet no rīta viss ir apēsts."
Arī raksturi esot atšķirīgi. Saimniecībā bijuši "rekši" - šķirne, kas galvenokārt domāta kažokādas ieguvei.
"Šīs šķirnes trušu mātes bija ļoti dusmīgas, tāpēc teicu meitai, lai tādas netur. Rokas bija sakrāpētas. Citu šķirņu trušu mātes ir mierīgākas," stāsta Skaidrīte.
Truša ausis jāsaudzē
Trusim nepatīkot, ja no būra viņu izceļ, turot aiz garajām ausīm, jo tas dzīvniekam rada stresu un var pat traumēt mugurkaulu.
"Trusis ir jāņem aiz ādas pie skausta un uz muguras, tad viņš nevar likt lietā ķepas," iesaka saimniece.
Metienā trušu mātēm mēdzot būt pat līdz 11 mazuļiem, bet tas tomēr esot par daudz, jo mātes visus nespējot izbarot.
"Savulaik mēs trušu mātes tikām mānījuši. Ja vienā laikā atnesās vairākas, tad mazuļus sadalījām - kurai bija mazāks metiens, tai pielikām citas mātes mazuļus," stāsta S.Bačuka. Truša mūža ilgums esot atkarīgs no dažādiem apstākļiem, tie varot būt pat septiņi gadi.
Samazina dzīvnieku skaitu
"Agrāk meita Linda bija nolēmusi pievērsties trušu audzēšanas biznesam, tāpēc būros mitinājās simtiem trušu, bet ar laiku saprata, ka truškopība šodien var būt tikai vaļasprieks. Uz to norāda arī pārlieku dārgā trušu barība, kas kļuvusi vismaz trīs reizes dārgāka, medikamenti un cits. Arī vienīgā trušu kautuve nosaka savu cenu, kas trušu audzētājam nav izdevīga. Trušu gaļas kilograma cena palielinājusies tikai par desmit santīmiem. Tāpēc arī samazinājām dzīvnieku skaitu," situāciju rakturo saimniece.
Kategorijas
- Afiša
- Sporta pasākums
- Izstāde
- Koncerts
- Balle
- Teātris
- Pasākums
- Baznīcā
- Meistarklase
- Kino
- Izlaidums
- Jauniešiem
- Senioriem
- Bibliotēkā
- Bērniem
- Tirdziņš
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Palīdzēsim ķepaiņiem!
- Mēs pamanījām!
- Citas ziņas
- Atbildam lasītājiem
- Reklāmraksti
- Veselība
- Kultūra un izklaide
- Dzīvespriekam
- Konkursi
- Horoskopi
- Sports
- Cope un medības
- Vietējās ziņas
- Kriminālziņas
- VĒLĒŠANAS 2017
- SAEIMAS vēlēšanas
- Pašvaldību vēlēšanas
- Vārds deputāta kandidātam!
- Latvijas ziņas
- Noderīgi
- Interesanti
- Eiropas Savienībā
- Laika ziņas
- Skolēnu, jauniešu aktivitātes
- Statiskas lapas
- Ceļojumi
- Ēdamprieki
- Projekti
- Projekts "Riska bērni"
- Projekts "Saimnieko gudri"
- Projekts "Kam ticēt?"
- Projekts "Medijs vai mediju izstrādājums?"
- Projekts "Paver plašāk logu no senatnes"
- Projekts "Mediju kritika"
- Projekts "10 gadi Gulbenes novadā - vai veiksmes stāsts?"
- Projekts "Rūpēsimies par vidi!"
- Projekts "Mediju projekts"
- Projekts "Vide"