Dzirkstele.lv ARHĪVS

Saimniekiem jāseko līdzi saviem suņiem

Ginta Alberte

2008. gada 16. marts 08:00

1177
Saimniekiem jāseko līdzi saviem suņiem

"Dzirkstele" saņēma zvanu no kādas lasītājas Stradu pagastā, kura sūdzējās, ka viņu traucē kaimiņos notiekošais. Kaimiņiem ir suņu meitene, kuru "suņu laikā", protams, apciemo lielākā daļa ciema suņu. Suņi rej un traucē mieru. Jāpiebilst, ka suņu meitene atrodas savā teritorijā, nožogotā ar sētu.

"Mēs esam kādi trīs saimnieki, kas sien savus suņus, bet citi tur vaļā. Gribu vērst saimnieku uzmanību, lai šajā laikā viņi tur savus suņus piesietus. Nevar taču zināt, cik šie suņi ir bīstami. Ļoti traucē arī viss šis troksnis, ko suņi saceļ, arī tie suņi, kas ir piesieti, nepārtraukti rej un cenšas norauties no ķēdes, dzirdot šo kņadu. Kuces saimnieks ne pie kā nav vainīgs, bet pārējiem suņu saimniekiem gan būtu vairāk jāpiedomā par saviem suņiem," stāsta zvanītāja. Viņa arī stāsta, ka kāds "mīlnieks", kurš kaut kādā veidā tomēr ticis iekšā nožogojumā, ticis nokosts.

Atbildīgi ir klaiņojošo suņu saimnieki

Pārtikas un veterinārā dienesta Gulbenes pārvaldes vecākā veterinārā inspektore Ilze Pāpe saka, ka, sazinoties ar suņu meitenes saimnieku, noskaidrojies, ka ir atrasts nokostā suņa saimnieks un suns jau ir apglabāts. "Suņu meitenes saimnieks šajā gadījumā nav vainīgs, jo savu suni viņš ir norobežojis. Noteikumus ir pārkāpuši klaiņojošo suņu saimnieki. Kaimiņienei ir jāvēršas pagastā pie iecirkņa pilnvarotā un jāraksta iesniegums, lai viņš izskata, kam pieder šie suņi, kas klīst tur apkārt," skaidro I.Pāpe.

Stradu pagasta iecirkņa inspektors Āris Korics saka, ka sūdzības par klaiņojošiem suņiem viņš saņem diezgan bieži. Šogad pat jau ir bijuši vismaz trīs četri iesniegumi. "Cilvēkiem ir jāzina, ka viņi var rakstīt iesniegumu (ja ir iespējams, jānorāda arī, kam pieder suns), pēc tam es dodos noskaidrot situāciju, rakstu arī protokolus, bet pēc tam pašvaldības administratīvā komisija lemj par soda piemērošanu vai brīdināšanu," saka Ā.Korics.

Jāievēro likumi un prasības

Dzīvnieku aizsardzības likums nosaka, ka dzīvnieka īpašniekam ir pienākums nodrošināt, lai dzīvnieks netraucētu un neapdraudētu cilvēkus vai citus dzīvniekus. Likums arī nosaka, ka bez pajumtes un īpašnieka aprūpes vai uzraudzības palicis dzīvnieks (izņemot medību suņus medību laikā) uzskatāms par klaiņojošu dzīvnieku.

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.266 pilsētās un ciemos ārpus norobežotās teritorijas suns bez pavadas un uzpurņa var atrasties zaļajā zonā un mežā (izņemot vietējo pašvaldību noteiktās vietas, kur saskaņā ar vietējo pašvaldību saistošajiem noteikumiem tas ir aizliegts) pastaigas laikā īpašnieka vai turētāja uzraudzībā un redzeslokā tādā attālumā, kādā īpašnieks vai turētājs spēj kontrolēt dzīvnieka rīcību.

Ja dzīvnieka saimnieks šīs prasības nepilda, viņu var saukt pie administratīvās atbildības. Administratīvo pārkāpumu kodeksa 106.pants nosaka, ka par dzīvnieku turēšanas, labturības, izmantošanas un pārvadāšanas prasību pārkāpšanu izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no pieciem līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - no desmit līdz piecsimt latiem, konfiscējot dzīvniekus vai bez konfiskācijas.