Inese Ziņģīte: „Ja neesmu uz pusēm pārplēsta, tad varu dzīvot”

2008. gada 4. marts 11:01

9267

Inese Ziņģīte: „Ja neesmu uz pusēm pārplēsta, tad varu dzīvot”

Šī apbrīnojami enerģiskā sieviete pati sevi izcēla no paralīzes gultas un tagad mudina ikvienu izmantot viņas metodes - ik rītu sākt ar rīvēšanos un brīvos brīžos parāpot. Populārā netradicionālās ārstēšanas speciāliste Inese Žiņģīte atzīst, ka rāpošana ir visefektīvākais un visvienkāršākais līdzeklis, kā nostiprināt un sabīdīt mugurkaula skriemelīšus, padarīt visas saites elastīgākas un neļaut izliekties lāpstiņām.

Rāpošana palīdz mugurai „Jaunībā salauzu mugurkaulu, biju paralizēta, un bija vajadzīgi astoņi gadi, lai tiktu atkal uz kājām. Četrus gadus vilkos uz rokām, rāpoju, līdz piecēlos kājās," stāsta I.Ziņģīte.

Viss, kas nepieciešams, lai rāpotu, ir ceļgala sargi un gribēšana. „Ir jau grūti piespiest sevi darīt ko tādu, bet, kad apņēmīgi iesāk un rezultātu sajūt, tad tas aiziet. Iesākumā speciāli vajag mest zemē priekšmetu - liekties, meklēt un parāpot," viņa iedrošina un piebilst, ka pareizi ir rāpot, kā to dara mazi bērni.

„Kad biju paralizēta, kasīju, rīvēju un berzu kājas, līdz pēc diviem gadiem sāka kustēties pirksti. Manī bija dusmas un spīts. Dusmas par to, ka neviens nevarēja palīdzēt, un spīts, jo dzīvoju pēc apgalvojuma „ja neesmu uz pusēm pārplēsta, tad varu dzīvot"," atceras Inese.

Tieši tad arī viņa sapratusi, ka rīvēšanai ir liela nozīme un āda ir jākustina gluži tāpat, kā trenējam muskuļus un sirdi. Viņa iesaka konkrētu rīvēšanās procesu virkni, ko vajadzētu darīt ik rītu. „Ielejiet bļodā siltu ūdeni, izģērbieties, aplejiet augumu un sāciet! Dvieli mazliet samitrina ar rokām. Ieteicams katru ķermeņa vietu izrīvēt septiņas reizes vai tikmēr, kamēr āda kļūst sārta un jūtat siltumu," viņa māca.

Rīvējoties kustas āda

Rīvēšanās procesu vajadzētu sākt ar kala daļu. Saņemot dvieļa galus, velk ar katru roku gar ausīm uz priekšu, mazliet atliecot galvu, tā masē galvas pamatni, tad vēl dažas reizes uz katru pusi pa kaklu līdz pleciem. Seja jārīvē, ievērojot apļveida kustības, kas kustas pulksteņrādītāja virzienā. Tālāk jārīvē plecu daļa, līdz nonāk zem lāpstiņām.

„Muguru rīvē, veidojot kūkumu. Rīvē no viena sānu uz otru, līdz nonāk līdz dibenam. Tomēr, rīvējot vidukli, jāstāv taisni," māca Inese.

Pēc tam atkal jāsaliecas un mugura jāparīvē pa diagonāli. Turot roku pa vidu dvielim, tālāk rīvē rokas - pakāpeniski no plaukstas līdz plecam un padusēm.

Nākamo rīvē vēderu, to dara apļveida kustībām. Sākumā ap nabu riņķo mazus aplīšus līdz lielākus. Kājas rīvē no apakšas līdz augšai, bet kā pēdējais, tomēr vissvarīgākais, ir pēdu rīvēšana.

„Ar dvieli ir jāizbrauc cauri katrai pirkstu šķirbai, jānorīvē arī pēda un papēdis," teic Inese un piebilst, ka ieteicams rīvēties ar frotē dvieli un ķermenim ir jābūt samitrinātam.

„Cilvēkam, kurš regulāri rīvējas ar dvieli, nekad nesāp galva, mugura, kājas, āda viscaur kā samts, pazūd dzimumzīmes un rētas, asinsspiediens ir normāls. Mēs garīgi starojam, jo domājam dzīvespriecīgi," atgādina I.Ziņģīte.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Inese Ziņģīte: „Ja neesmu uz pusēm pārplēsta, tad varu dzīvot”

Kategorijas