Vajadzīgs mednieka talants

2008. gada 18. februāris 17:31

1441

Cilvēki mēdz kolekcionēt un aizrauties ar dažādām lietām, sākot ar maziem nieciņiem, piemēram pastmarkām un nozīmītēm, un beidzot ar pavisam neiedomājamām lietām, piemēram, ir cilvēki, kuri krāj pat dzīvnieku galvaskausus.

Jūs varat pazīt kādu gadiem ilgi un pēkšņi pārsteigts uzzināt, ka jūsu radiniekam vai kolēģim ir pavisam netipisks vaļasprieks. Arī par gulbenietes Mairas Skultes vaļaspriekiem zina tikai daži kaimiņi, radinieki un pārdevējas Rīgas Centrāltirgū. Viņa jau apmēram 20 gadi aizraujas ar dažādu šķirņu pupiņu kolekcionēšanu, kā arī krāj kartiņas ar rožu attēliem.

Lielākais ieguvums - tirgū

Ar dažādu pupiņu šķirņu iegūšanu savā kolekcijā, Maira aizrāvusi neapzināti, proti, ieraugot, ka kaimiņienei dārzā izaugušas pupiņas melnā krāsā, nobrīnījusies, ka arī tādā krāsā ir pupas, jo pašas dārzā augušas tikai klasiskās raibās. Ar šo necilo gadījumu arī sākās patiess azarts.

"Patiesībā pupiņas ir tik daudzveidīgas. Esmu ievērojusi, ka zīmējums uz pupas ir vienāds, bet pamatkrāsa - atšķirīga, vai arī vienkārši melnas pupiņas, bet tās atšķiras ar savu lielumu un formu, vienām pāksts ir biezāka, savukārt citām - plānāka," aizrautīgi stāsta Māra.

Viņas kolekcijā pašlaik ir 49 dažādu šķirņu pupas. Tās ir baltā, brūnā, melnā, pat zaļā un zilā krāsā, pēc formas atgādina gan riekstus, gan rīsus. Lai iegūtu kādu jaunu šķirni, Maira dodas uz Rīgas centrāltirgu, jo tur ir liela izvēle, un, ieraugot pupiņas, kādu viņai vēl nav, tad vienkārši palūdz pārdevējai, lai iedod vienu vai divas pupas.

Mairas pieredze rāda, ka esot pārdevējas, kuras labprāt un bez liekiem jautājumiem arī iedodot prasīto preci, bet ir arī tādas, kuras nesapratnē dīvaini noskatoties un brīnoties, kāpēc pircējam ir vajadzīga tikai viena vai divas pupas.

"Ar vienu pārdevēju esmu pat sadraudzējusies. Kad aizeju pie viņas, tad parasti viņa priekš manis jau ir sarūpējusi kādu šķirni, kuras manā kolekcijā vēl nav. Jāatzīst, ka sākumā mana kolekcija bija lielāka - 54 šķirnes. Bet nu jau apmēram ir pagājuši pieci gadi, kopš manā kolekcijā nav ienākusi neviena jauna pupas šķirne, jo ar laiku Centrāltirgus pārdevējām vairs nebija ko piedāvāt," skumji atzīst Maira.

Salnas un vārnas mazliet ir izpostījušas viņas kolekciju, jo, piemēram, pagājušajā gadā, kad dārzam uzlika agrotīklu, tad problēmu nebija, bet citos gados saimniece novērojusi, ka asniņš iznāk, bet pēc pāris dienām redz, ka tā vairs nav, ir palikusi tikai saknīte. Tādā veidā dažas šķirnes gāja bojā. Arī tagad Maira rāda, ka no vienas šķirnes ir palikusi pēdējā pupiņa, un nav zināms, vai tā pavasarī izdīgs.

Audzē savam priekam

Mairu neinteresē kāds šķirnes nosaukums ir katrai pupiņai, jo tās audzē un krāj tikai un vienīgi savam priekam. Dārzā ir speciāla vieta, kura atvēlēta pupu audzēšanai. Tās parasti Maira stāda saulainā vietā, arī augsni speciāli nesagatavo.

"Vecmamma par mani ir teikusi, ka man ir "zaļā roka", viss, ko es stādu, aug ļoti labi," teic Maira.

Rudenī pupas tiek novāktas un noliktas šķūnī caurvējā, lai apžūst un izkalst, pēc tam tās tiek tīrītas. Maira atzīst, ka viņai patīk pats tīrīšanas process, proti, vērt katru pāksti un skatīties, kādas formas un krāsas pupas tur ir. Tas arī iedzen azartā. Katra šķirne tiek glabāta atsevišķi, proti, speciāli uztaisītā papīra kastītē.

(Vairāk lasiet 19.februāra "Dzirkstelē")

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Vajadzīgs mednieka talants

Kategorijas