Dzirkstele.lv ARHĪVS

Boki:”Jūtamies laimīgi tad, kad esam veseli un varam būt visi trīs kopā”

Inita Savicka

2008. gada 8. februāris 17:15

998
Boki:”Jūtamies laimīgi tad, kad esam veseli un varam būt visi trīs kopā”

Gulbenieši Ģirts un Dace Boki ir jauni, dzīvi mīloši un uzņēmīgi cilvēki, kuri dzīvot un strādāt izvēlējās mazpilsētā. Pirms pusotra gada viņu dzīvē ienāca arī trešais ģimenes loceklis - dēls Ēriks, kurš izmainīja gan vecāku ierasto dzīves ritmu, gan arī attieksmi pret dzīvi.

Klasisks iepazīšanās stāsts

Daces un Ģirta iepazīšanās, kā paši atzīst, bija klasiska. Tas notika skolas ballītē. Tajā laikā Dace mācījās Gulbenes vidusskolā, jutās droša un pārliecināta. Savukārt Ģirts ar draugiem bieži brauca no Stāmerienas uz pilsētas skolu diskotēkām. Ģirtam diskotēka, kura toreiz notika ģimnāzijā, ļoti labi palikusi atmiņā, jo viņu uzlūgusi dejot kāda meitene. "Kā sākām dejot, tā līdz šai dienai esam aizdejojušies," atzīst Dace.
Pēc laika abi nonāca pie slēdziena, ka attiecības ir jānokārto oficiāli. Dace stāsta, ka punktu uz "i" un slēdzienu, ka abi būs kopā un veidos ģimeni secinājuši tad, kad Ģirts atgriezies no armijas. "Jutāmies jau stabili dzīvē un zinājām, ko mēs gribam sasniegt, tad arī nolēmām, ka nav vairs mums ko draudzēties, esam radīti viens otram un ir jāprecas, bet precēšanās nenotika ar steigu. Kāzas svinējām 2003.gada augustā," saka Dace.

 


Lai veidotos labas savstarpējās attiecības ir jāpieliek arī pūles, tās nevar palaist pašplūsmā. Gan Dace, gan Ģirts uzskata, ka veiksmīgu attiecību pamatu veido savstarpēja uzticēšanās un uzticība.

 

 

"Noteikti nevajag klusēt, bet runāt, jo ar diskusiju, mēs tikai nonākam pie kaut kāda kompromisa, ja gadījumā viena domas nesaskan ar otra. Bez mīlestības arī kopā dzīvot nevar. Ja mums ir kaut kas neskaidrs, tad mēs ilgi diskutējam. Atceros, ka mums bija ilga saruna par to, vai dzīvot Rīgā vai Gulbenē, domājām par to, kā Ģirtam būtu labāk mācīties - klātienē vai neklātienē. Bet sadzīviskie sīkumi atrisinās paši no sevis," stāsta Dace.

 

 

Arī Ģirts uzsver, ka svarīgi ir runāt, jo tikai tad var nonākt pie kaut kāda kopsaucēja. Esot reizes, kad viņi konsultējoties arī ar citiem cilvēkiem, un lielākie konsultanti viņiem esot pašu vecāki.

 

 

Ikdienas rūpes un svētki

 

Boku ģimenes darbdiena sākas jau pirms septiņiem. Viņiem esot arī savs īpašais "modinātājs" - mazais puika Ēriks. Svarīga ir kopēja rīta kafijas dzeršana, jo pēc tās katrs dodas savās ikdienas gaitās. Bet kā svarīgāko dienas daļu Dace min vakaru, kad tiek gatavotas vakariņas un pārrunāts, kā katram ir veicies.

 

 

"Bet pats svarīgākais rituāls mums ir iešana gulēt ar pasakām un dziesmām. Pirms bērna piedzimšanas, protams, tā nebija. Tad mēs varējām ilgi skatīties televīziju vai darīt kaut ko citu. Bet tagad mums ir rituāls, ko mēs nedrīkstam izlaist, un tas ir patīkami. Principā mēs esam pakārtoti bērnam," spriež Dace.

 

(Vairāk lasiet 9.februāra "Dzirkstelē")