Dainuvītes Putniņas vadītajos četros kolektīvos uz mēģinājumiem pulcējas 80 dejotāji

2008. gada 1. februāris 15:25

1271

Dainuvītes Putniņas vadītajos četros kolektīvos uz mēģinājumiem pulcējas 80 dejotāji

Rītvakar Gulbenes kultūras centra lielajā zālē dejotāju, draugu un paziņu lokā ilggadējā deju pedagoģe Dainuvīte Putniņa atritinās dejas jostu, kurā ierakstīti viņas 70 mūža un 45 darba gadi. Viņa atkal izdzīvos šos gadus, kas steigā un ikdienas aizņemtībā aiztraukušies kā viena diena. Jubilāre klusībā centīsies slāpēt uzmācīgo miklumu acīs, lūpām liks uzziedēt smaidos, bet rokas pastiepsies pretim ziediem.

Jubilāre sevi dēvē par Kalnienas meiteni, kur 1938.gada 28.janvārī viņa piedzimusi strādīgu zemnieku ģimenē, iegūstot ne tikai vecākās māsas titulu starp divām jaunākām māsām un brāli, bet iepazīstot arī dzīves pieticību.

Viņa pirmā mērojusi septiņus kilometrus garo ceļu uz Kalnienas pamatskolu, lai pēc tās beigšanas turpinātu mācības Litenes vidusskolā.

Dainuvīte atceras, kā bērnībā bieži vien sniegusi mājiniekiem priekšnesumus, jo ļoti paticis dejot jau skolas laikā. Aizrautīgi viņa pārlapojusi grāmatas, kuru ilustrācijas stāstījušas par dejotājiem.

Pēc skolas beigšanas, lai atvairītu skopo rocību, Dainuvīte piekritusi būt par Vecgulbenes tautas nama vadītāju, paralēli darbam, apmeklējot dažādus kursus, toreiz pati vēl īsti neapjauzdama, ka vieni būs tie, kas uz mūžu saistīs viņas dzīvi ar deju, piešķirot drosmi 1964.gadā uzņemties sava pirmā jauniešu deju kolektīva vadību.

Dainuvīte nekad nav pazinusi paviršu attieksmi pret to, ko dara, visam piegājusi ar lielu atbildību, to papildinot ar nesavtīgu cilvēku un dejas mīlestību.

Es nespēju bez Lizuma

Jau 31 gadu viņa mēro ceļu no Gulbenes uz Lizumu, kur šobrīd vada vidējās paaudzes deju kolektīvu "Untums". Iespējams, ka tas ir cilvēcisks untums, kas pa šiem gadiem licis iemīlēt lizumniešus, tāpēc viņa joko, ka diezin vai atradīšoties otrs tik dulni uzticīgs cilvēks.

Lizumnieši pratuši to novērtēt, sarīkojot Dainuvītei pagājušajā sestdienā veltītu pasākumu "Nav tādas vietas kā tālienes". Jubilāre nespēj valdīt emocijas, to atceroties.

"Viņi zināja, ka man ārkārtīgi patīk akordeons un pagājušās sestdienas vakarā Limbažu mūzikas skolas akordeonisti man dāvināja pusstundu ilgu koncertu. "Untuma" dejotāji bija iemācījušies speciāli man veltītu deju "Jādzīvo, lai būtu prieks!" un pat uzdāvināja divriteni ar novēlējumu, lai es neiesūnotu," smejas Dainuvīte.

Ik vakaru, verot sava mājokļa durvis, viņa ieelpo no sirds dāvināto ziedu burvīgo smaržu. Tā būs arī šovakar.

Iziet caur manu sirdi

Strādājot ar dejotājiem, Dainuvīte vēlas sajust katra cilvēka attieksmi citam pret citu, pret katru kustību un soli. Ja šīs attieksmes nav, arī kolektīvam nav nākotnes.

"Četros kolektīvos uz mēģinājumiem pulcējas 80 dejotāji. Katrs no viņiem ir individualitāte, katram vajadzīga sava pieeja un sapratne, bet viņi visi "iziet" caur manu sirdi. Citādāk nevar būt. Es viņus visus ļoti cienu un augstu vērtēju.

Ne vienmēr mēģinājumos viss rit gludi, bet tad, kad veiksmīgi nodejots kārtējais koncerts vai skate, redzot, kā priekā mirdz dejotāju acis, saprotu, cik bijušas vērtas garās mēģinājumu stundas. Šajos mirkļos mēs visi kopā gūstam kopīgu gandarījumu, kļūstam tuvi cits citam kā viena ģimene."

Jubilāre neizvirzot dejotājiem pārāk augstas prasības, saprotot, ka viņi uz mēģinājumiem nāk pēc garas darbdienas, brauc pat no Rīgas, ierodas pēc naktsmaiņas. Kad cilvēks atnāk uz mēģinājumu, uzreiz redzu, kas viņu nomāc, par ko viņš ir norūpējies, ja vien ir manos spēkos, cenšos palīdzēt. Man ir mīļi visi kolektīvi un dejotāji. Varbūt tāpēc kolektīvos gandrīz nepastāv dejotāju maiņa."

(Vairāk lasiet 2.februāra "Dzirkstelē")

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Dainuvītes Putniņas vadītajos četros kolektīvos uz mēģinājumiem pulcējas 80 dejotāji

Kategorijas