Izveido Vidzemes reģionālo meliorācijas nodaļu
Gulbenes rajons ir starp septiņiem rajoniem, kas turpmāk ietilps valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" Meliorācijas departamenta Vidzemes reģionālajā meliorācijas nodaļā, kuras centrs atradīsies Stradu pagasta Stāķos. To vadīs Ivars Kupčs.
25.janvārī Gulbenes rajonā bija ieradusies "Zemkopības ministrijas nekustamo īpašumu" valde, kas tikās ar reģiona vadību un rajonu sektoru vadītājiem. Latvijā izveidotas četras reģionālās nodaļas. Katrā rajonā strādā viens sektora vadītājs. Vidzemes reģionālajā meliorācijas nodaļā ietilpst Gulbenes, Alūksnes, Balvu,Valmieras, Cēsu, Limbažu un Valkas rajons.
Atdala kontroli no apsaimniekošanas
Pagājušā gada decembra beigās Saeima pieņēma izmaiņas Meliorācijas likumā, kas stājās spēkā ar šā gada 1.janvāri. Likumā izdarītie grozījumi noteica, ka valsts meliorācijas sistēmu un valsts nozīmes meliorācijas sistēmu ekspluatāciju un uzturēšanu turpmāk nodrošinās valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi".
Līdz ar to Lauku atbalsta dienests kvalitatīvāk varēs veikt meliorācijas nozares kontroles un uzraudzības funkcijas, kādas tam noteiktas normatīvajos aktos.
"Zemkopības ministrijas nekustamajiem īpašumiem" būtiski pieaugs veicamo darbu apjoms, jo būs jānodrošina valsts meliorācijas sistēmu ekspluatācija un to uzturēšana.
"Līdz šim šo darbu veica Lauku atbalsta dienests, bet tas bija pretrunā ar Eiropas Savienības regulu. Grozījumi bija nepieciešami arī tāpēc, lai nodalītu valsts un valsts nozīmes meliorācijas sistēmu kontroles un uzraudzības funkcijas no šo sistēmu apsaimniekošanas," pamato valsts SIA "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" valdes priekšsēdētājs Roberts Dilba.
Uz nepieciešamību veikt šīs izmaiņas pirms pāris gadiem norādījusi arī Valsts kontrole.
Atbildība 3000 kilometru garumā
R.Dilba uzsver, ka to, kā tiks koptas un apsaimniekotas valsts nozīmes meliorācijas sistēmas, noteiks finansējums. Tam būs divi avoti - līdzšinējie līdzekļi no valsts budžeta, kā arī projektu izstrāde, lai pretendētu uz Eiropas Savienības fondu naudu.
"Ir pamats domāt, ka mums izdosies piesaistīt diezgan lielu finansējumu, kas ļaus rekonstruēt valsts nozīmes meliorācijas sistēmas," uzskata valdes priekšsēdētājs.
2007.gadā no valsts nozīmes meliorācijas sistēmām tika kopti apmēram 20 līdz 25 procenti. Tas ir maz. Šobrīd vēl pāragri plānot, kāds šis procents būs šogad. Tas būs atkarīgs no valsts budžeta un Eiropas finansējuma, ko paredz Lauku attīstības programma 2007.līdz 2013.gadam.
I.Kupčs stāsta, ka šobrīd sākusies arī valsts meliorācijas sistēmu reālā stāvokļa apzināšana, lai noskaidrotu, kur šīs sistēmas ir labi saglabājušās, kur veicams remonts un tamlīdzīgi. Kopumā šī atbildība par valsts nozīmes meliorācijas grāvjiem reģionā "stiepsies" vairāk nekā 3000 kilometru garumā. Uzmanības lokā būs arī sūkņu stacijas un trīs polderi - Valmieras rajonā "Silzemnieku" polderis, Balvu rajonā "Dziļaunes" un "Kapūnes" polderis.
Meliorācija prasa izdevumus
Vērtējot pagājušo gadu, I.Kupčs uzsver, ka galvenā uzmanība Gulbenes rajonā esot bijusi pievērsta meliorācijas grāvju kopšanai un izteku tīrīšanai, šos darbus uzticot individuālā darba veicējiem. Kopumā pērn sakopti un uzturēti apmēram 150 kilometri valsts meliorācijas grāvju. Viņš atzinīgi vērtē akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" rosību, kas veic mežu meliorāciju un uztur kārtībā meliorācijas grāvjus meža platībās, tam atvēlot ievērojamu finansējumu.
Līdz šim arī lielākajiem zemes īpašniekiem meliorācijas darbu veikšanai bija iespējams saņemt valsts subsīdijas. Meliorācijas sistēmu uzturēšana ir saistīta ar ievērojamiem izdevumiem, jo ir vajadzīgs ne tikai 45 līdz 50 procentu līdzfinansējums, bet arī sertificēts projekts, būvatļauja un cits. Šogad ir cerības gūt Eiropas struktūrfondu līdzekļus. I.Kupčs norāda, ka Gulbenes rajonā visaktīvākie bijuši divi zemnieki - Litenes pagastā Gunārs Ciglis, Galgauskas pagastā Stanislavs Gžibovskis.
"Pērn meliorācijas darbus bija plānojuši veikt arī vairāki nelielu zemes platību īpašnieki, bet radās jautājums, vai viņiem tas ir izdevīgi. Domāju, ka arī šogad būs cilvēki, kuri izteiks vēlēšanos meliorēt piederošās platības," saka I.Kupčs.
Paaudžu maiņas gaidās
Ievērojama daļa meliorācijas speciālistu šobrīd strādā "Latvijas valsts mežu" sistēmā. Jaunizveidotajās reģionālajās meliorācijas nodaļās strādā pieredzējuši šā darba speciālisti, tomēr R.Dilba ir nobažījies par paaudžu maiņu un mudina jauniešus izraudzīties meliorācijas speciālista profesiju. To gatavošanu ar dažu gadu pārtraukumu turpina arī Lauksaimniecības universitāte.
"Lai ieinteresētu jauniešus, esam iecerējuši rast iespēju viņiem maksāt stipendiju," saka R.Dilba. Lielākā problēma esot meliorācijas speciālistu trūkums Pierīgas rajonos.
Fakti
* Latvijā kopumā izveidoti 35 polderi.
* Polderis - nosusināta, ar dambjiem norobežota sauszemes platība, kas atrodas zemāk par tuvumā esošo ūdenstilpju līmeni.
Kategorijas
- Afiša
- Sporta pasākums
- Izstāde
- Koncerts
- Balle
- Teātris
- Pasākums
- Baznīcā
- Meistarklase
- Kino
- Izlaidums
- Jauniešiem
- Senioriem
- Bibliotēkā
- Bērniem
- Tirdziņš
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Palīdzēsim ķepaiņiem!
- Mēs pamanījām!
- Citas ziņas
- Atbildam lasītājiem
- Reklāmraksti
- Veselība
- Kultūra un izklaide
- Dzīvespriekam
- Konkursi
- Horoskopi
- Sports
- Cope un medības
- Vietējās ziņas
- Kriminālziņas
- VĒLĒŠANAS 2017
- SAEIMAS vēlēšanas
- Pašvaldību vēlēšanas
- Vārds deputāta kandidātam!
- Latvijas ziņas
- Noderīgi
- Interesanti
- Eiropas Savienībā
- Laika ziņas
- Skolēnu, jauniešu aktivitātes
- Statiskas lapas
- Ceļojumi
- Ēdamprieki
- Projekti
- Projekts "Riska bērni"
- Projekts "Saimnieko gudri"
- Projekts "Kam ticēt?"
- Projekts "Medijs vai mediju izstrādājums?"
- Projekts "Paver plašāk logu no senatnes"
- Projekts "Mediju kritika"
- Projekts "10 gadi Gulbenes novadā - vai veiksmes stāsts?"
- Projekts "Rūpēsimies par vidi!"
- Projekts "Mediju projekts"
- Projekts "Vide"