Dzirkstele.lv ARHĪVS

Logo

Poliklīnikā turpmāk reizi mēnesī pacientus uzklausīs kardiologs

Malda Ilgaža
Citas ziņas

2008. gada 28. janvāris 17:01

2546
Poliklīnikā turpmāk reizi mēnesī pacientus uzklausīs kardiologs

Jau pirmajā pieņemšanas reizē, 25.janvārī, SIA "Rīgas Austrumu slimnīca" klīnikas "Biķernieki" (daudzi to pazīst, kā bijušo dzelzceļnieku slimnīcu) kardiologu Aldi Strēlnieku apmeklēja 18 pacienti. Ar slimnīcas galveno ārsti Mudīti Jaceviču viņam ir vienošanās, ka Gulbenē viņš strādās katru mēnesi piektdienā.

"Pacientu, kuri sirgst ar dažādām sirdskaitēm, pasaulē mazāk nekad nepaliks. Viņu būs daudz gan laukos, gan pilsētās. To, ka arī Gulbenē tā ir, pieradīja pirmā pieņemšanas diena. Tomēr apmēram 30 procenti bija tādi pacienti, kuri ieradās uz pieņemšanu, lai pārliecinātos, kas tas ir par speciālistu. Tas ir loģiski. Ja pacientu Gulbenē būs daudz, tad, iespējams, pieņemšu divas reizes mēnesī," saka A.Strēlnieks.

 

Pacienti ir hroniski un "aizlaisti"

Ja būs nepieciešama sarežģītāka ārstēšana, tad kardiologs pacientus sūtīs pie citiem speciālistiem Rīgā.

 

"Ir cilvēki, kuriem ir hroniskas sirdskaites, ir tādi, kuriem tās ir "ielaistas", tāpēc centīšos palīdzēt šiem cilvēkiem," sola speciālists.

 

Sirds un asinsvadu slimības ir visbiežāk sastopamo kaišu pirmajā trijniekā, bieži vien tās ir saistītas ar letālu iznākumu.

 

A.Strēlnieks uzskata, ka, palielinoties cilvēku dzīves ilgumam, mainoties vides un dzīves apstākļiem, tiekot apdraudētas arī sirdis. Ikdienas pavadonis stress ir iemesls tam, ka arvien vairāk cilvēku sūdzas par paaugstinātu arteriālo asinsspiedienu.

 

"Tiesa, viduslaikos, kad notika dažādi kari, stress bija ievērojami lielāks, tāpēc visā vainot tikai lielo nervu spriedzi nebūtu pareizi," uzskata kardiologs.

 

Ne visas ir sirdssāpes

Meklēt kardiologa palīdzību A.Strēlnieks iesaka divos gadījumos: tad, kad pirmo reizi cilvēks sajūt sirds ritma traucējumus - aritmijas, pārsitienus un tamlīdzīgi, kā arī tad, kad krūtīs parādās žņaudzoša un spiedoša rakstura sāpes.

 

"Ne jau jebkuras sāpes ir sirds sāpes, bet, ja, piemēram, lielas slodzes laikā cilvēks sajūt izmaiņas sirdsdarbībā, tas ir pirmais signāls, ka jāapmeklē kardiologs, nevis jāklausās, ko iesaka kaimiņiene, kura vienmēr ir gudrāka par dakteri," saka speciālists.

 

Viņš neiesaka, sajūtot iepriekš minētos simptomus, pašrocīgi dzert arī medikamentus, jo tikai ārsts var ieteikt piemērotos.

 

Insults - izplatīta saslimšana

Cilvēkiem, kuriem ir paaugstināts asinsspiediens, ir lielāka iespējamība saslimt ar insultu - akūtiem galvas smadzeņu asinsrites traucējumiem. Tas var izraisīt mirstību vai atstāt paliekošas sekas - invaliditāti, kad pacients zaudē darbaspējas.

 

"Bieži vien jau pirms insulta cilvēkam bijuši dažādi citi uz to norādoši simptomi, jau pieminētais asinsspiediens, sirds išēmiskās slimības, cukura diabēts vai kāda saslimšana, kas nav pietiekami ārstēta," skaidro A.Strēlnieks.

 

Pamanot šos simptomus, kardiologs iesaka vērsties arī pie sava ģimenes ārsta, kas bieži vien tiekot nepelnīti noniecināti. Arī infarkta iemesli varot būt daudzveidīgi, visbiežāk saistīti ar sklerotiskām izmaiņām sirds asinsvados. Cilvēkam kļūstot vecākam, asinsvadi aizkaļķojas, veidojas nosprostojumi un sirds muskuļu atmirums. Infarktu var izraisīt arī sirds asinsvadu spazmas un cits.

 

Kardioģija ir sadalīta

"Kardioloģija vairs nav kā agrāk - pirms desmit vai divdesmit gadiem - viens lauciņš. Šodien tā ir sadalījusies pa vairākām nozarēm. Ir tā sauktie invazīvie kardiologi, ir kardiologi, kuri specializējas sirds aritmijās. Ir arī terapeitiska profila kardiologi, kuri galvenokārt nodarbojas ar arteriālo hipertensiju. Šodien lielākā problēma ir tā, ka medicīnā arvien izteiktāka kļūst specializācija, kas neļauj visu skatīt kopsakarībā," uzskata A.Strēlnieks.

 

Viņa pacienti galvenokārt ir pieaugušie, jo bērnu kardioloģija ir cita joma, kurā Latvijā strādā neliels skaits bērnu kardiologu.

 

"Ja bērnam ir kādas problēmas, tad vecāki var vērsties arī pie manis, jo centīšos apzināt problēmu, kā arī ieteikšu, pie kāda speciālista meklēt palīdzību. Šodien iedzimtu sirdskaišu skaits samazinās, ievērojami ir uzlabojusies to agrīnā diagnostika," norāda speciālists.

 

It visā jāievēro mērenība

A.Strēlnieks stāsta, ka šodien slimības ir mainījušās. Arī mums visiem zināmais reimatisms šodien nav tāds, kādu to savulaik aprakstīja medicīnas grāmatās.

 

"Viss dzīvē mainās, arī slimības un tās izraisošie faktori. Šodien neviens vairs nebrīnās, ka kokaīna lietotāji mirst ar infarktu. Pirms vairākiem gadu desmitiem mūsu pieredzē šādu novērojumu nebija," salīdzina kardiologs.

 

Medicīnā viņš strādā vairāk nekā 25 gadus. Tas esot pārāk ilgs laiks, lai atcerētos, kas savulaik licis izšķirties par labu kardioloģijai. A.Strēlnieku visvairāk satrauc fakts, ka mediķa profesiju šodien izvēlas salīdzinoši maz jauno speciālistu.

 


"Te nav vainojama tikai ārstu alga. Arī sabiedrības attieksme un nostāja pret medicīnu. Ne tikai citas jomas, arī medicīna komercializējas, mainās vērtību skala. Jautājums ir, vai mēs tam varam pieskaņoties? Ja nevaram, tad sākas dažādas slimības un stress," uzskata speciālists. Viņš iesaka it visā ievērot mērenību.

 

Fakti

* 75 līdz 80 procentos gadījumu cilvēki sirgst ar išēmisko insultu, kam raksturīgi valodas, redzes un līdzsvara traucējumi.


* Hemorāliskais insults - asinsizplūdums galvas smadzenēs. Ļoti bīstams dzīvībai, grūti ārstējams, bieži ir letāls. Simptomi - pēkšņas, asas, agrāk nebijušas galvassāpes, arī vemšana, slikta dūša, apjukums.

Kategorijas

Kategorijas