Dzirkstele.lv ARHĪVS

Rakstnieki Māra Svīre un Vladimirs Kaijaks: Mēs esam viens otra sirdsapziņa

Malda Ilgaža

2008. gada 23. janvāris 17:25

1737
Rakstnieki Māra Svīre un Vladimirs Kaijaks: Mēs esam viens otra sirdsapziņa

Apbrīnas vērta ir saskaņa, kas valda starp rakstniekiem Māru Svīri un Vladimiru Kaijaku, kas ir arī sieva un vīrs Tā spēlējas viņu rotaļīgajos dialogos, stāstot par radošajām iecerēm, uzdzirkstī smieklos par ikdienišķo un izpaužas paveikto darbu pamatīgumā. Par to pārliecinājās arī tie Gulbenes bibliotēkas lasītāji, kas ar abiem literārā vārda meistariem bibliotēkā tikās pagājušā gada nogalē.

Pirmā vārda ņēmēja šādos pasākumos vienmēr ir Māra. Daži apsveicināšanās vārdi, steidzīgs smaids, īss acu skatiens - uzmests blakus sēdošajam Vladimiram - un sākas saruna. Ar mīlestību par "Likteņa līdumniekiem"

M.Svīre ir vairāku filmu scenārija autore. Šobrīd visvairāk skatītā dzimtas sāga "Likteņa līdumnieki", kuras pamatā ir V.Kaijaka romāns. Par Nārbuļu dzimtas varoņiem abi rakstnieki runā kā par saviem tuviniekiem, izgaršojot katru tēlu un notikumu. Rakstot filmu scenārijus, M.Svīrei ir iespējams apvienot gan vārdu, gan bildi.

 

"Rakstot scenāriju, ir jāprot saredzēt sakarības, lai viens filmas posms neizkristu no otra, radot neizpratni skatītājos. Tas, ko Kaijaks ir uzrakstījis romānā, man ir jāpārvērš darbībā. Es jau iztēlē redzu, kā izskatīsies filmas epizode, kur stāvēs varoņi, kā viņi kustēsies, ko nesīs rokās un tamlīdzīgi. Tiesa, kad televīzijā skatos "Likteņa līdumniekus" un tagad - "Mantiniekus", saskatu arī trūkumus, bet tā jau ir vienmēr," saka M.Svīre.

 

Viņas mīļākais Nārbuļu dēls ir Jānis - klusas, vārdos neizpaustas dziļas mīlestības pārpilns pret Mirgu. "Viņš man ir gluži kā pašas dēls," saka scenārija autore, piebilstot, ka viņai ir veicies ar režisori Virdžīniju Lejiņu, kura arī visu redz kopsakarībās.

 

Par Nārbuļu dzimtu M.Svīre varētu runāt daudz, piemēram, ka Valkas rajona pilsētiņa Seda izrādījusies vispiemērotākā padomju gadu atainojumam, kā filnmēšana notikusi Sibīrijas sādžā un daudz ko citu.

 

Disciplīna prasa sapratni

No malas raugoties, šķiet, ka Māra un Vladimirs nemitīgi atbalsta un veicina viens otra literāro izaugsmi. Tiesa, Vladimirs precizē, ka sieva viņu pārāk audzinot, lai gan pašdisciplinēšanās esot vajadzīga abiem.

 

"Vislabākā disciplinēšanās bija tad, kad Māra strādāja "Latvijas Avīzē", mani vienu pametot dzīves saplosīšanai. Nekas cits neatlika, kā rakstīt. Man tas veicās, jo nebija, kas traucē," smejas Vladimirs.

 

Laiku, kad viņš strādājis pie "Likteņa līdumniekiem", autors uzskata par ražīgu. Abiem literātiem bijuši periodi, kad, no rīta pieceļoties, apsēdušies katrs pie sava galda un rakstījuši.

 

(Vairāk lasiet 24.janvāra "Dzirkstelē")