Īpašnieki izrāda Vecgulbenes muižas kompleksu

2008. gada 17. janvāris 17:17

1736

Īpašnieki izrāda Vecgulbenes muižas kompleksu

Šodien pirmo reizi tik plašai Vidzemes žurnālistu auditorijai tika prezentēta Vecgulbenes muižas kompleksa atjaunošanas gaita. Kopš 2005.gada, kad daļu muižas kompleksa īpašumā iegādājās divi uzņēmēji no Valmieras Elmārs Pitura un Jurģis Ābele, kompleksā aktīvi noris projektēšanas un būvniecības darbi, lai kompleksu restaurētu tā vēsturiskajā izskatā.

Noslēgumam tuvojas kompleksa pirmā atjaunošanas kārta, kurā pilnībā rekonstruēta manēžas un siernīcas ēka. Lai gan muižas līdzīpašnieks E.Pitura konkrētu datumu neminēja, ir pamats domāt, ka abas ēkas tiks atklātas februārī, jo ik dienas kompleksa atjaunošanā nodarbina vairāk nekā 70 strādniekus.

Manēžas ēkā, kur vēsturiski tika organizētas zirgu izjādes un tā bija lielākā slēgtā manēža Baltijā, atradīsies "Hotel "Vecgulbenes muiža"", kurā būs Vidzemē lielākā konferenču zāle 400 vietām, restorāns 50 vietām, viesnīca, kurā būs iespējams izmitināt 60 cilvēkus, kā arī SPA komplekss.

Savukārt viesu mājā "Siernīca", kas veidota kā ģimenes māja, būs iespējams pavadīt vakaru tuvāko draugu vai radu kompānijā līdz 20 personām. Te atradīsies arī divi divvietīgi numuri un kamīnzāle. Pieteikumi jau tiekot pieņemti.

Ir padomāts ne tikai par konferenču organizēšanu, bet arī par dažādiem masu atpūtas pasākumiem. Šim nolūkam ir iegādātas divas āra teltis - katra 300 kvadrātmetri, podestūra jeb skatuves grīda, apskaņošanas tehnika un apgaismojuma iekārtas, tāpēc plašajā zālē būs iespējams organizēt arī koncertus un pat rādīt kino. Telpas varēs arī iznomāt.

"Kad kompleksa atjaunošanas pirmā kārta tiks pabeigta, aktīvi strādāsim pie tā, lai abas atjaunotās ēkas sāktu sevi atpelnīt," saka E.Pitura.

Vecgulbenes muižas kompleksā uzņēmēji ir ieguldījuši ievērojamus līdzekļus. Kopumā ir investēti vairāk nekā 3 miljoni latu. Līdz šim jau ir realizēti deviņi Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projekti. ERAF un valsts budžeta līdzfinansējums ir 1, 4 miljoni latu. Otru lielāko investīciju daļu 1,6 miljonus latu sniedzis kreditors valsts akciju sabiedrība "Latvijas Hipotēku un zemes banka".

E.Pitura stāsta, ka naudas izteiksmē šobrīd lielākie esot abi jau minētie objekti. Ievērojamas izmaksas - 1,18 miljoni latu ieguldīti parka labiekārtošanā - komunikāciju, pievadceļu un parka apgaismojuma izveidošanā. Savukārt ēku atjaunošana izmaksājusi apmēram vienu miljonu latu.

Kompleksam nonākot privātajās rokās, muižas teritorijā aktīvi notiek labiekārtošanas darbi. Daļēji jau ir atjaunota bijusī aitu kūts, drīzumā būs gatavs projekts Baltās pils atjaunošanai. Arī šajā gadījumā piesaistīs Eiropas fondu finansējumu. Projektu stadijā ir Dārza mājas, rotondas, skatu torņu, mednieku nama un dārzniecības rekonstrukcija.

Iecerēts atjaunot koka tiltu gājējiem, kas vēsturiski bijis garākais gājēju tilts Baltijā. Tilts bijis aptuveni 110 metrus garš un savienojis Baltās pils un Rūdolfa parku.

Uzņēmēju plānos ietilpst arī tūrisma informācijas centra izveide pie Baltās pils. Kopējā kompleksa teritorija ir vairāk nekā 14 hektāru un tajā saglabājušies 12 objekti. Arī vēsturiski Vecgulbenes muižas komplekss bijis lielākais Latvijā.

Muižas īpašnieku mērķis ir ne tikai atjaunot vēsturisko mantojumu tā sākotnējā izskatā, bet galvenais - padarīt to pieejamu ikvienam cilvēkam. Renovējot šo vēstures objektu un saglabājot tā vērtības un arhitektūras pieminekļus, galvenais mērķis - piesaistīt Gulbenei arvien vairāk tūristu un atpūtnieku.

Paralēli atjaunošanas darbiem pēc īpašnieku iniciatīvas notiek vēstures materiālu vākšana un apkopošana, lai divu līdz trīs gadu laikā uzrakstītu un izdotu grāmatu par Vecgulbenes muižu un baronu Volfu dzimtu, kas bijusi starp bagātākajām dzimtām Latvijā.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Īpašnieki izrāda Vecgulbenes muižas kompleksu

Kategorijas