Dzirkstele.lv ARHĪVS

Kādreizējā Sinoles kultūras nama ēkā varētu būt atpūtas un mācību centrs

Malda Ilgaža

2008. gada 11. janvāris 10:37

1333
Kādreizējā Sinoles kultūras nama ēkā varētu būt atpūtas un mācību centrs

Lejasciema pagasta padome no Gulbenes novada veidošanai piešķirtajiem 200 000 latu 35 000 jau izlietojusi, lai saglābtu kādreizējo Sinoles kultūras nama ēku. Šobrīd tas nekalpo kā kultūras nams. 165 000 latu izlietos sociālās mājas celtniecībai Lejasciemā.

Setiņdesmitajos gados tapušajai divstāvu ēkai, kas bija celta ar mērķi, lai sinoliešiem pašiem būtu savs kultūras nams, ir nomainīts jumta segums, lai lietus laikā mitrums nebojātu telpu griestus, kā arī izremontētas sanitārās telpas, kas vairs neatbilda šodienas prasībām.

Dārgas izmaksas

"Mūsu galvenais mērķis bija darīt pašu nepieciešamāko, lai ēka neaizietu postā. Ziemā to apkurinām, jo katlumāja, kas apsilda arī netālo daudzdzīvokļu māju, ir savienota ar bijušo kultūras nama ēku," stāsta Lejasciema pagasta pašvaldības vadītājs Dainis Švika.

Šobrīd ēkā dažas telpas īrē SIA "Rainis", neliela telpā atvēlētā Lejasciema bibliotēkas grāmatu apmaiņas punktam. Pārējās telpas netiek izmantotas.

"Mums ir daudz izdevīgāk sinoliešus ar pagasta autobusu atvest uz pasākumiem Lejasciema kultūras namā un pēc pasākuma cilvēkus nogādāt mājās nekā organizēt kultūras pasākumus Sinolē, kad lielā skatītāju zāle ir pustukša. Pašvaldībai uzturēt divus kultūras namus arī šodien nav izdevīgi," saka Lejasciema pagasta kultūras nodaļas vadītāja Inga Dambrova.

Nav aktīvistu

Aina Vanaga, kura par Sinoles kultūras nama vadītāju sākusi strādāt 1978.gadā, atceras, ka savulaik darbojies jauniešu un bērnu deju kolektīvs, divi vokālie ansambļi, bērnu dramatiskais pulciņš, īpaši aktīvs bijis rokdarbnieču pulciņš. Atsevišķā telpā atradušās stelles, uz kurām darināti dažādi rokdarbi. Regulāri notikuši koncerti un teātra izrādes. Drāmas teātra mākslinieki. Skatītāju zāle vienmēr bijusi pārpildīta, jo kultūras baudītāji uz Sinoli mērojuši ceļu me tikai no apkārtējiem pagastiem, bet arī no Gulbenes.

"Atceros, ka savulaik kultūras nama uzturēšanā aktīvi iesaistījās bijušais Raiņa kolhozs, kas finansēja zāles remontu, aizkaru un daudz kā cita iegādi. Šodien, manuprāt, vairs neizdosies atgūt šīs kultūras iestādes agrāko godību un izveidot pašdarbības kolektīvus, jo Sinoles pusē ir maz jauniešu," saka A.Vanaga.

Pašvaldībai ir plāni

Domājot par bijušā kultūras nama ēkas izmantošanu nākotnē, D.Švika devies pēc pieredzes uz Kurzemi, kur guvis apliecinājumu tam, kā līdzīga ēka ieguvusi jaunas funkcijas.

"Kādreizējā kultūras nama ēkā bija iekārtots atpūtas un mācību centrs. Arī Sinolē varētu tādu veidot, ierīkojot konferenču zāli, lai varētu organizēt dažādus mācību seminārus, kā arī nelielu viesnīcu, atpūtas telpas un tamlīdzīgi. Ēka atrodas gandrīz blakām lielajam ceļam, skaistā vietā. Netālu atrodas arī 1872.gadā celtās Sinoles dzirnavas, tāpēc varētu izveidot vienotu kompleksu," spriež pašvaldības vadītājs.

Savulaik notikušas sarunas ar SIA "Abuls" par šāda kompleksa izveidi, kā arī ar akciju sabiedrību "Latvijas valsts meži", bet pagaidām atsaucība nav gūta.

"Pagaidām ēku izsolīt negribam. Ja arī pēc kāda laika kādam to pārdosim, tad tikai uz pašvaldībai izdevīgiem noteikumiem," saka D.Švika.