Dzirkstele.lv ARHĪVS

Logo

Šavlovski: mūsu meitiņa Nikola jau sper pirmos solīšus un saka "mamma" un "tētis"

Inita Savicka
Citas ziņas

2007. gada 31. decembris 08:00

1340
Šavlovski: mūsu meitiņa Nikola jau sper pirmos solīšus un saka "mamma" un "tētis"

Gulbenieši Nikola Šavlovska un viņas vecāki Juris un Dace viesojās laikrakstā "Dzirkstele", lai pastāstītu, kā viņiem ir klājies un kas noticis viņu dzīvē un attiecībās, kopš pasaulē nākusi viņu meita, kura Gulbenes slimnīcā 2007.gadā piedzima pirmā.

- Kas jūsu dzīvē ir mainījies kopš brīža, kad pasaulē nāca meitiņa? Dace: - Es esmu palikusi atbildīgāka un nopietnāka. Manī mājo pozitīvas izjūtas, tagad es zinu, kam censties. Ir patīkami, kad tevi bērns sagaida mājās, kaut arī vēl neprot runāt. Sajūta ir kolosāla un neaprakstāma. Aizvakar Nikola, tētim nākot istabā, sauca: "Tēta!" Vai tie nav vismīļākie un jaukākie vārdi, kādus vecāki dzird? Meita mums ir stimuls, lai mēs vēl vairāk censtos. Agrāk varbūt vairāk domāju, kur aizbraukt, izklaidēties, vairāk pastrādāt, lai lielāku naudu nopelnītu, bet tagad gribas vairāk laika veltīt savai ģimenei. Es savu dzīves jēgu tagad saskatu bērnā. Arī tētis cenšas būt laikus mājās pēc darba, kopš piedzima mazā.

Juris: - Es esmu palicis tikpat nopietns kā sieva. Mēs jau spriedām ar sievu, ka bērna nākšana pasaulē uz daudz ko liek paskatīties citādāk, piemēram, ja braucam ar mašīnu un pa ietvi iet cita māmiņa ar ratiņiem, tad cenšos braukt uzmanīgāk un lēnāk, kā arī nogriežu skaļo mūziku mašīnā un, protams, nesignalizēju, lai mazais ratiņos nesatrūktos. Kad pašam ir mazs bērns, tad pamanu arī citus jaunos vecākus. Atliek šausmināties vien par tiem šoferiem, kuri ļoti agresīvi un neuzmanīgi uzvedas uz ceļiem un daudzdzīvokļu māju pagalmos. Kaut gan jāatzīst, ka arī es, pirms nebija piedzimis bērns, neko tādu neievēroju un nebiju tik uzmanīgs pret apkārtējiem.

- Kāda ir jūsu ikdiena?

Dace: - Viss ir atkarīgs un tiek saskaņots ar mazās meitas dienas režīmu. Protams, kopā skatāmies viņas mīļākās multfilmas par aitiņām, liekam klucīšus.
Juris: - Jā, tā ir. Ja bērns iet agrāk gulēt, tad ejam arī mēs. Ja Nikola pa dienu guļ, tad mēs arī varam atpūsties. Bet ar mazo ir viegli. Pareizi mūsu vecmāte teica, ka ūdensdzemdībās dzimušie bērniņi ir ļoti mierīgi. Par to mēs tagad esam pārliecinājušies.

Dace: - Vispār viņa ir līdzīga tētim, abi ir spītīgi un stūrgalvīgi. Mazā vienmēr tiek tur, kur ir iecerējusi. Lēnītēm, mierīgi, bez steigas, bet savu mērķi sasniedz. Varbūt tāpēc, ka abiem ir viena horoskopa zīme - Mežāzis.

- Vai bērns jūs ir piesaistījis tikai mājas dzīvei?

Juris: - Nē, mēs visi trīs vasarā devāmies uz 800 gadu jubilejas koncertu Siguldā. Tas bija Nikolas pirmais, lielais koncerts. Bijām visu nakti, mazā gan tikai gulēja ratos, bet tas nekas. Šogad viņa arī piedalījās pirmajā Ziemassvētku pasākumā, un viņai ļoti patika Salatētis.

Dace:- Uzskatu, ka bērns nav šķērslis, lai kaut kur dotos, jo ceļot kopā mašīnā ar mazo nebūt nav grūti. Vasarā mēs daudz kur braukājām, piemēram, atpūtāmies arī pie jūras.

- Kāds jums ir bijis šis gads?

Dace: - Ļoti veiksmīgs un laimīgs. Mums piedzima bērniņš tieši tajā datumā, kurā gribējām, tas ir, 7.janvārī. Esam iegādājušies labāku mašīnu un nopirkuši māju. Viss mūsu dzīvē šogad ir gājis tikai uz augšu. Es pat nespēju tagad iedomāties mūsu dzīvi tikai divatā ar vīru. Varbūt vēl četratā...

(Vairāk lasiet 29.decembra "Dzirkstelē")

Kategorijas

Kategorijas