Neraudi ne asaru!
Elīna Bērziņa ir parasts bērns, nu jau jauniete. Viņai ir tikai viena problēma - kustību traucējumi. Un tikai tāpēc viņai ir vajadzīga palīdzība. Tas izklausās neiederīgi, jo nav smaidīgāka, možāka, zinātkārāka cilvēka par Elīnu. Problēma tur, ka meitenei ir par maz ar četrām sienām, grāmatām.
Viņa ir lasījusi Fjodora Dostojevska "Noziegumu un sodu" un Nikolaja Gogoļa "Mirušās dvēseles". Taču Elīna vēlas arī būt starp vienaudžiem, dzīvot parastu jaunas meitenes dzīvi. Ar Elīnu un Initu - "Dzirksteles" saruna par sadzīvi, par to, kā pretoties tai un kā saglabāt sievišķību, ticību sapņiem, lai ietu pretim lolotam mērķim par spīti grūtībām.
Sākas parasta darbdiena...
... Elīnas un Initas modinātājpulkstenis nozvana pulksten 7.00. Mamma palīdz meitenei, kas sver labi ja 40 kilogramus, gultā tikt sēdus, saģērbties, tikt līdz vannas istabai un parūpēties par higiēnu. Tad ģimene brokasto. Elīna veic meikapu. "Pirmais, ko cilvēkā pamana citi, kāds ir viņa ārējais izskats. Vai citi gribētu man palīdzēt, ja es būtu vienaldzīga pret sevi, savu ārieni?" bilst Elīna.
Kad meitene ir saposusies skolai, mamma palīdz viņai apsēsties ratiņkrēslā. Paiet aptuveni 10 minūtes, kamēr meitene tur iekārtojas tā, lai justos ērti, pavadot visu dienu krēslā, līdz tikai pēcpusdienā atgriezīsies mājās.
"Ja es ratos apsēdīšos neērti, tad būs izbojāta diena. Būs grūti ratos nosēdēt astoņas stundas," saka meitene.
Tikai aptuveni pulksten 15.00 vai 16.00 viņa atkal būs mājās un pirmoreiz varēs apsēsties mīkstā gultā vai atpūtas krēslā. Viņa vēl mācīsies un tikai aptuveni pulksten 23.00 dosies pie miera, lai nākamajā dienā no jauna iekļautos ierastajā dzīves ritmā.
Šajā kārtējā rītā viņas abas atkal dodas uz skolu. Inita stumj ratus arī lietū, vējā un sniegā. Viņa smej, ka nav trešās rokas lietussargam. Turēt ratus un stumt tikai ar vienu roku ir bīstami.
Elīnai ir labvēļa Friča Flūga dāvātie rati jau 10 gadus. Tie ir bērnu rati, kaut viņa tagad ir jau jauniete. Taču meitene dod priekšroku tieši šiem ratiem, jo ar tiem ērtāk var nokļūt visur, kur nepieciešams. Tos ir vieglāk stumt un nest.
"Mums pilsētas domē ir teikuši, ka šad tad varam izmantot pašvaldībai piederošo mikroautobusu, kas piemērots pārvadāt cilvēkus ratiņkrēslos. Ko nozīmē šad tad? Tas ir nekonkrēti!" saka Inita.
Elīna saka, ka citādi ir Rīgā, kur pašvaldība nodrošinājusi invalīdiem transportu.
"Diendienā tur bērnus invalīdus nogādā, kur viņiem nepieciešams. Par to ir jāsamaksā zināma naudiņa," Elīna izsaka nožēlu, ka Gulbenē nav tāpat.
Padomdevēji teikuši, ka Initai vajag savu vieglo auto, lai vadātu meitu. Bet ko tas dod? Ir auto! Bet Elīnai nav ērti tikt cilātai no ratiem iekšā un ārā daudz reižu.
"Esmu ietrenējusies tā, lai skolā man tualete nebūtu jāapmeklē. Es pat nezinu, kā tur izskatās. Mierīgi varu izturēt tā visu dienu. Tā tas man ir iegājies jau kopš pamatskolas laikiem, kad mācījos Raiskuma internātskolā," saka Elīna.
Dienā jāpieveic 10 stāvi...
... vismaz tik, ja Elīna vēlas būt skolā diendienā vienā klasē ar citiem bērniem. "Pat nezinu, cik tur ir pakāpienu. Nav bijis laika skaitīt," saka meitene.
Sākumā, kad viņa ratiņkrēslā pieteikusies mācīties Gulbenes 2.vidusskolas 10.klasē, viņai ieteikts dienas vadīt skolas bibliotēkā, lai ar ratiem nekur nebūtu jāstumjas. Elīna atteikusies no tāda starpvarianta, kas būtu mazliet vairāk nekā mājas apmācība. Viņa gribēja būt klasē starp vienaudžiem. Visa meitenes būtība - gars un dvēsele to prasīja. Un mamma to saprata.
Inita stāsta: "Kad atnākam uz skolu un pirmā mācību stunda ir ceturtajā stāvā, bet vestibilā tuvumā nav Elīnas klasesbiedru, tad sākam lūkoties apkārt, kuri te ir tie spēcīgākie puiši, lai lūgtu palīgā viņus. Reizēm intuitīvi redzu, ka puisis nodomā: kā man nepaveicās! Es cenšos izmantot humoru, saku: "Laikam īpaši priecīgs neesi mani redzēt, bet varbūt tomēr palīdzēsi." Ne reizi nav atteikta palīdzība."
Kad Elīna nonāk klasē, tālāk mamma viņu uztic meitenes vienaudžiem.
Vairāk lasiet 29.decembra "Dzirkstelē")
Kategorijas
- Afiša
- Sporta pasākums
- Izstāde
- Koncerts
- Balle
- Teātris
- Pasākums
- Baznīcā
- Meistarklase
- Kino
- Izlaidums
- Jauniešiem
- Senioriem
- Bibliotēkā
- Bērniem
- Tirdziņš
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Palīdzēsim ķepaiņiem!
- Mēs pamanījām!
- Citas ziņas
- Atbildam lasītājiem
- Reklāmraksti
- Veselība
- Kultūra un izklaide
- Dzīvespriekam
- Konkursi
- Horoskopi
- Sports
- Cope un medības
- Vietējās ziņas
- Kriminālziņas
- VĒLĒŠANAS 2017
- SAEIMAS vēlēšanas
- Pašvaldību vēlēšanas
- Vārds deputāta kandidātam!
- Latvijas ziņas
- Noderīgi
- Interesanti
- Eiropas Savienībā
- Laika ziņas
- Skolēnu, jauniešu aktivitātes
- Statiskas lapas
- Ceļojumi
- Ēdamprieki
- Projekti
- Projekts "Riska bērni"
- Projekts "Saimnieko gudri"
- Projekts "Kam ticēt?"
- Projekts "Medijs vai mediju izstrādājums?"
- Projekts "Paver plašāk logu no senatnes"
- Projekts "Mediju kritika"
- Projekts "10 gadi Gulbenes novadā - vai veiksmes stāsts?"
- Projekts "Rūpēsimies par vidi!"
- Projekts "Mediju projekts"
- Projekts "Vide"