Jaungulbeniete Rita Lenāne eglīti rotā ar skaistām atmiņām
Ja tumsā brauc garām Jaungulbenes pagasta "Zaķukājām", par kuru agrāko godību liecina tikai pirms daudziem gadu desmitiem celtā mūra ēka, kas pamazām brūk, ir gandrīz neiespējami pamanīt, ka ēkas vienā galā spīd šaura loga acs, pa kuru elektriskās lampiņas izlietā gaisma uz āru spēj izlausties tikai šaurā strēlē. Ir grūti noticēt, ka šajās drupās apmēram pirms pieciem gadiem mājokli radusi Rita Lenāne, kurai nākamā gada pavasarī apritēs astotais gadu desmits.
"Zaķukājas" ir viņas vecvecāku mājas, kur Rita savulaik vadījusi skaistu bērnību. Izejot cauri mazam, tumšam priekšnamiņam, durvis ielaiž virtuvē, par ko liecina plīts, galds pie loga un neliela bufete. Pie galda - krēsls, otram te vietas nepietiek. Saimniecības lietas sarindojušās cieši cita pie citas tā, ka pat karotei nav kur nokrist. Tikpat cieši pagaldē saguldītas malkas šķilas. Plīts mute dvašo karstumu. Aiz virtuves atrodas istaba, kur tikai dēļa platuma celiņš ļauj saimniecei nokļūt guļvietā, kas knapi iekļaujas telpas platumā. Visapkārt lietas - Ritas dzīves līdzgaitnieces.
Nespēj piedot
"Laikam šī būs pēdējā ziema, kad te mitinos, paraug, virs plīts griesti draud iebrukt. Brāļa dēls Mārtiņš solīja, ka "Kalnājos" izremontēs virtuvi un vienu istabiņu, tad pārcelšos uz turieni," saka saimniece, sēdēdama uz vienīgā virtuves krēsla un auklēdama sāpošo kāju. "Kalnāji" ir Ritas vecāku māja. Liela divstāvu ēka Jaungulbenes centrā. No tās viņa, glābiņu un sirsdmieru meklēdama, atbēgusi uz "Zaķukājām".
"Trīsdesmit piecos gados, kā jau sieviete, pieļāvu kļūdu. Kopš tā laika uzskatu, ka man dēla vairāk nav. Pat viņa vārdu negribu minēt. Nespēju viņam daudz ko piedot. Par to sirds vairs nesāp, nelaižu sāpes sirdij klāt. Man šodien ir tikai Mārtiņš, kurš palīdz. Viņam arī novēlēju visu, kas man pieder," saka viņa un brīdi cīnās pēc elpas.
Gadiem ejot, elpošana kļuvusi arvien apgrūtinošāka. Tas nav bez iemesla, tomēr Rita savā attieksmē ir kategoriska, sakot, ka viss ir kārtībā un neviens ārsts nav vajadzīgs. Arī pa ziemu uz sociālās aprūpes centru Jaungulbenē viņa neies. Vairākkārt jau esot centušies viņu pierunāt. Gan sociālās aprūpes centra vadītāja apciemojusi, gan ģimenes ārste Līga Vebruāle piedāvājusi kādu laiku pavadīt slimnīcā, lai uzlabotu veselību, tomēr Ritas nostāja palikusi nemainīga. Viņu vislabāk ārstējot mežs, svaigais gaiss un pļavas.
(Vairāk lasiet 29.decembra "Dzirkstelē")
Kategorijas
- Afiša
- Sporta pasākums
- Izstāde
- Koncerts
- Balle
- Teātris
- Pasākums
- Baznīcā
- Meistarklase
- Kino
- Izlaidums
- Jauniešiem
- Senioriem
- Bibliotēkā
- Bērniem
- Tirdziņš
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Palīdzēsim ķepaiņiem!
- Mēs pamanījām!
- Citas ziņas
- Atbildam lasītājiem
- Reklāmraksti
- Veselība
- Kultūra un izklaide
- Dzīvespriekam
- Konkursi
- Horoskopi
- Sports
- Cope un medības
- Vietējās ziņas
- Kriminālziņas
- VĒLĒŠANAS 2017
- SAEIMAS vēlēšanas
- Pašvaldību vēlēšanas
- Vārds deputāta kandidātam!
- Latvijas ziņas
- Noderīgi
- Interesanti
- Eiropas Savienībā
- Laika ziņas
- Skolēnu, jauniešu aktivitātes
- Statiskas lapas
- Ceļojumi
- Ēdamprieki
- Projekti
- Projekts "Riska bērni"
- Projekts "Saimnieko gudri"
- Projekts "Kam ticēt?"
- Projekts "Medijs vai mediju izstrādājums?"
- Projekts "Paver plašāk logu no senatnes"
- Projekts "Mediju kritika"
- Projekts "10 gadi Gulbenes novadā - vai veiksmes stāsts?"
- Projekts "Rūpēsimies par vidi!"
- Projekts "Mediju projekts"
- Projekts "Vide"