Vai ģimenes ārstu prakses ir apdraudētas?

2007. gada 18. decembris 10:00

1248

Vai ģimenes ārstu prakses ir apdraudētas?

Latvijas Ģimenes ārstu asociācija ir sacēlusies pret situāciju, ka valsts nenodrošina nepieciešamo finanšu apjomu iedzīvotāju primārajai medicīniskajai aprūpei. Situācija ir neskaidra.

Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras Vidzemes nodaļas vadītāja vietniece Evita Zušmane "Dzirksteli" informē, ka līdz pirmdienai ar aģentūru līgumus primārās veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai iedzīvotājiem ir parakstījuši tikai 12 no 190 ģimenes ārstiem Alūksnes, Balvu, Cēsu, Gulbenes, Limbažu, Madonas, Valkas, Valmieras rajonā. No Alūksnes rajona līgumu parakstījusi divi ārsti, no Gulbenes rajona - pagaidām neviens.

To "Dzirkstelei" apstiprina arī visi aptaujātie Gulbenes rajona ģimenes ārsti.

Gunta Ezergaile saka, ka pagaidām līguma ar Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūru nākamajam gadam vēl nav. Neviens arī nezinot, vai būšot. "Man ir žēl, ka tā. Nezinu arī, ko darīt. Ceru, ka tas līgums ar aģentūru tomēr būs," bilst G.Ezergaile. Viņa saka, ka ar lielām cerībām gaida Veselības ministrijas pozitīvu atbildi Ģimenes ārstu asociācijai.

Egils Luguzis saka, ka ģimenes ārsti šobrīd pilnībā savai asociācijai ir deleģējuši tiesības pārstāvēt kopīgās intereses un runāt ar Veselības ministriju. Viņš atturējās komentēt vai prognozēt, kāds būs šo sarunu iznākums.

"Vai cilvēki saprot, ko tas nozīmē, ja ģimenes ārsti parakstītu ar aģentūru līgumu tādā formā, kāda mums sākotnēji ir piedāvāta?" sarunā ar "Dzirksteli" saka Rasma Melbikse. Ārste uzsver, ka Ģimenes ārstu asociācijas cīņa noritot "ne jau sevis, bet pacientu dēļ". Aplam esot uzskatīt, ka līgumu neparakstīšana ir izdevīga ārstiem. "Mēs cīnāmies par to, lai cilvēki varētu tikt pie ārsta," saka R.Melbikse.

Viņa uzsver, ka valsts negrib ģimenes ārstiem samaksāt to, kas ir jāsamaksā, lai tie varētu strādāt un apkalpot pacientus.

"Mēs, ģimenes ārsti, nevēlamies pakalpojumu sadārdzinājumu pacientiem. Ir grūti, jo valdība ir necaursitama. Visur izmaksas palielinās, bet medicīnai finansējumu nepalielina. Ko tas nozīmē pacientam? Pakalpojumu nepieejamību! Neies vairs pie ārsta, ja būs tāda liela nauda jāmaksā. Zāles arī ir kļuvušas dārgākas. Gribam panākt, lai valsts iedod to, kas ir jāiedod, lai šis ārsts būtu pieejams," skaidro R.Melbikse.

Viņa atzīst, ka kritiska kļūs situācija, ka valsts neņems vērā ģimenes ārstu prasības, jo tādā gadījumā nekas cits neatlikšot kā vien turpmāk strādāt privāti.

"Ja ārsta vizīte pacientam maksās 15 latus, tad es dienā pieņemšu dažus cilvēkus, kādus 15, nevis 55, kā man to nākas darīt pašlaik. Pacientu ir daudz," klāsta R.Melbikse.

E.Zušmane skaidro, ka šobrīd ģimenes ārstiem piedāvāts parakstīt līgumu, kas ar 1.janvāri paredz vidēji 0,673 latu ikmēneša finansējumu uz vienu pacientu. Tas ir par 11 santīmiem uz vienu cilvēku vairāk nekā šogad. Viņa skaidro, ka ģimenes ārsti ir aprēķinājuši, ka vienas ģimenes ārsta vizītes pašizmaksa ir 15 lati.

"Tā tas ir Rīgā. Apmeklējot ārstu, kas nav līgumattiecībās ar aģentūru, tāda ir pakalpojuma cena - pirmreizēja ārsta vizīte maksā 15 latus, atkārtota - 10 latus. Šajā cenā acīmredzot viss ir iekļauts. Tā varētu domāt," saka E.Zušmane.

Viņa piebilst, ka tie ģimenes ārsti, kas nebūs parakstījuši līgumu ar aģentūru, sākot ar 2.janvāri no pacienta par vizīti varētu prasīt jau 15 latus.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Vai ģimenes ārstu prakses ir apdraudētas?

Kategorijas