Iveta Ilva: šķēršļi manī rada vēl lielāku spītu

2007. gada 15. decembris 00:00

4338

Iveta Ilva: šķēršļi manī rada vēl lielāku spītu

Uzņēmējas, "Kantes kroga" īpašnieces Ivetas Ilvas šāgada skaistākais mirklis bija pārvākšanās uz jauno un plašo māju. Tie bija svētki ne tikai Ivetai un viņas darbiniekiem, bet arī viņas ģimenei, jo visi dzīvoja līdzi viņai vairāk nekā gadu ilgušajā "Kantes kroga" celtniecības procesā.

Neviens vien gulbenietis, kurš kaut reizi bija baudījis pusdienas nelielajā kafejnīciņā degvielas uzpildes stacijas ēkā, apbrīnoja kafejnīcas darbinieku spējas strādāt tik šaurās telpās. I.Ilva atklāj, ka viņai jaunas kafejnīcas ēkas celtniecība bijis jau sens sapnis un beidzot tas ir piepildījies.

"Beidzot es strādāju normālā virtuvē atbilstoši visiem Eiropas standartiem. Es neesmu tikai priekšniece, bet arī pavāre, man beidzot ir kur strādāt, un tas man tiešām patīk," ir priecīga uzņēmēja.

Kad tikko sākts domāt par celtniecību, Iveta jau tad zinājusi, ka viņa ēkai grib pagrabstāvu.

"Tādēļ man vajadzēja tādu vietu, kur var veidot pagrabstāvu pilnībā vai vismaz daļēji. Šādu vietu atradu šeit. Man ir jāsaka liels paldies Ziedonim Jansonam, kas man pārdeva šo zemes gabalu. Šī vieta ir ļoti laba. Tas nekas, ka tā nav pilsētas centrā, bet piebraukt šeit var ļoti labi, tas arī galvenais," saka Iveta.

Viņa jau sen bija izplānojusi, ka māja būs trijos stāvos. "Guļbūvi es izvēlējos tāpēc, ka man sirds vairāk vilka uz dabīgu koku ar skaidu jumtu. Manuprāt, jo koku vairāk deldē, jo tas ir skaistāks. Mums šeit viss ir veidots vienkārši, jo ļoti lielām greznībām nebija naudas," atklāj kroga īpašniece.

Gandarījums par paveikto

Iveta atzīst, ka sapņa realizēšana nemaz tik viegli nav nākusi, taču viņai patīk grūtības.

"Tagad ir vēl jo lielāks gandarījums, ka viss ir izdarīts līdz galam. Vēl jau gan ir daudz un dažādu darbiņu, piemēram, jāsakārto apkārtne, jāpielabo, kas nav izdevies celtniecības laikā, jāuzceļ šķūnis, pagrabs, taču smagākais jau ir garām," saka Iveta.

Sākotnēji bija plānots, ka darbu jaunajā ēkā varētu sākt jau šāgada sākumā, taču celtniecības darbi iekavējušies, jo nācās saskarties ar dažādiem šķēršļiem.

"Es laikam esmu tāds cilvēks, kas bez problēmām neko nevar izdarīt. Ja citiem viss iet no rokas, man ir gluži pretēji. Mani kā kaķi met zemē no trešā stāva, bet es tik un tā rāpjos atpakaļ. Manī šķēršļi rada vēl lielāku spītu. Man vajadzēja tikt pāri visām grūtībām, bija jāiet uz priekšu."

Arī pārcelšanās uz jaunajām telpām un iestrādāšanās nebija viegla.

"Tagad, kad ir pabeigti celtniecības darbi, jāsāk piedomāt pie pašas ēdināšanas. Plānojam papildināt arī savu ēdienkarti, piedāvāsim kaut ko jaunu. Viss jādara pakāpeniski, šis ir tikai sākums," saka Iveta.

Joprojām rosās pa virtuvi

Krogā šobrīd nodarbināti ir apmēram 20 darbinieki.

"Darbinieku skaits ir krietni palielinājies, vecajā kafejnīcā bija tikai 8 darbinieki. Vasarā droši vien nāksies pieņemt vēl citus darbiniekus, jo mums būs arī vasaras kafejnīca ar galdiņiem ārā. Pašreiz mūsu kolektīvs ir nostabilizējies. Katrā ziņā es esmu apmierināta. Bez meitenēm es neko nevarētu izdarīt, viena pati es esmu plika kā pirksts un varu tikai staigāt pa savu tukšo māju," spriež Iveta.

Lai arī darbinieku tagad ir vairāk, viņai tik un tā neatliekot laika atsēsties un paskatīties uz visu no malas.

"Visu laiku kaut kas ir jākārto, kaut kas jādara. Diena allaž ir par īsu, lai visu varētu paspēt. Pati arī joprojām rosos pa virtuvi. Man viss ir jāredz, jāseko visam līdzi. Ir arī prieks, ka šeit ir tik plašas telpas. Mums ir divas virtuves, mēs cits citam netraucējam. Otrā stāva virtuvē tiek gatavotas pusdienas klientiem, bet pagrabstāvā vairāk gatavojam pasūtījumus. Atbilstoši standartiem katram darbiniekam ir jānodrošina 4 kvadrātmetrus, mums tagad ir krietni vairāk, mēs varam izvērsties," smej Iveta.

Piedāvās paēst un atpūsties

"Kantes krogā", tāpat kā līdz šim mazajā kafejnīciņā, cilvēki varēs ieturēt maltīti. Šeit būs iespēja arī klāt galdus banketiem dažādām dzīves situācijām. Iveta stāsta, ka strādāšot arī ar pasūtījumiem, klās galdus pie klientiem.

"Pagaidām strādājam līdz pulksten 21.00, taču ceru, ka jaunajā gadā strādāsim jau līdz pulksten 1.00 naktī un piektdienās un sestdienās - līdz rītam, lai cilvēkiem ir kur pavadīt laiku. Nākamā gada sākumā domāsim arī par pasākumu organizēšanu. Ceram, ka vismaz reizi mēnesī cilvēki šeit varēs atpūsties un padejot dzīvās mūzikas pavadījumā," iecerēs dalās uzņēmēja.

Viņa atzīst, ka ēdināšanas bizness nav viegls, jo klientiem vienmēr kaut kas nepatiks - vai cenas būs par lielu vai apkalpošana būs slikta.

"Katram ir savs viedoklis. Es biju gatava tam, ka visiem neizpatiksi. Protams, problēmas ir, bet lēnā garā tās nokārtojas. Arī klientu jau no brīža, kopš šeit sākām strādāt, mums ir daudz, tādēļ varbūt arī sākumā nedaudz cieta apkalpošanas kvalitāte, bet arī tas viss tiks sakārtots," ir pārliecināta Iveta.

Kafejnīcai gadu gaitā jau ir izveidojies savs klientu loks, kas uzskata, ka šī kafejnīca ir īpaša.

"Es pat nezinu, ar ko mēs esam īpaši. Mēs gatavojam tradicionālos latviešu ēdienus, negatavojam neko ekskluzīvu par lielu naudu, jo cilvēkiem nav tik daudz naudas. Tāpat jau kādam šķiet, ka pie mums ir dārgi. Mēs cenšamies būt omulīgi, mājīgi, lai klientiem ir patīkami šeit ienākt, mēģinām arī vienmēr smaidīt. Es neesmu dusmīga priekšniece, varbūt arī tas ir tas īpašais," spriež uzņēmēja.

Neiztikt bez mājinieku atbalsta

Atskatoties uz laiku, kamēr noritēja celtniecības darbi, Iveta saka milzīgu paldies vīram un vecākiem par iecietību un palīdzību.

"Vīrs Andis man ir sniedzis milzīgu atbalstu gan visos darbos, gan arī atbalstījis finansiāli, par morālo atbalstu nemaz nerunājot. Bija arī brīži, kad man jau šķita, ka galva iet riņķī un asaras sāk birt pār vaigiem. Bez viņa atbalsta man nekas nebūtu izdevies," atzīst uzņēmēja.

"Mājās es gandrīz neesmu, un mājinieki par to reizēm dusmojas, bet atpakaļceļa man vairs nav. Vienīgais uz priekšdienām es varu mēģināt organizēt visu tā, lai man nedaudz vairāk ir brīvā laika. Pagaidām tikai svētdienas man ir nedaudz brīvākas, bet arī tad es reizēm skrienu uz darbu."

Bet kā tad ar atpūtu? "Ja vienu dienu neesmu darbā, es jau jūtu - man vajag atpakaļ. Man nevajag brīvu nedēļu, lai varētu atpūsties. Arī ar vienu dienu pietiek. Ja man piešķirtu veselu brīvu mēnesi, es tiešām nezinātu, ko darīt. Droši vien nāktu un strādātu. Es mājās nevaru nosēdēt, mani vilktin velk uz darbu," saka Iveta.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Iveta Ilva: šķēršļi manī rada vēl lielāku spītu

Kategorijas