Redzes invalīdi pielāgojas apstākļiem

2007. gada 12. decembris 15:03

2418

Ir cilvēki, kas jau piedzimstot neredz it neko, bet ir arī tādi, kas redzi zaudē pēc kādas traumas vai smagas slimības, taču arī viņi vēlas dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Ar neredzīgo vai vājredzīgo cilvēku rehabilitāciju Latvijā nodarbojas Neredzīgo biedrības Rehabilitācijas centrs. Gulbenes bibliotēkā viesojās centra direktora vietniece Māra Henele, kas stāstīja par redzes invalīdu dzīvi un spēju pielāgoties jaunajiem apstākļiem.

Vienmēr noderēs palīdzība

"Neredzīgos cilvēkus mēs varam atpazīt pēc baltā spieķa. Spieķi neredzīgie izmanto jau kopš seniem laikiem, taču kopš 1931.gada tas ir pieņemts par neredzīgu cilvēku atpazīšanas un brīdinājuma zīmi. Neredzīgo biedrība ir izveidojusi arī vēl citas neredzīgo cilvēku atpazīšanas zīmes - nozīmītes dzeltenā un zaļā krāsā, uz kurām attēlots cilvēks ar spieķi. Ieraugot, piemēram, veikalā cilvēku ar šādu nozīmīti, gan pārdevējas, gan pārējie zinās, ka šim cilvēkam ir nepieciešama palīdzība," stāsta M.Henele.

Būt brīvam telpā

"Nav tā, ka cilvēks vai nu tikai redz, vai neredz it nemaz. Ir cilvēki, kam kataraktas dēļ redze kļūst miglaina, citi cilvēki neredz kādu daļu vai laukumu attēla, citi - attēlu redz ar gaismas plankumiem vai tikai vienu tā pusi. Dažiem veidojas tuneļredze - cilvēks redz tikai vienu konkrētu attēla daļu. Bieži vien cilvēkiem, kam ir diabēts, attēlā iztrūkst atsevišķi laukumi," stāsta M.Henele.

"Tieši tādēļ šiem cilvēkiem ir iespēja saņemt palīdzību Rehabilitācijas centrā, kur mēs mācām orientēties telpā, vidē, lai cilvēks viens pats var kaut kur arī aiziet, mācām arī mājturību, lai viņš var pagatavot ēst, iesist sienā naglu, piešūt pogu. Svarīgi ir arī kustēties. Katru gadu mēs organizējam arī sporta sacensības. Cilvēki ar redzes problēmām sacenšas skriešanā, baltā spieķa mešanā, futbolā, volejbolā, basketbolā, diska mešanā, vesera mešanā, turklāt viņi to dara ar prieku," stāsta M.Henele.

Lasīt un rakstīt iemācās ātri

Arī redzes var lasīt un rakstīt, jo ir izdomāta starptautiska rakstības sistēma neredzīgajiem - Braila raksts. To 1824.gadā izgudroja franču pedagogs Luijs Brails, bet par pamatu viņš ņēma kāda Napoleona kara laika virsnieka saziņas veidu ar karavīriem, kas ticis izmantots lasīšanai tumsā, lai karavīrus nepamana ienaidnieks. Braila raksta pamatā ir sešu reljefpunktu kopa, ko lasa ar taustes palīdzību. Kārtojot punktus dažādos veidos, rodas burti, cipari un tā tālāk.

"Eiropas Savienības direktīvas nosaka, ka arī uz zāļu kastītēm nosaukumam ir jābūt rakstītam Braila rakstā, lai arī neredzīgs cilvēks var izlasīt, kas tās ir par zālēm, un neiedzertu nepareizās zāles," stāsta speciāliste. Izrādās, arī uz naudas zīmēm ir rakstīts Braila rakstā, tiesa, to ir grūti pamanīt.

Palīdz dažādas ierīces

Lai uzlabotu neredzīgo cilvēku sadzīvi, ir izgudrotas arī dažādas citas ierīces, piemēram, Braila pulkstenis ar atveramu vāciņu, runājošs pulkstenis, spēles (domino, dambrete, kārtis), palīgierīce krāsu noteikšanai, kas pasaka priekšā krāsu. Diemžēl visas palīgierīces ir pašam jāiegādājas, turklāt tās nemaksā nemaz tik maz.

"Tehniskais progress iet uz priekšu, un visiem gribas strādāt ar datoru, tādēļ ir izgudrotas arī speciālas programmas, kuras, piemēram, lasa visu, kas notiek uz ekrāna. Šobrīd "Tilde" šo programmu ir izstrādājusi arī latviešu valodā. Ir arī speciāla programma vājredzīgiem cilvēkiem, kas visu uz ekrāna redzamo palielina," stāsta Māra Henele.

Ko neredzīgs cilvēks var darīt? "Populāra ir masiera profesija. Centrā mēs cilvēkiem mācām arī prasmi izgatavot dažādus pinumus, kas daudziem kļūst ne tikai par hobiju, bet arī par iztikšanas avotu. Neredzīgie cilvēki brīvajā laikā arī dzied, muzicē, raksta dzeju, spēlē klavieres, ģitāru. Pati esmu mācījusi skolnieci, kas kas tagad mācās Latvijas Mūzikas akadēmijā un labi ar visu tiek galā," atklāj speciāliste.

Jāizmanto visas iespējas

Ikvienam cilvēkam, kam ir redzes problēmas, ir iespēja saņemt palīdzību Latvijas Neredzīgo biedrības Rehabilitācijas centrā par valsts budžeta līdzekļiem. Rehabilitāciju klientu dzīvesvietās nodrošina centra 12 teritoriālo rehabilitācijas dienas centru sociālie rehabilitētāji visos Latvijas reģionos. Mums tuvākais dienas centrs atrodas Balvos.

Lai redzes invalīds saņemtu sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, jāiesniedz invalīda apliecības kopija (9. VDEĀK (Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija)), kā arī iesniegums. Ja invalīda apliecību izsniegusi cita VDEĀK, papildus jāiesniedz VDEĀK izziņas kopija vai ģimenes ārsta vai oftalmologa izsniegta izziņa, kurā norādīts attiecīgā funkcionālā traucējuma veids (redzes invaliditāte), un atzinums, ka nepieciešama sociālā rehabilitācija SIA "LNB Rehabilitācijas centrs". Rehabilitācijas centrs atrodas Rīgā, Pāles ielā 14/14 (neredzīgo ciematā). Turpat līdzās atrodas arī Strazdumuižas internātskola - attīstības centrs vājredzīgiem un neredzīgiem bērniem.

Kopā ar speciālisti Gulbenē viesojās arī neredzīga meitene Kristīne Lapuha, kas pagājušajā gadā pabeidza Strazdumuižas internātskolu. Meitene spēlē trompeti pūtēju orķestrī, arī dzied, daudz lasa, raksta, daudz laika pavada pie datora, jo uzskata, ka ar to paveikt iespējams gandrīz visu. Kristīne arī raksta dzeju. Meitene atklāja, ka viņa ļoti ātri apguva Braila rakstu, iemācījās lasīt, rakstīt. Viņa turpina dzīvot.

"Daudzi mani klasesbiedri ir iestājušies augstskolās un mācās tālāk. Ir jāturpina cīnīties," secina meitene.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Redzes invalīdi pielāgojas apstākļiem

Kategorijas