Uzņēmēji ir dilemmas priekšā

2007. gada 28. novembris 08:00

607

Ik dienu laikrakstos var lasīt sludinājumus, kuros tiek meklēti strādnieki dažādās profesijās. Kā liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Gulbenes filiāles dati, pēdējā laikā visbiežāk tikuši meklēti autoelektriķi - elektroniķi, galdnieki, virpotāji, autoatslēdznieki, kravas automobiļu vadītāji, pavāri.

"Uzņēmēji meklē dažāda līmeņa speciālistus un strādniekus. Savukārt darba meklētāji un bezdarbnieki, neatrodot konkurētspējīgu atalgojumu Gulbenes rajonā, dodas darba meklējumos uz Rīgu vai ārpus Latvijas. Uz vietas rajonos ar katru gadu paliek mazāk ekonomiski aktīvo iedzīvotāju. Ja 1993.gadā to bija 13,6 tūkstoši, šogad to ir tikai - 10,2 tūkstoši," stāsta NVA Gulbenes filiāles vadītājs Vladimirs Lituņenko.

Viņš norāda, ka arī samērā bagātas firmas sākušas izjust kadru trūkumu.

"Izeja - vai celt darba ražīgumu vai ievest viesstrādniekus no trešajām valstīm. Pērn valstī izsniegtas 2400 darba atļaujas, savukārt šogad jau vairāk nekā 4000. Celtniecībā, piemēram, strādā gandrīz 1500 viesstrādnieku, transporta sistēmā - gandrīz 600. Arī mūsu rajonā ir firmas, kas, zaudējot cerību vakantas darba vietas aizpildīt ar vietējiem cilvēkiem, nopietni sākušas domāt par viesstrādnieku ievešanu, kaut arī patlaban vienreizējās izmaksas par uzturēšanās atļaujas un darba atļaujas saņemšanu viesstrādniekam pārsniedz 600 latus un darba devējam jānodrošina atalgojums ne mazāks kā valstī noteiktā darba alga mēnesī (šobrīd tā ir 302 lati, nākamgad būs virs 400 latiem)," stāsta V.Lituņenko.

SIA "Konto" direktors Agris Koris uzskata, ka Latvijā darba roku ir pietiekami, taču to sadalījums nav īsti korekts. Daudzās profesijās ir pārāk daudz pārstāvju.

"Ar laiku darba rokas izbrīvēsies, bet mums ir jāstrādā šodien, tādēļ esam dilemmas priekšā. Mēs varētu strādāt ar esošajiem darbiniekiem, piesaistīt arī viesstrādniekus, neinvestēt uzņēmumā, kādu laiku šādi pastāvēt, atdod kredītus un tad beigt pastāvēt. Taču, ja gribam strādāt arī turpmāk, ir jādomā, kā piesaistīt līdzekļus, lai likvidētu mazāk atalgotās darba vietas un atlikušajiem darbiniekiem palielinātu algu. Mūsu pozīcija ir nevis lētais darbaspēks, bet mašinērija. "Konto" nebūs tas, kas kategoriski uzstāsies par lētā darbaspēka ievešanu, protams, mēs arī nepalaidīsim garām iespēju to izmantot, ja tas varēs minimizēt kaut kādas izmaksas. Tomēr mēs domājam ilgtermiņā - mēs neesam orientēti uz lētā darbaspēka izmantošanu, mēs gribam, lai pie mums strādā labi atalgoti darbinieki. Tur, protams, vēl ir ejams tāls ceļš. Prasīsim palīdzību arī no valsts. Mums, rūpniekiem, ir nepieciešamas garantijas, tās var izpausties gan ar nodokļiem, gan arī ar valsts garantētiem kredītiem," spriež A.Koris.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Uzņēmēji ir dilemmas priekšā

Kategorijas