Nikolajs Stepanovs: "Esmu kardinālu izmaiņu pretinieks"

2007. gada 3. novembris 00:00

564

Nikolajs Stepanovs: "Esmu kardinālu izmaiņu pretinieks"

Gulbenes rajonā būs viens novads, kas aptvers visu rajona teritoriju. Viena novada veidošanas politiskais iniciators ir Gulbenes pilsētas domes priekšsēdētājs Nikolajs Stepanovs, kurš šādu modeli uzskata par piemērotāko mūsu rajonam.

- Vai, izstrādājot novada izveides projektu, izmantojāt citu pieredzi?

- Pieredzes jau nebija. Pašvaldību reforma un novadu veidošana būtībā bija un ir grūts process, jo to sākotnēji neatbalstīja pašvaldību vadītāji un izpildinstitūcijas, iesaistot arī iedzīvotājus. Kad šogad sāka runāt par lielu novadu veidošanu, kur mēs esam pionieri un ejam citiem pa priekšu, arī izjutām pieredzes trūkumu. Saņemot piedāvājumu no Pašvaldību un reģionālās attīstības lietu ministrijas veidot vienu novadu, mēs to nenoraidījām, bet izvirzījām arī savus priekšlikumus, iepriekš par tiem diskutējot ar vietējo pašvaldību vadītājiem.

Pirmais nosacījums bija, ka novads sāks darboties pēc 2009.gada pašvaldību vēlēšanām. Tas nozīmē, ka pašvaldības turpina darbu tāpat kā līdz šim. Otrais nosacījums - palielināt finansiālo atbalstu sociālo jautājumu risināšanai. Tika piedāvāti 200 000 latu katrai pašvaldībai. Protams, var diskutēt par to, vai tas ir daudz, vai maz. Vienmēr var gribēt vairāk.

- Kāda ir reālā situācija šobrīd?

- Vienota novada veidošanu ir apstiprinājis Ministru kabinets, ir saņemts solītais finansējums - 1,8 miljoni latu, kas sadalīts pašvaldībām, kuras šo summu ir sākušas apgūt. Sabiedriskajā apspriešanā ir nodots projekts par pašvaldību apvienošanu un Gulbenes novada izveidi. Es saprotu, ka ne labprātīgi un ar prieku vietējās pašvaldības piekrita šim projektam, arī sarunas un pārliecināšana nebija viegla un strauja. Tas ir vairāku gadu darbs, kas novedis pie šā lēmuma.

- Vai 200 000 latu tomēr nebija kā laba ēsma pašvaldībām?

- 200 000 latu ir salīdzinoši daudz, jo vienai otrai rajona pašvaldībai šī summa ievērojami pārsniedz tās gada budžetu, tāpēc es nenoliedzu, kas tas pamudināja mainīt pašvaldību domas.

- Kāda būs novada pārvalde, vai pagasti tomēr nejutīsies atstumto lomā, ja saskaņā ar vēlēšanu likumu cilvēkus, kas strādās novada pārvaldē, ievēlēs no partiju sarakstiem?

- Šis ir jautājums, kas vienmēr tiek izvirzīts, tiekoties ar pašvaldību vadītājiem un iedzīvotājiem, bet uzsvēršu, ka pie novadu veidošanas vairāk nekā simts likumos ir jāizdara papildinājumi, grozījumi vai tie jāmaina vispār, piemēram, šobrīd absolūti jauns likums ir par rajona padomju reorganizāciju. Pēc pašreizējās likumdošanas un, ņemot vērā vēlēšanu likumu, mūsu novada pārvaldē atbilstoši iedzīvotāju skaitam ir paredzēti 13 deputāti. Protams, ja netiks mainīta likumdošana, veidojot novada pārvaldi, būs politisko partiju princips. Partijām ir tiesības veidot savus sarakstus un piedalīties vēlēšanās. Šobrīd nevaru atbildēt, vai novada pārvaldē vairāk deputātu būs no pašvaldībām vai pilsētas, visu izšķirs vēlētāji. Ja politiķi veselīgi un tālredzīgi raudzīsies uz novadu veidošanu, tad bažām par to, ka pagastos viss apstāsies, nevajadzētu būt. Mans personīgais lozungs vienmēr ir bijis, ka pilsēta ir vajadzīga laukiem, bet lauki - pilsētai. Gulbene nekad nebūs rūpnieciski attīstīta pilsēta, tāpēc tai jābūt provinciālai pilsētai ar centru, kas apkalpo un iespēju robežās dod darbu lauku iedzīvotājiem. Šodien lauku cilvēkiem atbraukt uz darbu Gulbenē nav problēma, bet viņus apkalpojošajam servisam jāatrodas viņu dzīvesvietās. Šim servisam jābūt arī centrā. Ja starp šiem servisiem nebūs saistības, tad nomales var atmirt.

- Vai tas nozīmē, ja laukos sarūk iedzīvotāju skaits, tas noved, piemēram, pie izglītības iestāžu optimizācijas, feldšerpunkta likvidācijas un tamlīdzīgi?

- Jā, bet tad, ja ir runa par kādas iestādes optimizāciju vai likvidēšanu,ir jārod iespējas šo procesu bremzēt vai rast citu - labāko risinājumu.

- Pagastu iedzīvotāji nobažījušies, kas notiks tad, kad pagasta padomes vietā būs pārvalde. Arī pašu vēlēts pagasta pārvaldes vadītājs viņiem ir tuvāks nekā iecelts.

- Diemžēl vēlēšanu likums neparedz, ka pagasta pārvaldes vadītāju ievēl uz vietas pagastā. Viņa kandidatūru apstiprinās novada dome. Iedzīvotājiem jāsaprot, ka, piemēram, par Rankas pagasta pārvaldes vadītāju novada dome neapstiprinās Litenes pārstāvi. Tā nekādā gadījumā nebūtu pareiza rīcība, jo pagasta pārvalde jāvada cilvēkam, kurš pārzina pagasta teritoriju, pazīst cilvēkus un zina viņu problēmas, jo centrā neviens tās tik pamatīgi nezinās. Es būtu ārkārtīgi priecīgs, ja mēs varētu saglabāt visus pašreizējos pašvaldību vadītājus un viņi varētu strādāt tālāk, jo viņu zināšanas un pieredze ir jāizmanto arī tad, kad būs izveidots novads. Protams, nav izslēgta konkurence.

- Vai tas nozīmē, ka esat pret kardinālām izmaiņām?

- Noteikti, jo pašvaldībās un valstī ir pietiekama pieredze, kad, raugoties no malas, cilvēkam šķiet, ka, tiklīdz viņš būs vadošā amatā, tā viss kardināli un ātri mainīsies. Atļaujos apgalvot, ka projektu izstrāde un īstenošana, finansējuma izlietojums un daudz kas cits ir daudzu gadu iestrāde.

- Jūsuprāt, pagastu iedzīvotājiem tātad nav pamata uztraukumam?

- Viņu dzīvē arī pēc novada izveidošanas nekas nemainīsies, jo pagasta pārvaldē saglabāsies visi līdzšinējie pakalpojumi, nezudīs arī apdzīvoto vietu centri. Pagasta pārvaldē vietējie iedzīvotāji varēs norēķināties par pašvaldības pakalpojumiem, samaksāt nodokļus un nodevas, iesniegt iesniegumus, sūdzības un priekšlikumus, kā arī saņemt atbildes, risināt sociālos jautājumus un saņemt sociālo pabalstu izmaksas, apliecināt darījumus, saņemt nepieciešamās izziņas un tamlīdzīgi.

- Lielā mērā pakalpojumu saņemšanas kvalitāte, pagastu infrastruktūras sakārtošana tagad ir atkarīga no pašvaldību rīcības jau šobrīd, izlietojot piešķirto naudu?

- Protams, bet jāsaprot, ka ar 200 000 latu visas vajadzības nebūs iespējams apmierināt, saprātīgi būs jāplāno arī turpmāko gadu budžets, bet šobrīd pašvaldību uzdevums ir piešķirto naudu izmantot lietderīgi un perspektīvi.

- Satraukums vada arī pagastu speciālistos, vai tam ir pamats?

- Ja speciālists ir sava darba lietpratējs, satraukumam nav pamata, jo arī pagasta pārvaldē būs vajadzīgs ne tikai vadītājs, bet arī sekretāre, sociālais darbinieks, bāriņtiesa, dzimtsarakstu speciālists, zemes ierīkotājs, sporta darba organizators, institūciju vadītāji, tehniskie darbinieki, kasieris, grāmatvedis. Protams, pagastu pārvaldēs darbinieku skaits var atšķirties atkarībā no pagasta teritorijas lieluma, iestāžu skaita un darba apjoma.

- Aktuāla joprojām ir atkļūšana no pagasta līdz novada centram - ceļi, transports?

- Problēma nerisinās viegli. Domāju, ka arī tad, kad būs izveidots novads, visi ceļi no pagasta uz centru asfaltēti nebūs. Ne mazāk aktuāla problēma ir sabiedriskais transports. Pagastos ir cilvēki, kam gandrīz nav iespēju nokļūt centrā, tāpēc uzskatu, ka novada sociālajam dienestam, kura rīcībā ir speciāla automašīna, darba būs vēl vairāk, iespējams, vajadzēs iegādāties vēl vienu automašīnu, lai tā kalpotu visam novadam, jo katrai pašvaldībai nav lietderīgi iegādāties speciāli aprīkotu transportlīdzekli. Būs jautājumi, kurus nopietnāk nekā līdz šim vajadzēs risināt centrā.

- Cik liela būs pagasta pārvaldes loma palīdzības sniegšanā maznodrošinātajiem, daudzbērnu ģimenēm?

- Tas būs atkarīgs no katras pagasta pārvaldes, bet, izveidojot novadu, izlīdzināsies tas, pret ko bieži vien iebilst pagastu iedzīvotāji, lūk, ka kaimiņu pagastā, piemēram, sociālais pabalsts ir lielāks nekā manējā. Veidosies vienota sociālo pabalstu sistēma, protams, zaudētāji var izrādīties spēcīgākie pagasti. Pārvaldes vadītājam vajadzēs prasmīgi manevrēt ar finansēm, jo Stepanovs te - Gulbenē - nevar zināt, kuram Rankas vai Litenes cilvēkam šis pabalsts ir vajadzīgs. Pagasta pārvaldei būs noteiktas funkcijas, par kurām tā varēs lemt neatkarīgi no novada domes. Tās ir jāatrunā likumā noteiktā kārtībā.

- Gados vecākiem cilvēkiem ir būtiska veselības aprūpe iespējami tuvāk viņu dzīvesvietai?

- Tas atkal ir saistīts ar valsts politiku. Jau saņemam signālus, ka ar 1.janvāri feldšerpunktiem nebūs līdzfinansējuma no Valsts kases. Šajā jomā ir izveidojies haoss, kas vissāpīgāk skar lauku cilvēkus, tāpēc ir jārod risinājums, kā cilvēkus nogādāt pie ārsta un tamlīdzīgi. Ar kopīgiem spēkiem novadā jācīnās, lai laukos saglabātu feldšerpunktus. Runājot par sociālās aprūpes un veco ļaužu namiem, novada projektā ir paredzēts izbūvēt piebūvi sociālās aprūpes centram Tirzas pagastā un Jaungulbenē, kas jau šobrīd tāpat kā pilsētas veco ļaužu nami ir pārslogoti.

- Jūsuprāt, kāpēc cilvēki tik neaktīvi iesaistās novada veidošanas projekta apspriešanā? Vai viņiem patiešām ir vienalga, kas notiek?

- Gadiem ilgstošās sarunas par pašvaldību reformu, ažiotāža, kas notiek valdībā, tas viss daļēji ir padarījis cilvēkus vienaldzīgus un pat bezspēcīgus. Arī lauku aktivitātes un lielo pilsētu problēmas nav liekamas vienā maisā. Ja Rīgā ir intereses, kas absolūti nesaskan ar lauku interesēm, tad te uz vietas paliek tikai pašvaldības, kas cīnās par saviem cilvēkiem.

- Varbūt tomēr vajadzēja veidot nevis vienu, bet vairākus novadus rajona teritorijā?

- Uzskatu, ka mūsu variants ir labākais, jo rajoni, kur tiks veidoti vairāki novadi, šobrīd to jau sāk nožēlot. Mūsu gadījumā visi dienesti turpina strādāt, rajons nav liels, cits citu zinām, kāpēc vēl sadalīties, lai pēc tam meklētu savstarpēju kašķi. No tā esam pasargāti, jo mūsu uzdevums būs risināt iekšējās problēmas un tās, kas būs saistītas ar valsti.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Nikolajs Stepanovs: "Esmu kardinālu izmaiņu pretinieks"

Kategorijas