Zosi nomedīt nav nemaz tik viegli

2007. gada 9. oktobris 11:48

1986

Šāds rudenīgi lietains laiks ir ļoti piemērots zosu medībām. Arī daukstēnieša Valda Bisenieka mednieku kolektīva biedri bieži vien dodas zosu medībās, jo viņu nomātajās platībās atrodas arī Ušuru purvs. Kolektīvā ir apmēram 20 mednieki, taču bieži vien viņiem piebiedrojas arī citu kolektīvu mednieki.

V.Bisenieks stāsta, ka purvā zosis ir sastopamas regulāri katru rudeni.

"Pārlidojumu laikā tās barojas uz laukiem sējumos. Ja lidojuma laikā zosis sajūt tuvojamies sliktu laiku vai tās pārsteidz lietus, tās meklē apmešanās vietu. Zosis nāk no tundras, bet purvs tām droši vien atgādina tundru. Tur ir klajš sūneklis, bet akači izskatās kā nelieli ezeriņi. Šeit tās nāk uz nakti, te tās var arī ēst grīšļa kodolus," stāsta V.Bisenieks.

Ja ir labvēlīgs ziemeļu ceļavējš, zosis reti kaut kur apmetas un ātri aizlido, bet šobrīd iegriezās pretvējš un līst arī lietus, tādēļ arī viņas arī te ir apmetušās.

"Zosis diennaktī nolido no 800 līdz 1200 kilometriem, tās lido lielos baros ar ātrumu 60 līdz 70 kilometri stundā. Līdz šim neesmu sapratis, pēc kā viņas orientējas, jo lido arī naktīs. Laikam viņas to dara pēc zemes magnētiskā spēka. Citi atkal uzskata, ka pēc Piena ceļa, jo arī tam ir dienvidu - ziemeļu virziens," spriež mednieku kolektīva vadītājs.

V.Bisenieks ir mednieks ar lielu pieredzi. Viņš medī kopš 1960.gada. Līdz šim brīdim ir nomedījis vairāk nekā 150 zosis.

"Labākais rezultāts sezonā man ir 152 pīles un 19 zosis. Pīles pārsvarā agrāk braucu medīt uz Lubāna ezeru. Tur man patika medīt vislabāk. Zosis gan pārsvarā medīju tepat. Lielākā zoss, ko esmu nomedījis - 4,5 kilogrami. Vienā vakarā lielākais nomedītais zosu skaits - 8. Šosezon gan esmu nomedījis tikai vienu zosi, jo tik daudz vairs uz purvu neeju, tas manā vecumā paliek par grūtu," stāsta mednieks.

Vai zosi ir viegli nomedīt? "Gadās, ka uzspīd veiksme, tad šķiet, ka tas ir viegli, taču patiesībā tas nav nemaz tik viegli, jo zoss ir ļoti uzmanīgs putns. Tā redz vismazāko kustību. Ja bars nometas uz barošanos vai uz atpūtu, tūdaļ tiek izlikti divi sargi, kas nepārtraukti skatās apkārt, kamēr citi ēd. Purvā zosis apmetas akačos. Mēs, mednieki, dodamies turp jau laikus un izveidojam slēpni. Parasti zosis nāk līdz ar krēslu. Jāšauj ir brīdī, kad tās gandrīz skaras pie ūdens, bet bieži vien mednieki sāk šaut jau pirms laika, kamēr tās vēl ir augstu. Zosis ir lieli putni, turklāt tām ir liels lidojuma ātrums, tādēļ liekas, ka tās ir tuvāk, nekā patiesībā ir. Turklāt šie putni ir jāšauj ar rupjām skrotīm, lai ir garantija," stāsta V.Bisenieks.

Medniekam ūdensputnu medības ir vismīļākās. "Kādreiz, kad vēl braukāju uz Lubānu medīt, sievai smējos - ja man būtu trīs mūži, vienu pavadītu, medījot pīles un zosis," saka V.Bisenieks. Viņš uzskata, ka arī pēc gastronomiskajām vērtībām meža zosij ir visgaršīgākā gaļa.

"Mājās gatavojam zoss cepeti, reizēm arī pildītu ar āboliem, bet visvairāk man garšo uz lēnas uguns sautēta zoss ar dažādiem zaļumiem un burkāniem. Tad tai ir pašai savs īpatnējs aromāts un garša," atzīst mednieks.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Zosi nomedīt nav nemaz tik viegli

Kategorijas