Baronu kapenēs rokas dārgumu meklētāji
Galgauskā baronu kapenes atrakuši dārgumu meklētāji. Izrakātos apbedījumus pie baznīcas mežā atklājuši vietējie iedzīvotāji un ziņojuši policijai.
Valsts kultūras pieminekļu galvenā inspektore Gulbenes rajonā Sarmīte Dundure "Dzirkstelei" apstiprina, ka par šo faktu policija ir uzsākusi kriminālprocesu un meklē vainīgos.
S.Dundure klāsta, ka vaļēja kapa bedre vēl tagad stāv apbedījumu vietā. Apkārt mētājas dēļi, visticamāk, tās ir zārka daļas.
"Grūti pateikt, kad tieši nelikumīgā rakšanās ir notikusi. Visticamāk, tas notika pavasarī vai vasarā, kad zeme ir atlaidusies. Es te pēdējo reizi apsekojumu biju veikusi 6.decembrī, tad nekādi rakumi kapos nebija notikuši. Saskaņā ar darba pienākumiem katrs kultūras piemineklis man ir jāpārbauda reizi gadā," skaidro S.Dundure.
Viņa uzsver, ka jebkādu apbedījuma atrakšana ir krimināli sodāms nodarījums.
"Vietējie iedzīvotāji varētu būt tie, kas palūdz atklāt šo noziegumu un pārtraukt vandalismu. Arī pirms desmit gadiem šeit kāds mēģinājis rakties kapos un kaut ko tur meklējis. Vai ir izdevies arī ko vērtīgu atrast, to zinai tikai pats zaglis. Kāda ir šādu cilvēku morāle?" saka S.Dundure.
Galgauskā baronu Mengdenu dzimtas kapi atrodas mežā - līdzās Svētā Jāņa Kristītāja pareizticīgo baznīcai, kas ir pamesta kopš pagājušā gadsimta astoņdesmitajiem gadiem. Viens šo kapu pumieneklis ir atzīts par vietējās nozīmes mākslas pieminekli. Uz kapakmeņiem lasāms, ka divi baroni nodzīvojuši 61 un 47 gadus, bet divas baroneses - katra tikai 18 gadus.
Jau rakstījām, ka līdz šim jau dīvainas izdarības konstatētas pamestajā baznīcā. Tur izlikti seši amatieru likti krusti baznīcā uz altāra un ap to. Savukārt otrajā stāvā ceļā uz zvana torni novietots biedēklis vai guloša lelle cilvēka augumā.
Galgauskas baznīca ir ieaugusi kokos un gandrīz nav pamanāma pat tad, kad tā atnācējam ir tuvu blakus. Ēka atrodas mežā grūti pieejamā vietā.
Tilts pāri Tirzas upei, kas bija īsākais celš uz šo dievnamu, 20.gadsimta astoņdesmitajos gados sagruvis. Tagad līdz baznīcai var nokļūt sausā laikā, mēģinot pārbrist Tirzas upi, vai arī braucot pa Smiltenes šoseju un tad iegriežoties meža ceļā, kas atvedīs braucēju līdz baznīcai, ja pa ceļam negadīsies nomaldīties.
Baznīca uzcelta laika posmā no 1850. līdz 1860.gadam. Tā ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis. Baznīca ir nezsaimnieka īpašums, jo tai nav draudzes.
Kategorijas
- Afiša
- Sporta pasākums
- Izstāde
- Koncerts
- Balle
- Teātris
- Pasākums
- Baznīcā
- Meistarklase
- Kino
- Izlaidums
- Jauniešiem
- Senioriem
- Bibliotēkā
- Bērniem
- Tirdziņš
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Palīdzēsim ķepaiņiem!
- Mēs pamanījām!
- Citas ziņas
- Atbildam lasītājiem
- Reklāmraksti
- Veselība
- Kultūra un izklaide
- Dzīvespriekam
- Konkursi
- Horoskopi
- Sports
- Cope un medības
- Vietējās ziņas
- Kriminālziņas
- VĒLĒŠANAS 2017
- SAEIMAS vēlēšanas
- Pašvaldību vēlēšanas
- Vārds deputāta kandidātam!
- Latvijas ziņas
- Noderīgi
- Interesanti
- Eiropas Savienībā
- Laika ziņas
- Skolēnu, jauniešu aktivitātes
- Statiskas lapas
- Ceļojumi
- Ēdamprieki
- Projekti
- Projekts "Riska bērni"
- Projekts "Saimnieko gudri"
- Projekts "Kam ticēt?"
- Projekts "Medijs vai mediju izstrādājums?"
- Projekts "Paver plašāk logu no senatnes"
- Projekts "Mediju kritika"
- Projekts "10 gadi Gulbenes novadā - vai veiksmes stāsts?"
- Projekts "Rūpēsimies par vidi!"
- Projekts "Mediju projekts"
- Projekts "Vide"