Velēnā hidrometeoroloģiskos novērojumus veic 50 gadus

2007. gada 13. septembris 23:39

853

Velēnā hidrometeoroloģiskos novērojumus veic 50 gadus

Šogad aprit 50 gadu, kopš Velēnā Gaujas krastā pie Dauguļu mājām tika ierīkots meteoroloģiskais postenis.

Posteņa pirmā darbiniece Maiga Biseniece stāsta, ka toreiz ieradusies kāda sieviete no Valmieras, kas meklējusi piemērotāko vietu posteņa ierīkošanai. To vajadzējis ierīkot Gaujas krastā, kur palu laikā ūdens pārplūst tikai uz vienu pusi.

„Sieviete mani kā pastāvīgo iedzīvotāju uzaicināja parādīt Gauju, kā arī veikt mērījumus un novērojumus. Es labprāt piekritu šim piedāvājumam. 17.septembrī nu jau pirms vesela pusgadsimta es pirmo reizi izgāju veikt mērījumus un tā diendienā nostrādāju 42 gadus.,” stāsta M.Biseniece.

Kad Maigai palika 77 gadi un kājās sāka trūkt spēka, viņas darbu pārņēma Ingrīda Biseniece, kas postenī darbojas vēl šodien.

Abas posteņa darbinieces stāsta, ka šeit darbs vairāk saistīts ar Gaujas ūdens mērījumiem, kā arī nokrišņiem.

„Katru dienu divas reizes dienā mēru ūdens līmeni, tempera tūru, nokrišņu daudzumu, ko katru dienu paziņoju meteorologiem Aizkrauklē. Jānovēro un jāpieraksta arī atmosfēras parādības. Tagad pašā Gaujas krastā ir uzcelta būdiņa, kurā mēraparāti paši ik pa stundai automātiski nolasa mērījumus un raida datus uz Rīgu. Ziemā darba ir vairāk. Katru rītu pastāvīgajā sniega laukā mēru sniega biezumu, aprēķinu blīvumu, puskilometru ir jāiet arī pa mežu, kur ik pa 20 metriem ir jāveic mērījumi. Upē ir jāmēra ledus biezums, vižņu daudzums,” stāsta Ingrīda.

Viņa atzīst, ka darbs ir interesants. „Man ir ļoti daudz brīvā laika. Agrāk gan darba bija vairāk. Mērījumi bija jāveic divos dienā, bija jārēķina arī Gaujas caurplūde. Kad gāja ledus, katru stundu bija jāmēra ūdens līmenis. Tagad caurtece vairs nav jāmēra,” skaidro posteņa darbiniece.

I.Biseniece stāsta ka astoņu gadu laikā, kopš viņa strādā, vienreiz ir piedzīvoti milzīgi plūdi, citugad upe gandrīz izkaltusi. 2002.gadā, piemēram, nokrišņu nav bijis no 23.jūlija līdz 14.septembrim. Ļoti liels nokrišņu daudzums novērots 2005.gadā.

„Šajos gados esam novērojušas, kā mainās Gauja. Asajos līkumos tā katru gadu izgrauž krastus citādāk. Ar laiku aizsērē arī atvari. Tās straujums ir atkarīgs no hidroelektrostaciju darbības,” atzīst Ingrīda.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Velēnā hidrometeoroloģiskos novērojumus veic 50 gadus

Kategorijas