Briežudārzs iztur kārtējo atestāciju

2007. gada 8. septembris 09:00

694

Stradu pagasta briežudārzs "Mežsētas" arī šogad veiksmīgi izturējis ikgadējo atestāciju, gūstot augstu rezultātu un apliecinot, ka ir šķirnes briežu audzēšanas saimniecība un var nodarboties ar selekciju.

"Tika vērtēts absolūti viss - ne tikai briežudārza aploki un dokumenti, bet arī veiktais ciltsdarbs," stāsta "Mežsētu saimnieks Imants Pušpurs.

Pavasarī un pirms Vasarsvētkiem ierīkoti divi jauni aploki, kuros izvietoti jaundzīvnieki un no ganāmpulka atšķirtās briežu mātes.

"Klāt bauru laiks, tāpēc šinīs dienās tiks griesti ragi vaislas buļļiem, lai tie nesavainotu briežu mātes un neizārdītu aplokus. Ir jādomā par dzīvnieku dzimstību nākamā gada pavasarī. Šobrīd dārzā ir apmēram 250 brieži. Precīzu skaitu varēsim pateikt tad, kad dzīvniekus šķirosim un spiedīsim ausīs krotālijas. Uzskatām, ka šogad ir bijusi laba dzimstība. Platība atļauj turēt prāvu dzīvnieku skaitu, tikai jāņem vērā, ka atrodamies īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, tāpēc uz vienu hektāru var būt viens briedis, lai augsni nenoplicinātu, bet mums uz hektāra ir lielāks dzīvnieku skaits, tāpēc tos piebarojam, pretējā gadījumā nesaņemsim platību maksājumus," stāsta I.Pušpurs.

Perspektīvā briežudārzā paredzēts veidot jaunus aplokus - briežu vasaras ganības. Tā ir obligāta prasība šķirnes dzīvnieku audzēšanai, lai turpinātu veidot selekcionētu ganāmpulku.

Lai gan briežu skaits ir palielinājies, papildus darbinieki dārzā nav pieņemti, jo tā esot diezgan liela problēma. Šobrīd arī briežudārzs un zivju dīķi, kuros atļauta komerczveja, saistoties lielākoties ar izdevumiem. Makšķerēt pagaidām atļauts vienā dīķī, kurā pavasarī ielaistas divas tonnas karpu.

"Diemžēl dārza un dīķu uzturēšanu pagaidām subsidējam no citiem saimniecības darbības veidiem, piemēram, no transporta pakalpojumiem. Arī man tāpat kā visiem uzņēmējiem vienmēr un visam nepietiek naudas. Bet, lai runātu par peļņu, vēl jāpaiet vairākiem gadiem. Šobrīd mūsu galvenais uzdevums ir izveidot pamata ganāmpulku. Nākamajā gadā neplānojam iepirkt dzīvniekus, jo māc šaubas, vai valsts radīs iespēju subsidēt pusi summas, kas izdota dzīvnieku iepirkšanai," spriež I.Pušpurs.

Šogad interesentu piesaistei pie ceļiem, kas ved uz briežudārzu, ir izvietoti divi informatīvie stendi. Īpaši vasarā dzīvniekus raudzīt brauc daudz tūristu.

"Nevienu interesentu nedrīkstam atraidīt. Tomēr, ja dienā, piemēram, ir piecas, sešas ekskursantu grupas, kavējas neatliekamie darbi. Lai briežus varētu ne tikai aplūkot, bet arī noglāstīt, tie jāpacienā ar graudiem. Ja šī cienāšana vienā dienā ir pārāk bieža, dzīvnieki atsakās no graudiem, kļūst miegaini," stāsta saimnieks.

Auzas briežiem "Mežsētas" pērk no Ojāra Doņuka bioloģiskās saimniecības "Kalnalīves", kā arī izmanto zemnieka pakalpojumus, sagatavojot zaļās masas ruļļus. Vienam briedim gadā piebarošanai vajadzīgs vidēji pusotrs rullis zaļās masas. Šobrīd ir sagatavoti 405 ruļļi. Ņemot vērā, ka nākamajā gadā graudu kļūs dārgāki, šogad plānots iepirkt apmēram 100 tonnu graudu.

"Pašiem audzēt graudus neatmaksājas, lai gan zemes pietiktu, bet tad ir nepieciešams iepirkt lauksaimniecības tehniku, kā arī jārod darbinieki, kas ar to strādā. Diemžēl cilvēki, kam bijusi izdevība kaut kur nopelnīt vairāk, vairs nevēlas atgriezties laukos. Ja valsts nemainīs savu attieksmi pret laukiem, tad nākotnē laukos paliks tikai ģimenes bizness, tāpēc briežudārza izveidi nenožēloju," uzskata I.Pušpurs.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Briežudārzs iztur kārtējo atestāciju

Kategorijas