Ar līdaku cīnās pusstundu

2007. gada 4. septembris 15:23

1526

Bijušajam lizumnietim un tagadējam rīdziniekam Vjačeslavam Kostigovam, kura ģimenei Ušura ezera krastā ir vasaras māja, šosvētdien laimējās tikt pie liela loma. Viņš no Ušura ezera ūdeņiem izvilināja 8,72 kilogrami smagu un 1,08 metri garu līdaku.

"Kādu pusstundu man nācās ar viņu pacīnīties. Sākumā pat lāgā nevarēju saprast, kas tur nāk ārā no ūdens. Vienubrīd arī šķita, ka esmu sapinies zālēs, bet, kad pēc vairāku minūšu ilgas cīņas ieraudzīju galvu un rumpi, šķita, ka jāmet plinte krūmos un jāmūk prom, jo likās, ka līdakas mute ir tik plata, ka tā nokodīs laivai galu. Zivs visādi spirinājās man pretī, taču beigu beigās es izcīnīju šo cīņu. Kad tā sagura, pievilku pie laivas klāt, lai varētu dabūt iekšā ķeselē. Pēc tam braucu krastā un zvanīju sievai, lai nāk fotografēt. Svērām un mērījām. Līdaka bija ar tukšu vēderu. Kāds paziņa stāstīja, ka viņš esot pavasarī noķēris 8,5 kilogramus smagu līdaku, taču tā bija apēdusi vēl divas citas līdakas," stāsta Vjačeslavs.

Viņš spriež, ka šī līdaka varētu būt šāgada Ušura ezera rekords. Arī viņam pašam šī ir lielākā līdaka, ko jelkad ir izdevies noķert.

"Es sāku makšķerēt līdakas tikai pirms diviem gadiem. Laikam man smaidīja iesācēja veiksme. Arī agrāk esmu pa kādai līdakai noķēris, taču tās nebija sevišķi smagas. Todien arī pirms tam noķēru apmēram puskilogramu smagu līdaku," stāsta makšķernieks.

Makšķerēt svētdien Vjačeslavs devās ap pulksten 10.00.

"Godīgi sakot, īsti nesaprotu šo zivi. Citi saka -jāceļas agri no rīta un jāiet makšķerēt, jau saulītei austot. Vairākas reizes esmu cēlies agri no rīta un visu dienu noņēmies, bet tā arī neko labu neesmu saķēris, bet te - mierīgi pamodos, padzēru tēju, laiks gan īpaši patīkams nebija, bet devos makšķerēt, un paskat pie kāda loma tiku! Pašam par to ir liels prieks. Tā ir neaprakstāma sajūta, citi makšķernieki droši vien sapratīs mani. Tajā brīdī, kad velc zivi, pār ķermeni skrien īpatnējas trīsas. Šogad plānu esmu izpildījis. Ja Dievs dos, tad kādreiz, protams, varētu arī vēl kādu lielāku līdaku izvilkt. Katrā ziņā, kad pārliecinājos, ka šādi briesmoņi dzīvo ūdenī, bērnus vairs ūdenī negribas laist iekšā. Vienīgi zinu, ka zivs ir bailīga un cenšas izvairīties no cilvēka," secina Vjačeslavs.

Viņš stāsta, ka cīnoties ar lielo līdaku, varējis arī salīdzināt, kā tas ir izvilkt lielu un mazu līdaku. "Lielās ir inertākas un cenšas vairāk ielīst dziļumā. Viņas no izvilkšanas cenšas izvairīties ar gudrību, ne tikai ar spēku," spriež makšķernieks.

Vjačeslavs Lizuma pagastā vairs nedzīvo kopš armijas laikiem, taču diezgan bieži kopā ar ģimeni apciemo vecākus, kā arī palaikam iegriežas savā vasaras mājā Ušura ezera krastā. Tur viņa ģimenes uzturas un atpūšas labprāt.

"Te ir tāds savdabīgs kolorīts. Vienīgais šķērslis ir attālums. Taču esam sapratuši, ka nav obligāti katru nedēļas nogali jābrauc atpūsties uz citu vietu un jātērē tur nauda, bet varam braukt šurp un līdzekļus ieguldīt šeit, lai varam radīt kaut ko paliekošu," saka rīdzinieks.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Ar līdaku cīnās pusstundu

Kategorijas