Alūksnes ezerā noskaidros zivju resursus

2007. gada 24. augusts 09:00

931

Alūksnes ezerā noskaidros zivju resursus

Alūksnes ezera apsaimniekotāji pētīs zivju resursus un izstrādās jaunu koncepciju.

Jau septembrī Zivju resursu aģentūra sāks izstrādāt Alūksnes ezera zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumus. Iepriekš tie izstrādāti 1996.gadā, kad Alūksnes ezerā bija atļauta zivju ķeršana ar tīkliem, kas tagad ir aizliegta.

"Noteikumus izstrādās par Zivju fonda finansējumu," informē Alūksnes un Jaunalūksnes pašvaldību iestādes "Alja" padomes jaunais priekšsēdētājs Jānis Cīmiņš. Šis amats nav algots, un viņš to pildīs paralēli pamatdarbam pilsētas domē, kopā ar "Aljas" direktoru Igoru Zvejnieku cenšoties efektīvāk apsaimniekot ezeru.

Kas mainījies 10 gados?

"Speciālisti testēs ezeru, kas te vispār notiek. Vai te ir zivis un kādas," saka J.Cīmiņš.

Ir ievadītas sarunas ar Hidroekoloģijas institūtu par ezera izpēti ar nolūku akualizēt pirms 15 gadiem "Meliorprojekta " izstrādāto ezera ekoloģiskās atveseļošanas programmu.

J.Cīmiņš bilst, ka zivju ķeršanu ezerā, laivošanu un ezera apsaimniekošanu regulē pašvaldībās pieņemtie saistošie noteikumi, taču faktiski to kontrole līdz šim nav bijusi nodrošināta pilnā mērā. Joprojām nav apkarota maluzvejniecība par spīti tam, ka alūksnieši baumo: ezerā zivju nav. Taču faktiski tās ķer, žāvē un piedāvā pirkt.

"Arī par laivu reģistrāciju pērn pilsētas domes kasē saņemti 54 lati. Tad sanāk, ka Alūksnes ezerā laivu vispār nav! Prakse savukārt liecina, ka ezers ir pilns ar laivām - gan krasti, gan laivu novietnes. Vienkārši - pilsētas saistošie noteikumi netiek pildīti," saka J.Cīmiņš.

Uz papīra viens, dabā - cits

Šovasar I.Zvejnieks J.Cīmiņa uzdevumā gādājis, lai saskaitītu, cik Alūksnes pilsētas teritorijā vien pie Alūksnes ezera ārpus novietnēm stāv laivu, kuram nevajadzētu šādi stāvēt. Tādu ir aptuveni 60! Šo laivu īpašniekiem nav izdota oficiāla "Aljas" atļauja šādai laivu turēšanai. Vairāki desmiti šo uzskaitīto laivu ir faktiski nelietojamas. Esot problēma ierādīt laivu īpašniekiem vietu, kur drīkstētu novietot laivas.

Brūkošās laivu būdas krastā ir vēl viena steidzami risināma problēma. Diemžēl uz brīdi risinājumu kavē nesakārtotās zemes īpašumtiesības krasta joslā, kas kavē jaunu laivu novietņu jeb piestātņu izbūvi. Pozitīvi ir tas, ka ezera mala nav atdota privātajam sektoram Alūksnē, bet tā arī nepieder pašvaldībai. Tātad pieder valstij.

"Pašvaldība pašlaik nevar atļaut būvēt jaunas laivu būdas. Prasīsim valstij šo malu, dabūsim un tikai nākamgad varēsim laivu īpašniekiem piedāvāt iespēju: pasūtiet projektu un būs!" saka J.Cīmiņš.

Alūksnes ezera mala pilsētā daļēji stiepjas gar vēsturisku parku, tā vēl ir papildu atbildība, lai krastā novietotās laivas nebojātu parka skatu.

"Daļa laivu varētu stāvēt pie ezera kā stāvējušas. Kas ir būtiski? Lai laivas netiktu izvietotas brīvā interpretācijā," saka J.Cīmiņš.

Vajag jaunu koncepciju

Par jaunu ir jāpārskata ezera apsaimniekošanas koncepcija, kas izstrādāta 2001.gadā pirms "Aljas" dibināšanas. Savukārt 1992.gadā bija izveidota Alūksnes ezera apsaimniekošanas un ekoloģiskā stāvokļa uzlabošanas kompleksā programma. Pēc J.Cīmiņa domām, pa šo laiku mainījies ir Alūksnes ezers un tas jāapsaimnieko efektīvāk.

"Tīrs ezers, pievilcīgs gan alūksniešiem, gan viesiem, bagāts ar lomiem un sakoptiem krastiem - tāds ir mērķis. Ezers - tās nav tikai zivis. Tas ir resurss kā tāds. Ezerā peldamies. Vai te ir zilaļģes? Mūsu viesi šurp brauc vērot dabu, te notiek pasākumi. Ja vēlamies viesu mājas ap ezeru, tātad šim ezeram jābūt tīram. Nedrīkst tur peldēt plastmasas pudeles," saka J.Cīmiņš.

Alūksnes ezers atrodas Alūksnes rajonā, Alūksnes un Jaunalūksnes administratīvajā teritorijā. Vidējais dziļums ir 7,1 metri, bet maksimālais - 15,2 metri. Ezeram ir četras salas. Šeit mīt raudas, plauži, līdakas, ruduļi, repši, asari, vīķes, karūsas, zuši, ķīši, līņi, kā arī sīga.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Alūksnes ezerā noskaidros zivju resursus

Kategorijas