Dzirkstele.lv ARHĪVS

Organiskais mēslojums dārzam

2012. gada 1. novembris 16:43

4176
Organiskais mēslojums dārzam

Tā kā novembris gaidāms relatīvi silts, dārzos ar smagāku augsni, kur paredzēts audzēt vēlos dārzeņus, līdz mēneša vidum var sekmīgi turpināt organiskā mēslojuma un komposta iestrādi.

 

Vislētākais - pašu rokām
Organisko mēslojumu daudzveidība ir liela. Tradicionālie kūtsmēsli vairumam dārzkopju jau kļuvuši par ekskluzīvu preci, līdz ar to plašāk tiek izmantoti dažādi komposti un organiskā mēslojuma paveidi, kas nopērkami arī tirdzniecībā. Fasētais organiskais mēslojums lielākās platībās noteikti ir par dārgu, bet siltumnīcai būs tieši laikā. Noteikti jārespektē uz fasējuma norādītās devas, pārsniegt tās nav nedz tehnoloģiski pareizi, nedz draudzīgi naudas makam. Par siltumnīcām runājot, gribu uzsvērt - ja plēves vai cits segums ir saglabājies, tām jau vajadzētu būt iztīrītām un dezinficētām (pirmajam darbam jābūt veiktam obligāti).


Laba alternatīva organiskajam mēslojumam, kas pērkams par naudu, ir pašu gatavotais komposts, jo to iegūt var iemācīties katrs. Ja apkārt dārzam ir daudz koku, tad vienmēr labs resurss būs nobirušās lapas. Vislabāk tās likt komposta kaudzē, bet, ja tādas nav, var pirms zemes uzrakšanas izkliedēt uz augsnes


10 - 15 centimetru biezumā (biezāku slāni nevarēs kvalitatīvi ierakt). Nebūs īpaši izmantojamas ozolu lapas, jo tās satur daudz celulozes un bez kompostēšanas augsnē ilgi nesadalīsies. Var apvienot lapu un vēl cita organiskā mēslojuma iestrādi. Tas ir zaļās domāšanas paraugs, bet lapas dedzināt gan nav tālredzīgi. Arī tad, ja augsne jau uzrakta, bet radusies iespēja dabūt lapas, to vajag izmantot. Tad tās vienkārši izkliedē uz augsnes un nedaudz sajauc ar zemi, lai vējš neaizpūš pa gaisu, bet ierok agri pavasarī, kad augsne jau atkususi. Tā ļoti labi dārziņā var uzlabot gan augsnes auglību, gan arī struktūru.


Ja kompostam izmanto augļu koku lapas, jāņem vērā, ka tās jāapsmidzina ar karbamīda šķīdumu. Karbamīds palīdzēs lapām sadalīties, sevišķi svarīgi, ja uz tām ir slimību ierosinātāji, bet dārziņos tādi noteikti būs.


Arī augļudārzā novembrī uz apdobēm vēl var izkliedēt organisko mēslojumu vai kompostu, bet ne vairāk kā 30 - 40 kilogramu uz 100 kvadrātmetriem. Lielākas devas augļu koki neizmantos, barības elementi izskalosies, un papildus pārlieku tiks stimulēta veģetatīvā augšana. Mums taču nevajag varenus kokus, bet gan augļus.

 

Kādus darbarīkus izmantot
Lielākās platībās piemērotākais būs arkls pie motobloka, nebūs pareizi rudenī izmantot frēzi, tā rada pārāk smalku augsnes struktūru, un līdz ar to pa ziemu augsne ļoti sablīvēsies. Mazās platībās jāizmanto lāpsta vai dārza dakša. Ļoti iekoptai un irdenai augsnei lieliski derēs dārza dakša, bet tai jābūt kvalitatīvai, un tādu par pieciem latiem nenopirksi, tādēļ labāk noziedot padsmit latu un rakt bez bēdām. Līdzīgi ir ar lāpstu. To savukārt izmanto platībās, kuras vēl nav tik iekoptas un irdenas.

 

Kā labāk rakt
Rakšanas tehnikai arī ir liela nozīme. Lai nedaudz imitētu aršanu, dara šādi: pirmo lāpstu ar augsni noliek uz neuzraktās daļas, bet katru nākamo, apvēršot otrādi, liek izraktās vietā un tā uz priekšu. Nevajadzētu censties rakt pārāk biezu šķēli, tā būs papildu slodze pašam un darbarīkam. Rakumam nav jābūt ideāli līdzenam, labāk, lai katra raktā lāpsta nedaudz redzama, sals ziemā zemi uzirdinās, tātad - nekādas papildu līdzināšanas.