No purva līdz apskates laukumam

2012. gada 1. novembris 16:12

164

Viktors Dmitrijevs Valkā nav sabiedriski aktīvo cilvēku vidū. Viņš ir individuālais komersants - iepērk mežā salasītās ogas un sēnes un tās realizē Rīgā. Taču pilsētā viņš labi zināms ar to, ka iegādājās vecu ūdenī slīkstošu māju ar lielu krūmiem aizaugušu un jau gandrīz pārpurvojošos zemes gabalu. Tagad šī teritorija pārvērtusies par nevainojami appļautu mauriņu, kurā pamazām tiek izvietotas dažādas senas lauksaimniecībā izmantotas lietas un agregāti. Gluži kā nelielā tematiskā muzejā.

Drošku redzēsim nākamgad
Viktors, pēc dabas kautrīgs un sirsnīgs cilvēks, bilst, ka līdz muzejam vēl tālu. Gar šo māju brauc daudz ārzemnieku, kuri dodas no Latvijas uz Igauniju vai otrādi un, redzot senās lietas, nereti apstājas, lai pie tām fotografētos. Dažkārt piestāj pat ekskursantu autobusi. Reti kur tādus eksponātus piedāvā apskatei bez maksas.

Viktora kolekcijā ir dažādi savulaik lauksaimniecībā lietoti agregāti, lielākoties zviedru un vācu ražojumi. Diezin vai daudzi ir redzējuši linu kuļamo mašīnu, kartupeļu novācamo agregātu, kuru pa vagu velk nevis traktors, bet divi zirgi. Viktors visas šīs lietas iegādājis visdažādākajā veidā. Dažas pirktas no vietējiem, kam tās stāvējušas pagalmā, citas sameklētas internetā, bijuši arī daži dāvinājumi.

Pašlaik viens no interesantākajiem eksponātiem ir nesen Rīgā iegādātā droška, ar kādu smalki saimnieki pirmās Latvijas laikā divjūgā devās uz baznīcu. Vēl vajadzīga restaurācija izskata uzlabošanai, citādi tā ir labā kārtībā. Pašlaik tiek restaurēta arī liela pūra lāde. Atjaunotā mazāka izmēra lāde jau izdaiļo pagalmu. Saimnieks atvainojas, ka aizņemtības dēļ nav paspējis nopļaut nedaudz ataugušo zāli un novākt rudens lapas, jo ir aktīvs sēņu pieņemšanas laiks.

Lēni, bet pamatīgi
Uz jautājumu, kā radās doma par lauksaimniecisku objektu kolekcionēšanu un izvietošanu pagalmā, Viktors atbild, ka tā bijusi ātrā ideja. Kaut ko saņēmis kā dāvanu jaunajam pagalmam, kaut ko iegādājies pats, un tā viss sācies. Viņam vienmēr šķitis, ka zaļā zālīte labi sader ar pirmās neatkarīgās Latvijas lauku dizaina lietām, kas izstaro tā laika cilvēku lielo uzņēmību un darba mīlestību. Ja vien būtu vairāk līdzekļu un laika, Viktors pagalma veidošanu ievērojami paātrinātu. Bet kopā ar ģimenes draugu Borisu jau paveikts daudz - iestādītas eglītes, arī augļu koki, ierīkots neliels akmeņdārzs un citi puķu stādījumi.

Sākotnēji īpašuma teritorija atgādināja džungļus ūdenī. Tā pamazām bija pārvērtusies arī par atkritumu izgāztuvi. Vajadzēja sākt ar meliorāciju. Caurteka zem ielas bija pilnīgi aizsērējusi. Pilsētas vara par to nelikās ne zinis, tāpēc vispirms Viktors ar saviem palīgiem iztīrīja šo cauruli. «Tādam it kā sīkumam bija nepieciešamas trīs dienas,» saka Viktors. «Divas dienas pagāja, tikai izzāģējot krūmus.» Pēc grāvju izrakšanas pagalms tika nolīdzināts ar buldozeru, iesēta zālīte un izrakts dīķis, kurā tagad jau dzīvo itin prāvas zivis.

Viktoram nozīmīgs ir vietas kopējais izskats. Pagalma iekārtošana esot prioritāra, tāpēc arī mājas atjaunošana vēl ir tikai procesa sākumā. Viņš vēlas iekārtot arī savu autostāvvietu, jo ceļa zīmes šajā vietā autovadītājiem liedz apstāties. Nākamvasar paredzēts izveidot arī nelielu vasaras kafejnīcu. Tad gan nākšoties ņemt kredītu.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

No purva līdz apskates laukumam

Kategorijas