Dzirkstele.lv ARHĪVS

Dzīve kā koncerts

2012. gada 1. oktobris 12:58

217
Dzīve kā koncerts

Pretēji kritiķu atturīgajai attieksmei skatītāji Dailes teātra izrādi «Marlēna» ir vērtējuši pozitīvi. Pērnajā sezonā tā kļuvusi par apmeklētāko izrādi uz Lielās zāles skatuves. Lai arī pirmizrāde bija pērnā gada novembrī, šopavasar sezonas izskaņā biļetes uz iestudējumu joprojām bija grūti dabūjamas.

Mūzikls «Marlēna» teātra repertuārā paliek arī jaunajā sezonā. Lai kādi ir dzirdēti viedokļi, iestudējumu vērts redzēt. Kaut vai tāpēc, lai baudītu Raimonda Paula klātesamību, patīkami dzirdēt dziesmas ar Leona Brieža saturīgajiem vārdiem.
Skatoties izrādi, tās popularitātes noslēpums ilgi nav jāmeklē. Rēzija Kalniņa ir šā iestudējuma panākumu atslēga. Aktrise pašlaik ir sava talanta pilnbriedā. Viņa spētu «izvilkt» pat krietni vājāku dramaturģisko darbu nekā Evitas Mamajas kopā salikto muzikālo priekšnesumu virkni. Izrādei vislabāk piederētu apzīmējums «koncerts». Pie klavierēm ir Maestro Raimonds Pauls, galvenās partijas vokāli meistarīgi un emocionāli smeldzīgi latviešu, vācu un franču valodā izdzied Rēzija Kalniņa. Izrādē skan dzīvā mūzika Raimonda Macata, Jura Vaivoda, Oskara Sproģa un Arta Oruba izpildījumā. Mūslaiku teātros tā uzskatāma par īpašu ekstru. Katru uzstāšanos meistarīgi papildina teātra aktieru lieliskie deju numuri, pierādījums šim apgalvojumam ir izrādes kustību konsultantes Ingas Raudingas nominēšana «Spēlmaņu nakts» balvai «Gada kustību mākslinieks». Aktieru pašatdeve, milzu enerģija, kuru viņi iegulda dziesmu un deju numuros, pelnīti tiek atalgota ar skatītāju aplausiem.


Režisore Inese Mičule īpaši nav centusies tekstu autores biogrāfisko datu savirknējumā ievīt kādu darbības dinamiku veicinošu pagriezienu. Sižets ir iepriekšparedzams, galvenās varones liktenis ir vizuāli interesanti baudāms, bet neraisa līdzpārdzīvojumu. Tomēr nevar teikt, ka izrāde būtu garlaicīga. Skatītāju uzmanību saista aktieru ansambļa darbošanās, kurā īpaši uzteicams Ģirts Ķesteris Žana Gabēna, Artūrs Skrastiņš Ēriha Marijas Remarka, arī Mārtiņs Počs Čārlija Čaplina un Aldis Siliņš Džozefa fon Šternberga lomā. Mazas veiksmes, spilgti talantu uzdzirkstījumi arī rada to veselumu, par kuru publika balso ar saviem maciņiem. Ja vien iedomājamies, par kādiem tik niekiem savulaik maksāts, tad «Marlēnai» atvēlētos latus nožēlot noteikti nenāksies.