Dzirkstele.lv ARHĪVS

Ir rožu ziedēšanas laiks

Diāna Odumiņa

2007. gada 13. jūlijs 13:06

2286
Ir rožu ziedēšanas laiks

Izsenis mūsu mātes un vecmāmiņas pratušas iemūžināt visskaistākos rožu ziedus. Viņām šim nolūkam nevajadzēja fotoaparātu, iespējams, viņām tā nemaz nebija. Sievietes kopš neatminamiem laikiem pārvaldījušas vienu no senākajiem daiļamatiem - izšūšanu.

Gulbeniete Dzidra Šneidere kā mīļu dārgumu un ģimenes relikviju mājās glabā savas vecmāmiņas Veras Zeltiņas, dzimušas Miglones, šūdinātās rozes uz spilvendrānām. Tās savulaik bijušas domātas baroniem Cesvaines pilī, kur Dzidras vecmāmiņa strādājusi. "Rozes uz spilvendrānām, palagiem un dvieļiem. Monogramma. Tamborējumi. Tas viss bija aktuāli. Tas patika. Rokdarbnieces to prata. Tā latviešu sievietes pauda savu nacionālismu. Māja bez rokdarbiem ir pelēka. To man mācījušas dzimtas sievietes. Arī es protu izšūt, to prot arī manas meitas un mazmeitas. Pašu rokām veidoti izšuvumi - tā ir īpašā aura, mājas svētība," saka Dzidra.

Kā mīļu piemiņu no dzimtas sievietēm Dzidra rāda lādīti, kur glabāti diegi un adatas. Tā ir metāla kastīte, uz kuras ir rakstīts: "Ar vadoni par Latviju. Strādnieku arodorganizāciju svētki 1936.gada 26.jūnijā. Katrs savā darbā, visi valsts darbā."

"Es ļoti vēlētos, ka Gulbenē tiktu sarīkota rokdarbu izstāde no vecmāmiņu pūra lādēm. Ne jau man vienai, noteikti vēl daudziem citiem gulbeniešiem būtu, ko rādīt šādā izstādē. Tā būtu interesanta pieredze," saka Dzidra.

Viņa piebilst, ka vienu otru savas dzimtas sieviešu rokdarbu mīļuprāt uzdāvinātu kādam labam cilvēkam. Tāpat viņa jaunajām rokdarbniecēm bez atlīdzības gatava dāvināt mulinē diegus un padomus rokdarbu veidošanā.