Dzirkstele.lv ARHĪVS

Kam jānojauc bebru dambji?

Evita Brokāne

2012. gada 23. oktobris 16:05

5157
Kam jānojauc bebru dambji?

Kam ir pienākums nojaukt bebru dambi, kas nosprosto grāvi? Tā jautā kāds laikraksta lasītājs. Viņš stāsta, ka dambis atrodas Lizuma pagastā aiz Sila kapiem ceļa Velēna-Lizums malā.

Lasītājs stāsta, ka dambis ir tuvu koka elektrības stabam, kas mirkst ūdenī un ir sašķiebies, tas ir arī tuvu satiksmes ceļam. Zem ceļa ir caurteka, kas arī daļēji ir nosprostojusies. "Protams, ka dambja dēļ ceļas ūdens līmenis. Esmu pats mēģinājis izjaukt šo bebru dambi, bet pēc nedēļas bebri tajā pašā vietā jau ir sataisījuši atkal jaunu dambi. Derīgi būtu tagad tur visu sakārtot, lai vēlāk nav jāiegulda daudz lielāks darbs," vērtē lasītājs.  

Mednieki aizsprostu jau nojaukuši

"Dzirkstele" sazinājās ar Ziemeļaustrumu virsmežniecības inspektoru medību jautājumos Laimoni Kļaviņu un noskaidroja, ka cilvēkiem pašiem nevajadzētu jaukt bebru aizsprostus, bet gan vērsties pie medniekiem, ja ir zināms, kuram mednieku formējumam ir noslēgts līgums par konkrētajām platībām. "Ja īpašniekiem nebūs noslēgti līgumi ar medniekiem, viņi nebūs tiesīgi medīt konkrētajā teritorijā. Taču jebkurā gadījumā cilvēki var vērsties pie mežziņiem, kuri ir viszinošākie par mednieku formējumiem, kas medī konkrētajās teritorijās," skaidro L.Kļaviņš.

 

Ziemeļaustrumu virsmežniecības Lejasciema nodaļas vecākais mežzinis Pēteris Drozdovs sazinājās ar mednieku kolektīvu, kas medī šajā teritorijā, un viņi aizsprostu nojauca. "Ūdens arī ir nolaists un šajās dienās tur tiks medīti bebri. Bebri tur sākuši darboties nesen, un mednieku kolektīvs veiks visus pasākumus, lai viņi tur nedzīvotu," piebilst speciālists.

 

Katram dzīvniekam

P.Drozdovs secina, ka bebru skaits ir krasi samazinājies, jo tie tagad ir noteikti par nelimitētajiem dzīvniekiem, taču, lai arī būtu palicis kaut vai tikai viens bebrs, viņš tik un tā taisīs aizsprostu.

 

"Cilvēki dzīvniekus dala divās kategorijās - labie un sliktie, piemēram, stirna liekas trausla būtne, kas ir aizsargājama un saudzējama un, ja mednieki nomedī stirnas, tad cilvēki ir sašutuši, taču arī stirnas nodara postījumus gan meža, gan arī lauksaimniecības kultūrām, savukārt, runājot par bebru, daudziem šķiet, ka tas noteikti grauzīs kokus un tik kaut ko applūdinās, bet tā īsti nav - katrai dzīvnieku sugai ir sava niša dabas ekosistēmā. Tā nevar teikt, ka viens ir sliktais dzīvnieks un cits - labais. Protams, nevar ļaut bebram iedzīvoties tur, kur nevajag, kur tas nodara postījumus. Šajos gadījumos ir jāpaziņo virsmežniecībā vai mežziņiem, kas sazināsies ar medniekiem, un tie veiks nepieciešamos darbus, bet ir vietas, kur viņiem ir arī jāļauj dzīvot," uzskata P.Drozdovs.

 

"Galējībās arī nevar krist. Gadsimta sākumā jau tika panākts, ka bebru nebija un vēlāk - trīsdesmitajos gados - tos nācās ievest no Norvēģijas. Uz sugas iznīcību noteikti nevajadzētu iet!"