Dzirkstele.lv ARHĪVS

Aidā... dabā basām kājām

2012. gada 1. jūlijs 12:32

2080
Aidā... dabā basām kājām

Izskrieties basām kājām pa pļavu vai jūras kastu ir ne vien bauda dvēselei, bet arī prieks pēdām un visam ķermenim. Vasara ir laiks, kad pēdas varam norūdīt un, cik vien iespējams, staigāt basām kājām.

 

Pēdu masāža veicina dažādu ķermeņa orgānu darbību, un, zinot pēdās pareizos punktus, cilvēks pats var sevi ārstēt, «Dzīvespriekam» stāsta fizikālās terapijas un rehabilitācijas ārste Ilga Vilka.  

Pēda kā anatomiskais spogulis
Saskaņā ar Austrumu medicīnas atziņām katrā pēdā «slēpjas» vairāk nekā trīs tūkstoši dažādu sensoru. Tās apakšpusē atrodas svarīgu nervu saknīšu gali. Piemēram, tādu, kas nāk no mugurkaulāja jostas un krustu daļas. Nereti sāpes noteiktos pēdu punktos, pirkstu kauliņu deformācija, pirkstu tirpšana, sašķiebts papēža kauls, asimetriskas potītes ir signāls kādai nopietnai problēmai, kas var būt saistīta ar osteohondrozi, mugurkaula starpskriemeļu diska trūci, izmaiņām mugurkaulā.

«Pēdās, tāpat kā plaukstās, uz ausīm, mēles, lūpām un acīm, atrodas mūsu ķermeņa pārstāvniecības zonas, bet pēda ir pati galvenā, tajā atspoguļota visa mūsu ķermeņa anatomija (mugurkauls, lielās locītavas, plaušu sistēma, zarnu trakts). Ja ārsts nespēj piekļūt kādai bojātai pacienta ķermeņa zonai, nereti talkā tiek ņemta akupunktūra, ar kuras palīdzību stimulē pārstāvniecības zonu,» skaidro daktere.

 

Piemēram, visu pirkstu spilventiņi pārstāv galvu. Bērniem pēdas pirkstiņus masē, lai veicinātu viņu garīgo attīstību, un noteikti rūpīgi tiek izmasēta visa pēdas iekšmala, jo tur atrodas punkti, kas atbild gan par galvu, gan mugurkaula un jostas daļu, kā arī papēži, kuros ir par krustu zonu atbildīgie punkti.


Svarīgi cilvēkam ir diafragmas un zarnu trakta punkti. Īstie pēdu masieri precīzi zina pēdu punktus un mērķtiecīgi uz tiem izdara spiedienu, bet arī šīs jomas nepārzinātājiem nomierinoša un stimulējoša pašmasāža nāks tikai par labu.

 

Kā masēt?
Jau no agras bērnības savas atvases jāmudina daudz staigāt basām kājām un, vēlams, pa dažādām virsmām - smiltīm, oļiem, čiekuriem, mīkstu zālīti, ūdeni - tas rūda organismu un stiprina imunitāti. Vakaros pēc mazgāšanās pēdas rūpīgi izmasē. Taču jāatceras, ka tas jādara uzmanīgi, ja cilvēkam ir žultsakmeņi vai nierakmeņi, lai tos neizkustinātu un neizraisītu sāpes. Jutīgo punktu masēšana ir labs paņēmiens, kā veicināt orgānu darbību. Rezultāti ilgi nebūs jāgaida - izzudīs sabiezējumi pēdās, sāpju punkti, sliktais noskaņojums, iztaisnosies mugura, uzlabosies vispārējā pašsajūta.


«Es noteikti ieteiktu neaizmirst arī par plaukstām un, jau no rīta pamostoties, tās kārtīgi ar pirkstu kauliņiem izmasēt, izrīvēt un izkustināt plaukstu locītavas. Arī pēdas ieteicams masēt ar pirkstu kauliņiem,» mudina daktere.


Ļoti svarīgi ir pēdas kustināt - gadiem ejot, tās fizioloģiski noveco un, lai nesāpētu, ir jāvingrina. Ja cilvēks maz staigā, «ierūsē» pēdas ieliekšanas un atliekšanas funkcija, līdz ar to rodas citas veselības problēmas. Ja pats nekustas, vismaz pēdas ir jākustina.

 

Plakanā pēda
Traucējošs faktors staigāšanai un stājai kopumā ir plakanā pēda. Tas ir iedzimts saistaudu vājums, kas veicina nepareizu pēdas garenvelves izliekumu. Taču šis defekts bērniem vai nu pats pāriet līdz septiņu gadu vecumam, vai to var labot, vingrojot, masējot pēdas, nēsājot ortopēdiskos apavus, veicot sildošās procedūras. Pēdas velvei ikdienā ir liela slodze, turot ķermeņa un pārnēsājamo somu svaru, vēl jo vairāk dažādās sporta aktivitātēs, tāpēc nevajadzētu samierināties ar plakano pēdu, bet gan to izlabot.
Pēdas velvi nelabvēlīgi ietekmē garas pastaigas neērtos apavos, ilgstoša augstpapēžu apavu nēsāšana, sporta treniņi karsējošos, mitros apavos un citi faktori.

 

Podometrija
Visprecīzāk pēdas noslodzi var izvērtēt ar podometrijas palīdzību. Stāvot uz podometra paklāja virsmas, iespējams precīzi noteikt spiediena sadalījumu katrā pēdas punktā. Ja noslogojums uz kādu no punktiem ir pārāk liels - sāp kājas un mugura. Šādā situācijā var palīdzēt ortopēdiskās zolītes vai apavi, skaidro rehabilitoloģe Ilga Vilka: «Apavu rūpniecībai attīstoties un piemērojot jaunus elementus, Latvijā iespējams iegādāties ērtus, gaumīgus un ļoti kvalitatīvus vasaras ortopēdiskos apavus vai kurpēs ieliekamas zolītes. Varbūt pirmajās reizēs ortopēdiskie apavi šķitīs neērti, var pat nedaudz sāpēt kāju muskuļi, jo izmainās pēdas noslogojums, bet pēc tam pēda pieradīs un jutīsies ļoti ērti. Galvenais, ka apavi novērš pēdas deformācijas turpmāko attīstību.»