“Dzelzaviešos” saimnieko vispusīgi

2012. gada 21. augusts 07:33

4096

Ceturtdien Gulbenes novada domes vērtēšanas komisija apmeklēja Stāmerienas pagastu, kur ciemojās zemnieku saimniecībā “Kraujas”, Ivara Kupča sakoptajā sētā, Kalnienas pusē iegriezās “Gāršnieku” mājās, izstaigāja jaunizveidoto dabas taku pie Stāmerienas ezera, vēroja, kā saimnieko Vilis Kļaviņš, kā arī interesējās, kā dzīvo un strādā daudznozaru saimniecības “Dzelzavieši” īpašnieks Aivars Biezais un viņa dzīvesbiedre Iveta Sarmanova.

“Teorētiski man ir zemnieku saimniecība, bet strādāju kā individuālais uzņēmējs. Es šodien dzīvoju kā barons, jo man ir viss, tikai rokas un mugura sāp no darba. Šodien brīnumainā kārtā esmu sagaidījis talciniekus, kuri man palīdz. Viņus jau pilsētā, kur nu vēl laukos, ir grūti sameklēt. Man viņam gandrīz vai roka jābučo, sak, paldies, ka atnāci,” stāsta A.Biezais.

“Dzelzaviešus” viņš pirms vairāki nekā desmit gadiem nopircis. Pirmo reizi, iebraucot mājas pagalmā, Aivars sapratis, ka šī ir tā vieta, kur vēlas dzīvot un strādāt, jo arī pirms kara te bijusi liela saimniecība. Par veco saimniecības ēku godību dažviet liecina tikai zālē paslēpušies pamati. Uz dažiem uzbūvētas jaunas ēkas gan lopiem, gan pašu priekam. Saimnieks licis krietni atkāpties krūmājiem, tādējādi izveidojot acij tīkamu ainavu, kur uz pakalna lepni slejas jauna dzīvojamā ēka, kas ir divkārt lielāka par iepriekšējo, kas savulaik nodegusi.
Saimniecībā ir septiņi zirgi, 27 liellopi, 20 aitu ganāmpulks, desmitiem vistu un bišu drava. Pašu īpašumā aptuveni ir 60 hektāri zemes, bet papildus to arī nomā. “Kopumā būs aptuveni 150 hektāri zemes. Īpašumā ir arī meža platības. Man ir arī visa saimniekošanai vajadzīgā tehnika,” stāsta A.Biezais. Saimnieki nolēmuši ar laiku likvidēt aitu ganāmpulku, jo tās neatmaksājoties. “Vilnu nevienam nevajag, dzīvsvarā arī uzpircēji par kilogramu maksā 80 santīmu. Audzēt liellopus ir izdevīgāk gan naudas ziņā, gan arī ar tiem ir mazāk darba, tāpēc paplašināsim liellopu ganāmpulku,” saka Aivars. Saimniecības vajadzībām pusotra hektāra platībā tiek audzētas zirņauzas. Tās izbaro zirgiem un vistām. Pašu spēkiem saimnieki sagatavo arī nepieciešamo lopbarības daudzumu. Aivars domā, ka šādas skates ir noderīgas, jo liek pagastam sarosīties.

“Kad bilda, ka brauks arī pie manis, neuztraucos. Viena komisija vairāk vai mazāk, kas par to. Būtībā arī pie mums vajadzētu būt tā, kā ir Vācijā. Kontrolējošā inspekcija pie zemnieka brauc tikai tad, kad ir sūdzība. Ja sūdzību nav, Lauku atbalsta dienests, kas man ir ieskaitījis atbalsta naudu, datorā pārliecinās, ka Biezais ir nodevis tonnu gaļas, un viss. Nesaprotu, kāpēc pie mums lieki tiek tērēts laiks un degviela. Pārbaudītājs seko pārbaudītājam, lai gan datorā ir viss kā uz delnas. Mums uzreiz gudro, kā sodīt, bet Vācijā, ja kaut kas nav tā, kā vajag, nevis soda, bet palīdz kļūdu novērst,” prāto saimnieks. “Dzelzavieši” saņem arī visus Eiropas fondu atbalsta maksājumus. Pēc Aivara domām, tie varētu būt lielāki, lai gan šodien zemnieki pārāk paļaujoties uz dažādiem pabalstiem. “Arī es pats neesmu dzimis lauksaimnieks, bet visu protu. To man ir iemācījuši padomju gadi. Saimniekot laukos man nācās piespiedu kārtā. Visur ir labi, kur mūs labi baro. Pilsēta mani baro slikti, tāpēc esmu laukos. Tiklīdz pilsētā baros labāk, būšu tur. Šobrīd esmu par bagātu, lai strādātu citu labā, bet par nabadzīgu, lai būtu darba devējs citiem,” uzskata A.Biezais.

+ 3

Dzirkstele.lv ARHĪVS

“Dzelzaviešos” saimnieko vispusīgi

Kategorijas