Ko darīt ar savainotu stārķi?

2012. gada 12. augusts 07:00

1513

Ko darīt un kā palīdzēt nelaimē nonākušajam stārķim, kuru traumējusi garām braucoša mašīna? Ar šādu jautājumu trešdien "Dzirksteles" redakcijā vērsās beļaviete Rudīte Kappa.

Stārķu ligzda atrodas turpat blakus Rudītes mājām, un stārķi tajā apmetas jau trešo gadu. Katru gadu Rudīte ar vīru sagaida stārķus atlidojam no siltajām zemēm, vēro, kā izaug mazie stārķēni un ar acu skatienu augusta beigās pavada tos prom uz siltajām zemēm, taču šogad viss izvērties pavisam citādāk.

Pagājušās nedēļas nogalē abi jaunie stārķi pastaigājušies gar ceļa malu turpat netālu no Rudītes mājām.

"Tas bijis tikai viens mirklis, kad garām lielā ātrumā aiznesās mašīna, un vienu no stārķiem "ierāva" tādā kā vēja virpulī. Viņš gan tajā momentā apdullis vēl aizlaidies līdz ligzdai, bet nākamajā dienā to atradām jau izkritušu no ligzdas, guļam turpat zemē grāvī. Var redzēt, ka tam nav lauztas kājas, bet izskatās, ka ir satriektas, jo viņš nevar nostāvēt uz kājām, bet spārni ir veseli," stāsta Rudīte.

Viņa neslēpj savas asaras par nelaimi, kas notikusi ar putnu. "Ko darīt? Kā lai palīdz? Žēl putna. Tagad baroju to ar vardēm, sienāžiem un baltmaizi. Pats neko neēd, ēdiens ir jāieliek knābī," saka Rudīte, kura uzņēmusies rūpes par putnu.

Vēl lielāks aizkustinājums un kārtējā asara pār Rudītes vaigu norit brīdī, kad viņa stāsta, ka otrs stārķis palaikam nolaižas pie sava ciltsbrāļa, aicinot to celties spārnos un lidot, bet nekā. Un tā tas notiek katru dienu. "Nevaru noskatīties, sāp sirds. Nezinām, ko iesākt," saka Rudīte. Dienas laikā stārķis dzīvojas viņas mājas pagalmā, bet naktīs tiekot ienests kūtī.

Ziemā nepieciešama silta kūts

Ornitologs Elvijs Kantāns stāsta, ka katru gadu vairāki simti stārķu iet bojā. Mācoties lidot, tie sapinas elektrības vados, citus notriec mašīnas. Ir bijis daudz gadījumu, kad cilvēki par savainotajiem putniem uzņemas rūpēties paši. Arī šajā gadījumā, kad putns nespēj lidot, ornitologs iesaka parūpēties par putnu, ja tas, protams, ir iespējams, jo zoodārzā diezin vai ņemšot šādu putnu pretī, tādi uz turieni tiekot vesti katru gadu. Tikai jāatceras, ka stārķim ir garš mūžs.

"Ziemā stārķim būtu nepieciešama kūts, kurā ir mājlopi, līdz ar to ir arī siltums," norāda E.Kantāns.
Rudīte saka, ka tieši šogad kūtī vairs neesot mājlopu, ja būtu mājlopi un līdz ar to silta kūts, tad rūpes uzņemtos pati. Viņa lūdz atsaukties labas gribas cilvēkus vai tos, kuri nodarbojas ar putnkopību, palīdzēt nelaimē nonākušajam putnam. Rudītei var zvanīt pa tālruni 26309821.

Dabas aizsardzības pārvaldes mājaslapā ir lasāma informācija, ka stārķu atradējiem, kuriem nav specifisku zināšanu veterinārijā vai zooloģijā, pašiem tomēr nevajadzētu veikt stārķa ārstēšanu vai stārķēnu barošanu un audzināšanu mājas apstākļos, tā eksperimentam pakļaujot putnu veselību un dzīvību. Turklāt jāatceroties teiciens „mēs uzņemamies rūpes par tiem, ko pieradinām"un ne vienmēr no dabiskās atlases izglābtais stārķis būs spējīgs pastāvīgi izdzīvot savvaļā, reizēm šādi stārķi palaisti atpakaļ dabā ātri vien kļūst kādam par barību, jo ir pārdroši, vai arī nav raduši paši sev meklēt barību un mirst bada nāvē. Reizēm pēc ievainojuma sadziedēšanas stārķis vairs nav spējīgs lidot - līdz ar to pat pēc veiksmīgas izārstēšanas šim dzīvniekam jānodrošina mūža aprūpe. Šobrīd balto stārķu populācija Latvijā vairs nepieaug - ir sasniegts maksimālais vides piesātinājums ar šīs sugas putniem. Katru gadu Latvijā ligzdo aptuveni 10 000 stārķu, un ik gadu vārgākie no tiem dažādu iemeslu dēļ aiziet bojā.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Ko darīt ar savainotu stārķi?

Kategorijas