Dzirkstele.lv ARHĪVS

Logo

Gulbenes novadā latvānis iekarojis aptuveni 200 hektārus

Inita Savicka
Vietējās ziņas

2012. gada 12. jūlijs 07:17

761
Gulbenes novadā latvānis iekarojis aptuveni 200 hektārus

Gulbeniete, kura dzīvo Rēzeknes ielā, sūdzas par to, ka kaimiņš neliekas ne zinis un savā privātajā īpašumā necīnās ar latvāņiem. "Nezinu, ko darīt un kur vērsties. Tā notiek gadu no gada. Tā kā kaimiņš necīnās un līdz ziedēšanai tos nenopļauj, tie jau ir iesējušies arī manā īpašumā," stāsta iedzīvotāja.

 

Privātajā zemē par latvāņu apkarošanu atbild tās īpašnieks Sašutusī iedzīvotāja saka, ka viņa ar latvāņiem cīnās jau desmit gadus, bet cīņa esot bezjēdzīga, jo kaimiņš savā teritorijā tos līdz ziedam nenopļauj.

 

"Ja visi reaģētu, tad jau būtu rezultāts un latvāņu kļūtu mazāk," spriež gulbeniete.


"Dzirkstele" sazinājās ar pilsētas pārvaldes vadītāju Andi Caunīti. Viņš atgādina, ka par savu privāto īpašumu katram pašam ir jārūpējas. "Privātā teritorijā mēs no pašvaldības puses neiesim," norāda A.Caunītis.

 

Viņš iesaka, ja kaimiņš neliekas ne zinis par to, ka viņa īpašumā aug latvāņi, tad varbūt otrs kaimiņš var aiziet un šos pāris latvāņus iznīcināt, kamēr tie nav izziedējuši. "Bet, ja tur latvāņi ir lielā platībā, tad skatīsimies un risināsim šo jautājumu kopīgi," saka A.Caunītis.


Valsts augu aizsardzības dienesta speciālists Vladimirs Bleidels arī uzsver, ka īpašniekam pašam jāiet un jānopļauj latvāņi, neviens cits to nedarīs. Tādu vietu ir daudz, kur īpašnieks neko nedara, jo viņš, piemēram, atrodas ārzemēs vai dzīvo citā novadā.

 

"Ja kādam kaimiņam ir pretenzijas, jādodas uz pašvaldību. Pašvaldībā jau apmēram zina, kuram tā zeme pieder, un tad pašvaldība var viņus arī sodīt par to, ka viņi necīnās ar latvāņiem. Sods privātai personai var būt pat 200 lati," saka V.Bleidels.

 

Vienā gadā ar tiem galā netikt

V.Bleidels stāsta, ka kādreiz tām saimniecībām, kurās auga latvāņi, tika piešķirtas subsīdijas, lai ar tiem cīnītos. Daļa latvāņus pļāva, citi, savukārt, cīnījās ar ķīmiskiem līdzekļiem un bija kāda kustība. Bet, tā kā vairs šos līdzekļus zemniekiem nepiešķir, tad nu tagad tā ir, kā ir, kurš var atļauties nopļaut vai ar ķīmiju nosmidzināt, to izdara.


V.Bleidels stāsta, ka mazāk latvāņu nepaliek. Gulbenes novadā ir apmēram 200 hektāru ar latvāņiem. ("Dzirkstele" rakstīja, ka, piemēram, 2010.gadā Gulbenes novadā latvānis bija iekarojis aptuveni 147 hektārus.) Cīnīties ar tiem ir ļoti grūti. Vienā gadā to izdarīt nevar. Galvenais ir neļaut latvāņiem izziedēt, tie ir jāiznīcina līdz ziedēšanai, lai netiktu tālāk izsētas sēklas.


Stradu pagasta pārvaldes vadītājs Juris Duļbinskis atzīst, ka latvāņu kļūst arvien vairāk. Stradu pagastā visvairāk latvāņu saviesies Zeltalejā. "Ja zeme tiek kultivēta, latvāņi pazūd, ja tā netiek kultivēta, tad tie plešas plašumā. Ir lauki, kuri nav bijuši kopti, bet tagad, kad zeme tiek apstrādāta, arī latvāņi pazūd. Ir vietas, piemēram, Melnupes krasti, grāvju malas, zemes gabali starp ceļu un lauku, kurus neviens neapstrādā, tad tie tur arī vairojas," saka J.Duļbinskis.


Cīņā ar latvāņiem jābūt ļoti piesardzīgiem

Mediķi brīdina būt piesardzīgiem cīņā ar latvāņiem, jo, šo augu sulai nokļūstot uz ādas, ultravioleto staru ietekmē rodas smagi ķermeņa apdegumi, dažkārt arī anafilaktiskais šoks.


Ja āda tomēr ir bijusi saskarē ar latvāņiem, tā ilgāku laiku jāmazgā ar ziepēm un tekošu vēsu ūdeni, kā arī jāsargā no saules un ultravioleto staru ietekmes. Ādas bojājumi var parādīties arī vairākas stundas pēc saskares ar latvāņa daļām. Ādas bojājumi atgādina apdegumus - parādās ādas apsārtumi un koši pigmenta plankumi, kas stipri niez, ādas pietūkums, čūlas. Gūstot latvāņa izraisītu apdegumu, var būt arī vispārējs organisma nespēks, galvassāpes, reiboņi, slikta dūša, sāpes vēderā, rasties redzes traucējumi un paaugstināta jutība pret sauli.

Kategorijas

Kategorijas