Ebreju masu kapi Litenē ir gandrīz aizmirsti
Latvijā pie ēkām 4.jūlijā bija izkārts valsts karogs sēru noformējumā, godinot ebreju tautu tās genocīda upuru piemiņas dienā. "Dzirkstele" šajā dienā ielūkojās arī 1941.gada augustā nacistu noslepkavoto ebreju masu kapos, kas atrodas Litenē, Sitas silā. Tur par šo vēsturi atgādina piemiņas akmens, kas uzstādīts padomju gados. Gabalu atstatus ir vēl otrs akmens, par kuru grūti pateikt, kam tieši tas ir veltīts. Akmeni nezināmas personas esot nolikušas 1988.gadā. Uz akmens ir iegravēta Māras zīme un virs tās Dieva zīme.
Šodien Gulbenes novadā vairs reti kurš iedzīvotājs zina un atceras traģisko vēsturi par simtiem ebreju zvērisku nogalināšanu un aprakšanu kara laikā Litenes mežā. Ebreju tautas genocīda sekas visā Latvijā jūtamas vēl šodien. Centrālās statistikas pārvaldes datu bāzē lasāms, ka Latvijā no pastāvīgo iedzīvotāju kopskaita ebreju tautībai piederīgie ir 6370 cilvēki, kas veido 0,3 procentus. Gulbenes novadā (toreiz rajonā) šīs tautības pārstāvju skaits 2007.gadā bija tikai 8 cilvēki; vēlāk šīs tautības pārstāvji statistikas datos nav īpaši izcelti pa novadiem. Statistikas dati liecina, ka 1935.gadā Latvijā dzīvoja 93 479 ebreju tautības pārstāvji. Vēsturnieks Andrievs Ezergailis savā grāmatā "Holokausts vācu okupētajā Latvijā 1941.-1944." raksta, ka pirms kara Litenē vien dzīvojuši 14 ebreji.
Nošāva 200 Vidzemes ebreju
Novadpētniecības entuziasts Jānis Zvaigzne no Litenes "Dzirkstelei" stāsta, ka Litenē, masu kapos, guļ apmēram 200 ebreju ģimeņu pārstāvju no Vidzemes mazpilsētām. "Padomju gados šo vietu zinājām, bet ne vārda netika bilsts par Latvijas Armijas virsnieku slepkavošanu Litenē. Šodien ir otrādi. Par ebreju iznīcināšanas vēsturi atceramies reti. Taču piemiņas vieta ir sakopta. Turp vedu ekskursantus. Tomēr nekādi īpaši piemiņas pasākumi ebreju masu kapu vietā rīkoti netiek," atzīst J.Zvaigzne.
Viņš savā grāmatā "Kas ir Litene?" (izdevējs - "Vītola izdevniecība" 2006.gadā) pētījis vēstures avotus un vācis liecības par 71 gadu seniem notikumiem, kad Litenē no Rīgas ieripojis zīmīgais Zviedrijā ražotais "zilais autobuss", kas vedis Viktora Arāja komandas šāvējvienību - apmēram 40 cilvēkus ar šautenēm. Nāvei nolemtie ebreji, kas turēti muižas magazīnas un rijas ēkās, pēc tam pārvesti uz tautas namu, no kura grupās pa 40 cilvēkiem kājām dzīti no Pededzes tilta līdz nošaušanas vietai Sitas silā. Pirms nošaušanas ebrejiem atņemtas labākās drēbes, apavi, vērtslietas, ja kādam to nebijis, cilvēki sisti, pēc tam viņus "pa grupām dzina uz bedri, nostādīja uz malas un apšāva ar ložmetēju un šauteņu zalvēm, pēc katras zalves pie bedres piegāja daži ar pistolēm un raidīja bedrē vēl atsevišķus šāvienus". J.Zvaigzne stāsta, ka bijušas dažādas liecības par nošauto personu skaitu. Sākumā uzskatīts, ka nogalināti apmēram 300 ebreju, vēlāk precizēts, ka šis skaits ir aptuveni 200.
1967.gada 18.jūlija "Dzirkstelē" rakstā "Visu neizdzēš laiks" ir rakstīts: Laiks aizgaisinājis ložmetēju nikno reju, taču saglabājis atmiņas un dokumentus, kas apliecina varmācību. To stāsta arī 1941.gada 30.septembrī rakstītie protokoli. Tajos teikts, ka Litenē apcietinājumā bijis apmēram 100 ebreju. Viņus likvidēja. Naudu un vērtslietas atņēma un nodeva Litenes pagasta policijas kārtībniekam Alfrēdam Vīksniņam. Zem protokola Gulbenes policijas iecirkņa kriminālā uzrauga V.Šķendera paraksts. "Izraksts pareizs" - viņš apliecina."
J.Zvaigzne piemin, ka Gulbenes romu tautības pārstāvji uzskata - arī daudzi viņu tautieši 1941.gadā nošauti un apglabāti Litenē kopā ar ebrejiem.
J.Zvaigzne savā grāmatā klāsta arī kāda notikuma aculiecinieka stāstīto: "Bērnus atšķīra un sadzina kādā tukšā barakā, turpat pie durvīm sameta zīdaiņus, kas paši nespēja kājās nostāvēt. Bērnus un zīdaiņus apšāva vēlāk ar pistolēm turpat pie bedres." Pieminēts arī, ka šāvējiem pēc tam bijušas "pamatīgas dzīres" vietējā tautas namā, tam sarūpētas 40 pudeles šņabja. J.Zvaigzne savā grāmatā
atklājis Litenes iedzīvotāju atmiņas par šo traģēdiju un stindzinošo baiļu, šausmu un bezpalīdzības sajūtu, kāda tolaik bija pārņēmusi viņus.
Piemineklis nav valsts aizsardzībā
"Otrais pasaules karš Gulbenei atņēmis daudzas uzņēmīgu ebreju ģimenes, kurām pilsētā bija pašiem savi veikali. Tāpat no visas tuvākās apkārtnes. Zinu, ka pirms kara daudz ebreju dzīvoja Balvos un Viļakā," "Dzirkstelei" saka Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Vidzemes reģionālās nodaļas valsts inspektore Sarmīte Dundure. Viņa stāsta, ka Litenē, Sitas silā, esošais piemineklis Otrajā pasaules karā nogalinātajiem ebrejiem šobrīd vairs neatrodas valsts aizsardzībā. Padomju gados tas skaitījās kultūras piemineklis.
"Neteikšu, ka šis piemineklis ir ļoti kopts. Protams, to var pamanīt. Tur parasti vienmēr ir puķes," viņa saka, piebilzdama, ka šobrīd piemineklis atrodas akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" īpašumā, kuru perspektīvā plāno pārņemt un apsaimniekot pašvaldība.
Kategorijas
- Afiša
- Sporta pasākums
- Izstāde
- Koncerts
- Balle
- Teātris
- Pasākums
- Baznīcā
- Meistarklase
- Kino
- Izlaidums
- Jauniešiem
- Senioriem
- Bibliotēkā
- Bērniem
- Tirdziņš
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Palīdzēsim ķepaiņiem!
- Mēs pamanījām!
- Citas ziņas
- Atbildam lasītājiem
- Reklāmraksti
- Veselība
- Kultūra un izklaide
- Dzīvespriekam
- Konkursi
- Horoskopi
- Sports
- Cope un medības
- Vietējās ziņas
- Kriminālziņas
- VĒLĒŠANAS 2017
- SAEIMAS vēlēšanas
- Pašvaldību vēlēšanas
- Vārds deputāta kandidātam!
- Latvijas ziņas
- Noderīgi
- Interesanti
- Eiropas Savienībā
- Laika ziņas
- Skolēnu, jauniešu aktivitātes
- Statiskas lapas
- Ceļojumi
- Ēdamprieki
- Projekti
- Projekts "Riska bērni"
- Projekts "Saimnieko gudri"
- Projekts "Kam ticēt?"
- Projekts "Medijs vai mediju izstrādājums?"
- Projekts "Paver plašāk logu no senatnes"
- Projekts "Mediju kritika"
- Projekts "10 gadi Gulbenes novadā - vai veiksmes stāsts?"
- Projekts "Rūpēsimies par vidi!"
- Projekts "Mediju projekts"
- Projekts "Vide"