Dzirkstele.lv ARHĪVS

Eksāmenus kārto mazāk

Evita Brokāne

2012. gada 2. jūlijs 15:07

2419
Eksāmenus kārto mazāk

Valsts ne pārāk labā ekonomiskā situācija ir par iemeslu arī tam, ka pamazām noveco mednieku saime.

Ziemeļaustrumu virsmežniecības inženieris medību jautājumos Laimonis Kļaviņš atklāj, ka cilvēku skaits, kas vēlas kārtot mednieku eksāmenus salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem ir krietni samazinājies.

"Nevarētu teikt, ka cilvēkiem nav intereses, bet ne visi to var tīri ekonomiski atļauties.
Es vienmēr esmu teicis, ka medības ir elitārs atpūtas veids un prasa pietiekami lielus naudas ieguldījumus. Gadās, ka cilvēks nokārto mednieka eksāmenu, bet reāli medībās nedodas, jo, iespējams, ir devies kaut kur pelnīt naudu uz ārzemēm vai arī šeit pat ir ļoti aizņemts darbā, ka neatliek laika medībām," stāsta L.Kļaviņš.

 

Samērā maz vietējo

Ziemeļaustrumu virsmežniecībā ik gadu tiek veikta jauno mednieku eksamināciju. Pērn virsmežniecības mednieku eksaminācijas komisija tika organizējusi sešus eksāmenus mednieka apliecības un medību vadītāju apliecības iegūšanai. Teorētisko eksāmenu kārtoja 70 cilvēki, praktisko eksāmenu - 56 cilvēki. 5 mednieki vēlējās kļūt par medību vadītājiem. Ir organizēti arī 11 eksāmeni šaušanā ar vītņstobra medību ieroci. Eksāmenu ir kārtojuši 104 mednieki.

 

"Samērā neliels procents eksāmenu kārtotāju ir vietējie. Ļoti daudz cilvēku brauc no citām vietām, jo eksāmenus var kārtot jebkurā virsmežniecībā jebkurā eksaminācijas komisijā," stāsta L.Kļaviņš. "Esam izsnieguši 41 mednieku apliecību jaunajiem medniekiem un 9 apliecības medību vadītājiem. Šajā skaitā ir arī tie mednieki, kas eksāmenus ir kārtojuši kaut kur citur, bet apliecību atnākt izņemt mūsu virsmežniecībā. Atī izņemt mednieku apliecību, tāpat kā kārtot eksāmenu, var jebkurā virsmežniecībā."

 

Runājot par topošo mednieku zināšanām, virsmežniecības speciālists atzīst, ka tās ir atkarīgas gan no kursu organizatoru un pasniedzēju kvalitātes, jo daudzviet aprobežojas tikai ar pareizo atbilžu izsniegšanu, sīkāk neizskaidrojot jautājumu un atbilžu būtību, gan arī, protams, no pašu cilvēku intereses.

 

"Cilvēki ir arī sapratuši, ka praktiskās šaušanas eksāmenu ir vieglāk nokārtot, ja iepriekš brauc un trenējas, tad eksāmenu var nolikt ar vienu piegājienu, nevis katrreiz spēlēt laimes spēli," saka L.Kļaviņš.

 

Eksāmenam jāpiesakās laikus

Katra otrā mēneša pēdējā ceturtdienā notiek jauno mednieku un medību vadītāju eksaminācija un katra mēneša pēdējā piektdienā tiek pieņemti arī eksāmeni šaušanā ar vītņstobra ieroci. Par konkrētiem eksāmenu datumiem var interesēties virsmežniecībā vai arī ielūkoties Valsts meža dienesta mājaslapā internetā "www.vmd.gov.lv"(sadaļā "Medības" apakšnodaļa "Mednieku eksaminācija un uzskaite"), kur var atrast visas valsts eksaminācijas komisiju darba grafiku.

 

"Eksāmenam ir jāpiesakās ne vēlāk kā piecas dienas pirms eksāmena datuma, iesniedzot visus dokumentus. Eksāmenā biļetes ģenerē dators, kas nozīmē, ka divu vienādu biļešu noteikti nebūs," piebilst L.Kļaviņš.

 

Viesmednieku arī kļuvis mazāk

Katru gadu mūs apciemo arī viesmednieki no citām valstīm. "Daudziem mednieku klubiem ir nodibināta sadarbība, tādēļ viņu mednieku klubi aicina mūsu medniekus braukt pie viņiem un arī paši brauc pie mums. Tiesa, arī viesmednieku skaitu nedaudz ietekmē ekonomiskā situācija," atzīst L.Kļaviņš.

 

Līderpozīcijās joprojām ir dāņi (29), taču šeit ir medījuši arī itāļi (8), vācieši (6), čehi (4), pa vienam anglim, zviedram, serbam un arī meksikānim. "Nevajadzētu gan domāt, ka, piemēram, Meksikas pilsonis speciāli brauc šurp medīt. Ir cilvēki, kas ir atbraukuši uz Latviju strādāt, viņi ir arī mednieki, tādēļ vēlas izmantot arī iespēju šeit pamedīt, ko viņi var arī darīt," stāsta L.Kļaviņš.