Šis alutiņš ir mūsu pašu

2012. gada 26. jūnijs 11:44

2848

Alus brūvēšana ilgst mēnesi, bet to uzglabāt var 3 mēnešus
Jāņi nosvinēti, bet vasara un arī alus dzeršana turpinās. Atšķirībā no citām valstīm Latvijā alu vairāk dzer siltajā gadalaikā, bet ziemas mēnešos patēriņš krietni samazinās. Neesmu alus cienītāja, varbūt tāpēc man tāpat kā daudziem šķiet, ka Jāņos alus baudīšana piederas svētkiem tāpat kā ķimeņu siera ēšana. Taču daudzi, protams, alu dzertu vai ik dienu.

Alus palīdzēs atgūt seno godību
Ja alus ir putojošs un smaržojošs, dzidrs un vēss, tad tas šķiet garšīgāks. Tādu žurnālistu grupa degustēja Valmiermuižas alus darītavā, kas bija iekļauta "Lauku ceļotāja" rīkotajā braucienā. Tas tika organizēts projektā "Kultūras mantojuma vērtību un potenciāla veicināšana Latvijas lauku tūrismā".

Protams, alus tiek atzīts par tradicionālu latviešu dzērienu, kura darīšanas tehnoloģijā senās un mūsdienu brūvēšanas tradīcijas apvienojas. Uz Valmiermuižas alus pudelēm ir 1764.gads, kas liecina par šīs vietas un alus darīšanas senajām tradīcijām. Tiesa, par prinča Pētera Augusta Frīdriha celtās pils ar plašu parku godību liecina vien tās tornis un vārtu stabi. Tagad SIA "Valmiermuižas pils" iecerējusi ne tikai brūvēt alu, bet arī veidot skaistu vidi atpūtai un veselības nostiprināšanai. Alu agrāk brūvēja gandrīz katrā lauku sētā, bet tagad daudzi nezina, kā tas top, jo katrs bez problēmām var nopirkt. Tiesa, visi labi zina, ka alus spēj gan mucai spundi ārā spert, gan vīrus gāzt. Tāpēc - lēnām pār tiltu. Alus arī ir alkohols, un pie tā pierast var ātri. Alus degustācija Valmiermuižā apstiprināja novērojumu, ka vīriešiem labāk garšo gaišais alus, bet sievietēm - tumšais alus. Tiesa gan - vasarā netiek brūvēts tumšais alus, kura gatavošanai vajadzīgs ilgāks laiks. Līdz ar augošo pieprasījumu alus darītāji cenšas piedāvāt vairāk alus. Valmiermuižā tāpat kā visās alus darītavās Latvijā tiek brūvēts tikai dzīvais alus. Tas rūgst un atpūšas mēnesi, un tikai pēc tam tiek pildīts pudelēs, arī mucās, lai alu nosūtītu patērētājiem.

Alus rūgst lēni un mierīgi
Alum ir četras sastāvdaļas: ūdens, miežu iesals, apiņi un raugs. Ūdens ir 95 procenti, tāpēc tā kvalitāte ir ļoti svarīga, lai alu, būtu laba garša. Kā mieži top iesals? Miežu graudus izmērcē karstā ūdenī, lai tie sāktu dīgt, modinot dabīgos cukurus. Pēc tam graudus kaltē, arī apgrauzdē, ja vēlas brūvēt tumšo alu. Valmiermuižas alum liek kopā trīs veidu iesalu, lai būtu pilnvērtīga garša. Pirms liek lielajā vārīšanas katlā, iesals tiek samalts. Graudu čaumalas kalpo kā dabīgs filtrs. Senāk katrā mājā audzēt apiņus bija goda lieta, bet tagad tie tāpat kā iesals tiek vesti no Vācijas vai citām valstīm jau safasēti granulās. Apiņi alum piedod rūgtumu un ir dabīgais konservants, lai tas neskābtu. Turklāt apiņi piedod arī jauku aromātu. Latvijā tos audzē pavisam nedaudz, lai izmantotu zāļu tējām un spilveniem. Arī iesalu ved no Vācijas, taču Jelgavā tiek būvēta iesala rūpnīca. Iesala gatavošana ir atsevišķa nozare.

Latvijā izmanto alus raugu, kas ir līdzīgs vīna raugam. Tas rada rūgšanas procesu mucas apakšā, tas notiek mierīgi un lēni. Turklāt pēc raudzēšanas alus tiek izturēts, tam ļauj atpūsties. Tas ir kā miežu vīns, pacietīgi un ilgi raudzēts. Vārītava ir alus darītavas sirds. Tajā sajauc ūdeni ar iesalu, lai cukurs šķeltos laukā no graudiem. Iegūst biezu, saldu iejavu. Tad tā nonāk kāstuvē, kur no graudiem ņem laukā visu saldumu. Katlā paliek drabiņas, ko izmanto īpašos cepumos, kā arī pārdod zemniekiem lopbarībai. Iegūtais iesala dzēriens atgriežas vārīšanas katlos, kur tam pievieno apiņus un savāra. Tas vēl nav alus, bet misa, kurā nav alkohola un ogļskābās gāzes. Valmiermuižā paiet 80 stundas, kamēr izvāra vienu porciju - 2000 tonnas - alus misas.

Kad satiekas misa un raugs
Lielās tērauda mucās satiekas misa un raugs, kas tad kopā priecājas jeb kā saka alus darītāji - apprecas. Raugs ir liels kārumnieks, tāpēc "apēd" visu saldo cukuru. Notiek reakcija - rodas alkohols un ogļskābā gāze, piedzimst alus. Taču tas vēl nav gatavs, jo pēc svētku priekiem tam ir vēl jāatpūšas. Tiek samazināta temperatūra, lai alus 3 nedēļas guļ un nobriedina garšu. Pēc mēneša ir iegūts nefiltrēts alus, kas ir tumīgs, mākoņains un ļoti dzīvs. Taču tādu var glabāt tikai 3 dienas. Lai alu pildītu pudelēs, to filtrē. Tad alus kļūst dzidrs, saulains, un to var glabāt 3 mēnešus. Alus joprojām ir dzīvs, bet tajā ir mazāk rauga. Valmiermuižas alus ir tikai dzīvs, jo netiek pasterizēts. Mēneša laikā tiek izbrūvētas apmēram 100 tonnas alus. Tas kopējā Latvijas alus tirgū ir kā piliens jūrā - mazāk par 1 procentu.

Valmiermuižā tūristiem paredzēts piedāvāt ne vien ekskursijas uz alus darītavu, bet arī īpašus alus ēdienus. Veikaliņā var iegādāties dzīvo alu un pirtslietas. Tuvākā gada laikā tiks izveidota pirmā alus pirts Latvijā, lai ļautu izbaudīt īpašas procedūras ar alu skaistumam un veselībai.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Šis alutiņš ir mūsu pašu

Kategorijas