Trešo valstu pilsoņi un mēs Gulbenē – cik aktuāli tas ir?

2012. gada 31. maijs 15:34

626

Trešo valstu pilsoņi un mēs Gulbenē – cik aktuāli tas ir?

Piedāvātā diskusijas tēma par trešo valstu pilsoņu integrāciju Latvijas, tātad arī Gulbenes, sabiedrībā bija negaidīta, pat pārsteidzoša un šķietami tāla no realitātes. To pirmajā brīdī neslēpa diskusijas dalībnieki, kuri bija atvēlējuši šim pasākuma Gulbenes 2.vidusskolā trīs stundas.

Nelielam, apmēram 30 cilvēku plašam lokam, kurā bija skolēni un viņu pedagogi, daži vecāki, kā arī Gulbenes novada domes un tās iestāžu pārstāvji, laikraksta „Dzirkstele" pārstāve, diskusiju organizēja un profesionāli vadīja Izglītības attīstības centra darbinieces, kuras šo pienākumu uzņēmušās Kultūras ministrijas realizētā projekta gaitā. Uz jautājumu, vai jūs dzīvē esat satikuši kādu trešo valstu pilsoni, brīdi bija jūtams vispārējs samulsums.

Kas viņi ir?

Vēlāk sarunā ar „Dzirksteli" diskusijas dalībnieki atzina, ka nav īstas skaidrības par terminu „trešās valstis". Vēsturiski šim terminam bijušas atšķirīgas definīcijas. Taču diskusijas dalībniekiem tika piedāvāts izmantot pieņēmumu, kāds šobrīd ir aktuāls Eiropas Savienībā, - trešās valstis ir visas tās, kuras nav Eiropas Savienībā, Eiropas Ekonomikas zonā.

Runa bija par politiskajiem bēgļiem, iebraucējiem, kuri Latviju izvēlas kā studiju vai kā darba vietu, vai tāpēc, ka laulātais draugs vai draudzene ir no Latvijas. Trešo valstu pārstāvji, kā noskaidrojās, ir arī Krievijas, Baltkrievijas, Ukrainas, Gruzijas un citu postpadomju valstu pilsoņi, ne mazums no kuriem par savu darba vai izglītības ieguves vietu izvēlas Latviju. Diskusijas dalībnieki tikai aicināti apspriest, kādas iespējas Latvijā un Gulbenes novadā jau ir un kādām vēl vajadzētu būt, lai šeit pēc iespējas labāk varētu integrēties trešo valstu pilsoņi, kuriem Latvijā uzturēšanās atļauja nepārsniedz 10 gadus.

Protams, arī Gulbenes novadā ir šādi cilvēki. Nav izslēgts, ka nākotnē, vietējam darbaspēkam peļņas nolūkā aizplūstot uz citām Eiropas Savienības valstīm, Gulbenes novadā kokapstrādes uzņēmumos sāks noalgot strādniekus no trešajām valstīm, ja viņus apmierinās atalgojums un dzīves apstākļi. Toties citur Latvijā tā jau ir daudz lielāka realitāte.

Prasības un vajadzības

Diskusijas gaitā dalībnieki apmainījās domām un formulēja, kādām prasībām būtu jāatbilst trešo valstu pilsoņiem, kuri vēlas mācīties, strādāt un dzīvot Latvijā. Domājot par šo tēmu, tika neviļus vilktas paralēles ar Latvijas pārstāvjiem, kuri dodas izglītību vai peļņu gūt ārzemēs. Arī viņiem tur, pirmkārt, ir jāspēj kaut minimāli saprasties turienes valsts valodā, jāpārzina un jāciena konkrētās valsts likumi un sadzīves kultūra. Ir vieglāk iejusties iebraucēja ādā, ja izmantojam tautas gudrību - izturēsimies pret citiem tāpat kā mēs gribētu, lai izturas pret mums.

Domājot par to, ko jau esam paveikuši un kas vēl ir nepieciešams, lai trešo valstu pilsoņi integrētos Latvijas sabiedrībā, pirmkārt katrs minēja labu izturēšanos pret svešiniekiem, nepieļaujot viņu diskrimināciju nevienā jomā, darba tirgu ieskaitot, kur, kā zināms, Latvijā tomēr dominē labas pazīšanās tendence, nevis strikti profesionālie kritēriji.

Gulbenes 2.vidusskolas pārstāvji, kuri piedalījās diskusijā, atklāja savu labo pieredzi latviešu valodas mācīšanā cittautiešiem, dažādu tautu kultūras un tradīciju iepazīšanā. Vēsturiski Gulbenes 2.vidusskola ir bijusi skola, kurā mācījušies dažādu tautību skolēni. Pirms 12 gadiem skola sāka pāreju uz apmācību tikai un vienīgi latviešu valodā un pirms trim gadiem noslēdza šo procesu. Tomēr joprojām šo izglītības iestādi izvēlas cittautieši un apmaiņas programmu ietvaros arī ārvalstu skolēni, jo paļaujas, ka tur prot iemācīt latviešu valodu bērniem un jauniešiem, kuri ģimenē runā citā valodā.

Pašlaik skolā 11.a klasē mācās Sāra Hēpfnere no Vācijas un Napatsavana Tavornpijakula no Taizemes (valsts Āzijas dienvidos). Abas meitenes bija arī šīs diskusijas dalībnieces un „Dzirkstelei" atklāja, ka viņām bijis interesanti. To, ko abas nesaprata latviski, skolotājas viņām pārtulkoja vācu un angļu valodā.

Pārdomas pēc diskusijas

Neformālā sarunā ar „Dzirksteli" jau pēc diskusijas gulbenieši dalījās atziņās, ka tagad ir kļuvusi skaidra loma, kādu Latvijai gatavo Eiropas Savienība, bet, iespējams, šīs lomas noteicēja ir valsts un kredītiestāžu politika, kas dzīšus no valsts aizdzen vietējo darbaspēku peļņas meklējumos. Rezultātā Latvijā dzimstība kļuvusi zemāka kā jebkad. Toties izceļotāji no Latvijas līdzējuši kļūt lielākai dzimstībai Īrijā un citur pasaulē.

Taču, kā saka, vieta nemīl tukšumu. Tātad Latvijas sabiedrība mainīsies. Vai šo domu uztveram bez bailēm un aizspriedumiem? Protams, nē. Trešo valstu pilsoņu ieplūšana Latvijā ir saistīta ar citu mentalitāšu, citas kultūras un bieži vien citas reliģiskās piederības pārstāvju ienākšanu sabiedrībā. Vai varam iedomāties, ka reiz Gulbenē līdzās kristīgajām konfesijām darboties sāks arī musulmaņu mošeja vai hinduistu templis?

It kā liekas, ka tā ir ļoti tāla realitāte, bet, dzīvojot globalizācijas laikmetā, nekas nav neiespējams. Pārmaiņas notiek ātrāk nekā spējam sagatavoties tām. Šī diskusija deva iespēju psiholoģiski gatavoties nākotnei un pieņemt to.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Trešo valstu pilsoņi un mēs Gulbenē – cik aktuāli tas ir?

Kategorijas