Dzirkstele.lv ARHĪVS

Lai košums neapsīkst

2012. gada 1. jūnijs 12:16

2595
Lai košums neapsīkst

Patlaban pilnā trakumā dārzos turpina ziedēt vēlīno šķirņu sīpolpuķes, kuru košie ziedi izceļas gan blīvu grupu stādījumos, gan kā pirmais akcents uz skujeņu vai tikko saplaukušo lapu krūmu fona. Lai sīpolpuķu krāšņums tikpat dzīvespriecīgs atdzimtu gadu no gada, tūlīt pēc noziedēšanas nevajadzētu par dārza pirmajām izdaiļotājām piemirst.

 

«Mūsdienās jau nerentējas sīpolus glabāt - šodienas variants būtu sīpolpuķes pēc noziedēšanas tūlīt nopļaut un tad atkal stādīt jaunus sīpolus. Taču mēs esam latvieši - gribam ietaupīt un no sīpoliem izspiest, cik vien var,» smejoties saka pieredzējušais sīpolpuķu audzētājs Ēvalds Paupers. Viņa saimniecībā ik pavasari uzzied tūkstošiem tulpju, hiacinšu un sīko sīpolpuķu.  

Maijā ļauj zaļot
Ja dārzkopis, papriecājies par tulpju un citu puķu mirklīgo skaistumu, tūlīt pēc ziedlapiņu nobiršanas pie palikušajām augu daļām pieķersies ar šķērēm, nākamajā pavasarī sīpolpuķes ar tādu spēku vairs neuzziedēs. Savukārt pēc pāris gadiem tādējādi koptas puķes pavasari sveicinās vien ar dažām zaļām lapiņām, nevis krāšņiem ziediem. Iemesls tam gaužām vienkāršs - ar bagātīgajām lapām, kas turpina zaļot pēc auga noziedēšanas, puķes sīpols uzņem enerģiju un sakrāj spēku, briedinot jauno sīpolu. Tas savukārt ļauj puķei nākamajā pavasraī uzziedēt, kamēr pat nav īsti jēdzīgu lapu, ar kurām uzņemt saules gaismu.


«Es ļauju zaļot līdz maija beigām,» atklāj sīpolpuķu audzētājs. Savukārt visu jūniju līdz Jāņiem sīpoli tiek norakti, bet vēlīnākās šķirnes - pat vasaras vidū. Ē.Paupers arī iesaka maija otrajā pusē, ja daba skopojas ar laikapstākļiem, sīpolpuķu stādījumus laistīt.

 

Zālienā - ja nepļauj
Pēdējā laika modes tendences ir stādīt sīpolpuķes zālienā, un pavasarīgais mauriņš ar ziedošiem krokusiem, zilsniedzītēm, sniegpulkstenītēm vai sīkziedu narcisītēm tiešām izskatās ļoti skaisti, taču jau maija vidū sāksies virkne problēmu - tā izdevumā «Daiļdārza pamatelementi» brīdina ainavu arhitekte Dace Lukševica. Agrās puķītes būs jau noziedējušas, citas vēl turpinās, savukārt zāliens prasa to nopļaut, bet darīt to nedrīkst. Tā rīkojoties, pēc pāris gadiem mauriņš paliks bez ziediem. Bet, gaidot, kad sīpolpuķu lapas nodzeltēs, zāliens pāraugs un zaudēs estētisko vērtību.


Ar sīpolpuķēm var papildināt pļavu zālienu, kura kopšana ir ekstensīva. To pirmoreiz pļauj tikai tad, kad noziedējušas pirmās pļavas puķītes. Tad arī sīpolpuķu lapas būs nokaltušas un sīpoliņi uzņēmuši barības vielas, lai varētu atkal ziedēt nākamgad.

 

Kad pārstādīt
Vienkāršākās sīpolpuķes, piemēram, sniegpulkstenītes, muskares un vēlziedes, neprasa sevišķu kopšanu. Savukārt, ja gribas puķes ar lielākiem un krāšņākiem ziediem, jārēķinās arī ar lielāku laika patēriņu, tās lolojot.


Lilijas pārstāda ik pēc trim līdz sešiem gadiem augusta beigās vai septembra pirmajā pusē. Lai dārzu nepiesārņotu ar sīpolu «mazuļiem», tās norok katru gadu, bet parasti pārstāda ik pēc diviem, četriem gadiem oktobrī. Pēc tikpat ilgas audzēšanas norok arī krokusus un narcises, ko pēc miera perioda atkal stāda septembrī.


Hiacintes vēlams izrakt katru gadu un no jauna stādīt septembra beigās, bet vēlziedes pārstāda ik pēc pieciem sešiem gadiem vasaras otrajā pusē, sadalot sīpolus.


Jāielāgo, ka, vācot sīpolpuķes, to lakstus ieteicams noraut vai nolauzt. Ja griezīs ar nazi, pastāv lielāks risks kādu kaiti, piemēram, vīrusu slimību, no viena inficētā sīpola ar sulu pārnest uz citām puķēm. Noziedējušām sīpolpuķēm jānolauž vecie ziedi, lai tie neveido sēklu pogaļas, atņemot sīpolam spēku.