Oho! Ahā! Re, kā!

2012. gada 1. jūnijs 11:58

1964

Vai esat kādreiz bijuši Tartu zinātnes centrā AHHAA, kas pašlaik ir lielākais Baltijā? Ja ne, tad noteikti turp jāaizbrauc, turklāt visai ģimenei, gūsiet gan jaunas zināšanas, gan lielisku izklaidi. Tartu AHHAA, kas tikai pērn ir iekārtots, varētu nosaukt arī par modernu zinātnisku atrakciju centru. Kādā sestdienā kopā ar kolēģi devos to apmeklēt.

AHHAA vienkāršā un rotaļīgā veidā māca izprast zinātniskos atklājumus un dod iespēju katram pašam līdzdarboties. Jau ieejot zinātnes centrā, mūs sagaida pārsteigumi, piemēram, īpatnēji soli ar pumpiņām un adatiņām, uz kurām var pamasēt sēžamvietu vai pēdiņas, un milzīgs galds ar varenām tējas tasēm. Ne mazāk interesanti ir dažādie drēbju pakaramie, kas ir praktiski lietojami dizaina elementi. Tālāk brīnumi tikai turpinās, un pirmajā brīdī pat jūties apjucis, ar ko sākt.

Ar velosipēdu - pa virvi!
Mana AHHAA piedāvājumu topa augšgalā noteikti ir velosipēds uz troses. Velosipēdam ir divas stūres un divi sēdekļi, jo braukšana notiek abos virzienos deviņu metru augstumā. Velosipēds ir ļoti smags, jo tā apakšā ir apmēram 200 kilogramu atsvars. Teorētiski nokrist nevar, bet apakšā katram gadījumam tomēr ir drošības tīkls. Līdz pēdējam brīdim nespēju saņemties, bet tik ļoti gribējās pamēģināt, ka tomēr braucu. Izjūtas bija dažādas, bailes gan nejutu, tomēr, minot pedāļus, vienīgā doma galvā - ar godu tikt līdz galam un veiksmīgi nokāpt. Sanāca!

Pamēģināju arī uzbraukt augšā ar krēslu, kur pašam sevi ar virvi jāvelk astoņu metru augstumā. Jauka atrakcija!

Spoguļu valstībā
Īpaši jautrs ir spoguļu labirints. Tu ieej spoguļos un vairs nesaproti, kur priekšā ir eja, kur - spogulis. Tad nu izstiep melnos cimdos tērptās rokas, lai nenosmērētu stiklus, un uz priekšu! Jautri, kad esi dubultojies, trīskāršojies, vārdu sakot, daudzkāršojies. Sen nebiju skatījusies izliektajos spoguļos, kuros raugoties, vari pasmieties par sevi. Vienā izskaties tievs un slaids, bet citā - kā īsts milzis! Vēl citā tev ir tikai galva bez ķermeņa.

Smieklīga un jautra atrakcija ir fotografēšanās ar sprāgstošu balonu. Tu sēdi tumsā un pēc signāla pārdur balonu, bet kamera tajā brīdī tevi fotografē. Tu no sprādziena sabīsties, un seja savelkas grimasēs, bet bildē tas nav redzams. Tam arī savs zinātniskais izskaidrojums, kāpēc balona sprādziena skaņu mēs sadzirdam tikai tad, kad balons jau saplīsis, nevis tajā brīdī, kad tas sprāgst.

Interesanta ir Šanhajas māja - telpa ar 20 grādu slīpu grīdu. Lai gan tā nekustas, ir grūti noturēt līdzsvaru, dažiem sāka reibt galva.

Apkārt - pieci miljoni zvaigžņu!
Kaut kas īpašs ir sfēriskais planetārijs. Tu sēdi mīkstā krēslā uz caurspīdīgas stikla grīdas lodveida telpā. Tad zem kājām parādās planēta Zeme, kas pamazām attālinās - tu lido kosmosā! Un tad tu redzi vismazākās Piena Ceļa zvaigznes, lido garām planētām, galaktikām cauri laikam un Visumam. Izrādās, to visu ļauj izbaudīt japāņu izgudrotāja Takajuki Ohiras projektors «Megastar», kas iekļauts Ginesa rekordu grāmatā kā zvaigznēm visbagātākais projektors pasaulē - var parādīt vairāk nekā piecus miljonus zvaigžņu! Vienīgais mīnuss - igauņu stāstītājs runāja ļoti, ļoti klusi. Tad nolēmu neklausīties un vienkārši ļāvos zvaigžņu burvībai.

Visi droši vien atceras stāstu, kā Ņūtonam, sēžot zem ābeles, uz galvas uzkrita ābols un viņš atklāja gravitācijas likumu. Tad nu par godu šim notikumam zinātnes centra stiklotajā sienā divu stāvu augstumā ir redzama milzīga enerģijas mašīna, kas nosaukta par Ņūtona ābeli. Tur nepārtraukti krīt un veļas, griežas un ripo bumbas. Visu ābeli iespējams redzēt tikai no centra ārpuses.

Ūdens pasaulē uzzinu, cik daudz un dažādu darbību spēj paveikt ūdens. Pats vari izveidot mazu tornādo, izšaut ar ūdens lielgabalu, uzbūvēt savu ūdensvadu utt. Ūdens spēles neapnīk, var vērot un vērot.

Kad izšķilsies cālītis?
Dzīvās dabas zālē pirmais, kas piesaista uzmanību, ir inkubators ar dzīviem cālīšiem un olām, kas tūlīt izšķilsies. Katru dienu tajā tiek ievietotas četras olas, no kurām drīzumā parādīsies cālēni. Izrādās, ka tur uzstādīta videokamera, kas internetā ļauj tiešraidē vērot procesu, ja vien pietiek pacietības gaidīt. Olu kastē var paņemt plastmasas olas ar cipariem, kurās attēlots, kā cālītis veidojas dienu no dienas līdz pat izšķilšanās brīdim.

Tehnoloģiju zālē pie kupolveidīgajiem griestiem karājas kāda dīvaina konstrukcija - Hobermana lode. Tā nepārtraukti saraujas maziņa un izplešas vairāku metru diametrā. Iespaidīgi!

Pārsteidzoši ir dažnedažādie sēžamie - nu ko tik cilvēks nevar izdomāt! Var sēdēt uz bumbām, uz interesantas formas kvadrātiem, uz nostiepta auduma krēsliem, kas iegrimst no sēdētāja svara.

Jāredz, jāaptausta, jāizmēģina pašam

Zinātnes centrā ir iespēja ar liftu nolaisties «Zemes dzīlēs», bet mums nepaveicās - kamēr stāvējām rindā uz liftu, tas diemžēl iestrēga un braucieni lejup tika apturēti. Varbūt nākamreiz, jo tā gribas redzēt, kas tad tur Zemes iekšienē īsti ir.

Un kur tad vēl miglas aptaustīšana, neredzamo instrumentu spēlēšana, skaņas viļņu skatīšanās, līdzsvara tuneļi, kustību un gaismas «darbinātās» skrienošās rotaļlietas, burbuļu pumpis un vēl, un vēl... Pie katra objekta var atrast izsmeļošu informāciju, kas vienkārši un saprotami izskaidro, kā to lietot, kam pievērst uzmanību un ko tas nozīmē. Turklāt informāciju var izlasīt arī latviešu valodā!

Mēs centrā pavadījām četras stundas, kas aizskrēja nemanot. Ja vēl gribētu izmēģināt izspēlēt galda spēles, piemēram, no četriem gabaliem salikt burtu T, kas ne visiem izdodas, tad noteikti apmeklējumam vajadzētu ieplānot visu dienu. Grūti aprakstīt to, kas jāredz, jāaptausta un jāpamēģina katram pašam. Tāpēc tiešām ir vērts aizbraukt kādā nedēļas nogalē uz Tartu zinātnes centru AHHAA!

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Oho! Ahā! Re, kā!

Kategorijas