Bez vārdiem...

2012. gada 1. maijs 10:59

3483

Pamājot cilvēkam, mēs ar viņu sasveicināmies, uzliekot roku uz sirds, izsakām līdzjūtību vai emocionālu pārdzīvojumu, paceļot īkšķi, rādām, ka viss kārtībā. Taču šie nevainīgie žesti var sagādāt problēmas, tiklīdz nonākam valstī ar atšķirīgu kultūru. Kāpēc dažādās pasaules vietās žestu nozīme atšķiras? Un kāpēc mums vispār tie vajadzīgi?

Svarīgais sabiedrības produkts
Žestiem ir ļoti liela nozīme, jo tieši ar veiklām un bieži vien neapzinātām roku kustībām mēs cits citam pasakām visvairāk. Sociālantropologs Klāvs Sedlenieks uzsver, ka žesti ir neverbālās, proti, nerunātās, komunikācijas neatņemama sastāvdaļa. Un tieši šī komunikācija ir tā, kas veido lielāko daļu no informācijas, ko uztveram, - aptuveni 80 procentu. Savukārt kino un semiotikas speciālists Viktors Freibergs īpaši izceļ tieši žestu nozīmi neverbālajā komunikācijā: «Citādi nav iespējams runāt, jo liekas, ka tad, kad tu runā bez kāda konkrēta žesta, tu pasaki daudz mazāk. Žesti teikto uzsver un papildina.» Viņš stāsta, ka žesti ir daļa no cilvēku ekspresivitātes, kas bieži vien nodod viņu slēptākās intereses.

Piekrītošie japāņi
Pasaulē ir ļoti atšķirīgas kultūras ar senu vēsturi. Katrai no tām ir savas tradīcijas, ieradumi un valoda. Aizbraucot ceļojumā, mēs ne vienmēr zinām attiecīgās valsts valodu un, sazinoties ar vietējiem, izmantojam žestus, taču jāņem vērā, ka tiem atšķirīgās kultūrās var būt atšķirīga nozīme. Klāvs Sedlenieks teic, ka nav iespējams īsti izskaidrot, kāpēc viens un tas pats žests Latvijā nozīmē kaut ko vienu, bet, piemēram, Dienvidamerikā pavisam ko citu.

Viktors Freibergs iesaka censties pēc iespējas vairāk uzzināt par valsti, kas izraudzīta par ceļojuma galamērķi, taču uzsver, ka visu zināt nav iespējams. «Ar žestu var mainīt vārda nozīmi, var cilvēku aizvainot, ja nezinām attiecīgās kultūras kontekstu. Vienīgā izeja acīmredzot ir mazāk žestikulēt,» teic Viktors Freibergs. Viņš uzsver, ka atšķiras ne tikai dažādu ķermeņa kustību nozīme, bet arī lietošanas paradumi: «Nu, paskatieties uz japāni! Vienalga, ko stāstīsiet, viņš piekrītoši mās ar galvu. Mēs savā kultūrā to uztvertu kā apstiprinājumu pateiktajam, taču japānis mās arī tad, ja neko nesapratīs. Viņiem nav pieklājīgi pateikt, ka kaut ko nesaprot vai nevar palīdzēt.» Piemēri kustību atšķirīgai uztverei atrodami visā pasaulē, teiksim, Bulgārijā galvas mājiens, ar ko latvieši apliecina apstiprinājumu, nozīmē pilnīgi pretējo - noliegumu.

Pildspalva ziemeļrietumos no telefona
Sociālantropologs Klāvs Sedlenieks uzsver, ka žestu nozīmei nereti nav objektīva un universāla skaidrojuma, taču viņš pieļauj, ka ir dažāda veida mīmika, kas pasaulē varētu būt kopīga: «Visās kultūrās ir universālas lietas. Piemēram, smaids signalizēs par labsajūtu, smiekli - par jautrību, bet asaras dos zīmi par bēdām, grūtībām. Šādi neverbālās komunikācijas elementi saprotami visās kultūrās, jo tur iesaistīta cilvēka daba.» Taču Viktors Freibergs iesaka uzmanīties ar pārāk plašu smaidīšanu, jo, iespējams, esot kultūras, kur zobu atklāšana ir agresivitātes pazīme.

Arī tik ierasti žesti kā virziena parādīšana globāli nav kopīgi - to savā pētījumā par laika un telpas attiecībām ar cilvēka domāšanu un valodu atklājusi Stenforda Universitātes psiholoģijas pētniece Lera Boroditskija. Viņa minējusi kādu komūnu Austrālijā, kurā nepastāv virziena noteikšanas žesti. Izrādās, Pomoraunas komūna telpu neuztver, vadoties pēc sava ķermeņa, kā to dara lielākā daļa pasaules. Viņi lietu atrašanās vietu raksturo pēc koordināšu sistēmas. Tas nozīmē, ka jēdzienu «pa labi» un «uz priekšu» vietā viņi lietos «uz austrumiem» un «uz ziemeļiem». «Uz jautājumu, kur atrodas pildspalva, viņi atbildēs aptuveni tā: ziemeļrietumos no telefona,» skaidro pētniece.

Žesti dažādās kultūrās
Ragi (pacelts rādītājpirksts un mazais pirkstiņš, pārējo pirkstu turēšana ar īkšķi). Vidusjūras reģiona valstīs šis žests ir vulgārs. Mūsdienās ragu simboliku nereti izmanto smagās mūzikas fani koncertos. Pirmo reizi žests mūzikā plašai auditorijai parādījās uz «The Beatles» albuma «Yellow Submarine» vāka, kur to demonstrēja Džona Lenona animētais līdzinieks.

Divu pirkstu - vidējā un rādītājpirksta - veidots burts V. Lielākajā daļā Rietumu pasaules tas nozīmē uzvaru (victory), taču, piemēram, Lielbritānijā šis žests ir aizvainojošs, ja tā demonstrēšanas brīdī plauksta ir pavērsta pret sevi. Vēsturiski pēc Otrā pasaules kara šādu žestu kā savu personisko emblēmu lietojis Lielbritānijas premjerministrs Vinstons Čērčils, demonstrējot pārākumu.

Piga. Lielākā daļa Eiropas iedzīvotāju ieraduši pigu lietot vārdu salikuma «nekā tu no manis nedabūsi» vietā. Žestam lielākajā daļā pasaules ir negatīva nozīme, taču, piemēram, Brazīlijā tas nozīmē veiksmes vēlējumus.

OK žests. Eiropā un Ziemeļamerikā žestam ir pozitīva nozīme, taču Francijā un Spānijā tas tiek uzskatīts par rupju. Tunisijā un Beļģijā žestu uztver kā tā adresāta pielīdzināšanu nullei.

Pacelts īkšķis. Šis žests radies Senajā Romā gladiatoru cīņu laikā, kad tika norādīts, kurš dzīvos un kurš mirs. Žesta pozitīvā nozīme Eiropā saglabājusies arī mūsdienās, nereti to lieto, lai nostopētu mašīnu. Sardīnijā tas nozīmē «esmu pieēdies līdz nejēgai», bet, ja īkšķi kustināsi Krievijā, Āfrikā, Austrālijā, Tuvo Austrumu vai Vidusjūras valstīs, adresātam sūtīsi neķītru apvainojumu.

Dūres sitiens plaukstā. Eiropieši un Ziemeļamerikas iedzīvotāji tādējādi izsaka dusmas, taču Tuvajos Austrumos tas nozīmē uzaicinājumu nodarboties ar seksu, bet Rietumāfrikā - personas piekrišanu otra teiktajam

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Bez vārdiem...

Kategorijas