Izstāžu zālē “šalko” jūra

2012. gada 18. maijs 15:00

1504

Gulbenes novada Vēstures un mākslas muzeja izstāžu zālē apskatāma gleznotāja - marīnista (jūras tēma) Valda Ķikuta gleznu izstāde. Viņš Latvijā ir gandrīz vienīgais mākslinieks, kurš tik spilgti savos darbos atspoguļo mūžam mainīgo jūru. Vairāk foto šeit.

Lai gan gleznotājs dzimis Alūksnes novada Alsviķos, daļu bērnības viņš aizvadījis Gulbenes novada Litenes pagasta "Jaunzāģerniekos".

"Man šķita, ka dzīvojam mūžamežā. Kaimiņmājas bija tālu, tāpēc rotaļājos kopā ar māsām. Tolaik pieradu pie meža burvības, bērzu birztalām, upes līkločiem, pauguriem un līkumotajiem lauku ceļiem. Sapņoju un ļāvos fantāzijām," atceras V.Ķikuts.

Skolas gaitas viņš uzsācis Litenes pamatskolā, kur pabeidzis 2.klasi. Bērnībā viņam Gulbene bijusi galvaspilsēta, jo tur notikuši Dziesmu svētki un dažādi citi pasākumi. Pēc kāda laika ģimene pārcēlusies uz dzīvi Madonas rajona Dzelzavā. Mācības turpinātas Cesvaines vidusskolā. Skolā zem sola, Valdis bieži zīmējis skolotājus, jo vienmēr bijis iemīlējies skolotājā, ka arī bārdainus vīrus un citus tēlus.

"Man bija 15 gadu, kad aizbraucu pie māsas uz Rīgu. Abi aizbraucām uz jūru. Atceros, bija vēls vakars, milzīgs vējš, augsti viļņi. Visa pamale - sarkani oranži dzeltena. Vienuviet bija apvienojušās visas iespējamās krāsas. Jūra ārdījās un trakoja. Pirmo reizi redzēju kaut ko tik ļoti pievilcīgu, kustīgu un mainīgu. Manī tas atstāja neizdzēšamu iespaidu. Vairākkārt esmu mēģinājis uzgleznot tovakar redzēto ainu, bet man tas nav izdevies," stāsta gleznotājs.

Pie jūras mākslinieks mēdz būt ļoti bieži. Viņš Saulkrastos iegādājies nelielu īpašumu, lai pamatīgi iepazītu un arī gleznotu Vidzemes jūrmalu.

Visgrūtākā glezniecības tematika

Gleznot jūru viņš izvēlējies tāpēc, ka jūra ir visgrūtākā tematika glezniecībā vispār.

"Tā tikai šķiet, kas tur sevišķs, bet ir divas plaknes - jūra un debesis, ir gaismēnas, viļņu struktūra. Jūra nekad nav vienāda. Pat tad, kad ir divas vienādi siltas un saulainas dienas, ja ir zināšanas un piemīt spēja ieskatīties, tikai tad ir iespējams saskatīt jūras atšķirību. Mainās ūdens un sīkviļņu struktūra. Jūras tēma glezniecībā mani saistīja ar savu kustību. Mēs esam atkarīgi no ļoti daudz kā - no gaismas intensitātes, vēja virziena, no gultnes un ūdenstoņa. Ūdenim ir dažādas krāsu nianses," stāsta mākslinieks.

Mākslinieks savulaik mācījies Jāzepa Mediņa mūzikas skolā vienā kursā kopā ar dziedātāju Ingu Pētersonu. V.Ķikuts Latvijas radio un televīzijas simfoniskajā orķestrī diriģenta Vasilija Sinaiska vadībā spēlējis kontrabasu.

"Apgūstot mūziku, izgāju pamatīgu harmonijas mācību. Harmonijas apguve vēlāk palīdzēja mākslā. Kompozīcijā un harmonijā visas mākslas ir vienotas, jo visā ir vieni un tie paši kompozīcijas uzbūves principi," skaidro gleznotājs.

Pietuvojas dzīves patiesībai

Uz jautājumu, cik ilgā laikā top glezna, gleznotāja atbilde ir īsa: "Visu mūžu. Vienu darbu desmit gadus neglezno. Glezno dažas dienas vai pat dažas stundas. Tad noliek darbu malā. Pie tā bieži vien atgriežas pēc krietna laika. Mākslinieks savos darbos meklē optimālo variantu, meklē dzīves patiesību un īstenību. Darba radīšanas procesā viņš dzīves patiesību mēdz papildināt. Dzīves patiesība ir viens, bet mākslas patiesība - pavisam cita. Mākslinieka uzdevums ir pietuvoties dzīves patiesībai, saglabājot un atainojot arī savu personīgo dzīves patiesību," uzskata gleznotājs.

V.Ķikuta darbi bijuši skatāmi daudzās un dažādās izstādēs. Tie atrodas daudzās pasaules valstīs, piemēram, Vācijā, Francijā, Anglijā, Krievijā, Austrālijā, Skandināvijas valstīs, Krievijā un citur. Viņš piedalījies arī dažādos mākslas plenēros. Pēdējos gados tas netiek darīts, lai ļautu izpausties arī citiem māksliniekiem.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Izstāžu zālē “šalko” jūra

Kategorijas