Dzirkstele.lv ARHĪVS

Ir interese par smilts ieguvi

Diāna Odumiņa

2012. gada 9. maijs 07:12

1589
Ir interese par smilts ieguvi

Nupat Gulbenes novada dome SIA „ZDZ" izsniegusi prasīto atļauju smilts ieguvei firmas atradnē „Kaškai", kas atrodas Daukstu pagastā. Atļauja būs derīga līdz 2022.gada 4.aprīlim. Noteiktais smilts ieguves limits - 58,7 tūkstoši kubikmetru. SIA "ZDZ" valdes loceklis Dzintars Poļaks "Dzirkstelei" saka, ka tuvākajā laikā vēl tikai sāksies smilts ieguve jaunajā atradnē firmas vajadzībām - būvdarbu veikšanai.

"Smilts un grants ieguve kaut nelielos apmēros interesē ne vienu vien firmu. Šogad šī ir jau otrā šāda atļauja, kas izsniegta. Pirmo ieguva SIA "Rubate", lai apgūtu atradni "Luķes" Rankas pagastā, iegūstot smilti un granti. Nupat sevi pieteicis vēl viens interesents - uzņēmums "Latvijas Valsts meži", kas Rankas pagasta atradnē "Silenieki" tāpat plāno iegūt smilti. Ja būs saņemta izziņa par ieceres atbilstību novada teritorijas plānojumam, tad varēs kārtot visus pārējos dokumentus Vides pārvaldē, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā," "Dzirkstelei" stāsta Gulbenes novada domes Attīstības un īpašumu nodaļas speciāliste Marta Mikolaja.

 

Viņa piebilst, ka pērn Gulbenes novada dome izsniegusi tikai vienu atļauju derīgo izrakteņu ieguvei nelielos apmēros novada teritorijā.

 

Informācija par atradnēm - publiska

Viņa bilst, ka visi šie gadījumi ir saistīti ar smilts un grants ieguvi nelielā apmērā privātās teritorijās firmu vajadzībām - būvdarbiem.

 

"Gulbenes novadā nav valsts mēroga atradņu. Ja tādas būtu, tad vairs nepietiktu ar pašvaldības izsniegtām atļaujām, tad likumā paredzētajā kārtībā būtu jākārto licences iegūšana," skaidro M.Mikolaja.

 

Novadā darbojas apmēram desmit salīdzinoši lielākas smilts un grants ieguves vietas. Lielākā smilts ieguves kopējā kvota ir Lizuma pagasta atradnei "Augstie kalni", kur iegūst 859 7 00 kubikmetrus smilts.

 

M.Mikolaja piebilst, ka informācija par smilts un grants atradnēm ir publiska.

 

Neizmantoti - saldūdens kaļķieži

Novadā ir vēl māla, nelielos apmēros saldūdens kaļķieža (piemēram, Stāmerienas ezerā), kūdras un sapropeļa rezerves, taču reāli tiek iegūta vienīgi smilts, grants, kūdra un māls. Māla krājumi ir Lejasciemā, taču šo derīgo izrakteņu izstrāde tur nav uzsākta.

 

Savukārt māla atradnes vietā „Samiņi" iegūto mālu izmanto A.Vīgranta IU "Samiņi", veidojot krāsns podiņu un ražojot citus māla izstrādājumus.

 

Novada saimnieciskajā dzīvē nozīmīgākie ir lielākie purvi, kuru platība ir lielāka par 10 hektāriem. Kūdras dziļums mainās no pusmetra līdz 8 metriem. Kūdras ieguvei sagatavotas platības četrās atradnēs: Gaujaslīču (Kaudzīšu) purvā Rankas pagastā, Cepļa purvā Lejasciema pagastā, Salenieku purvā Litenes pagastā un Lielajā Mārku (Ušuru) purvā Daukstu pagastā.

 

"Sapropeļa (nogulumi saldūdens krātuvēs, kur ir stāvošs ūdens, kā arī purvos zem kūdras slāņa) izstrāde novadā nav uzsākta nevienā vietā. Tas ir vērtīgs produkts, kas Eiropā ir augstā vērtē. Tāpat kūdras atradņu novadā ir daudz, bet ieguves vietas - tikai dažas," piebilst M.Mikolaja.